Par autoru: Ainārs Zariņš

azarins_pic
„AutoMedia.lv” eksperts vieglo pasažieru auto un vieglā komerctransporta jomā. Auto žurnālists ar 17 gadu stāžu. Publicēties 1995.gadā sācis žurnālā „Auto”. Laika gaitā par automobiļiem, ar auto saistītām lietām, tostarp autosportu rakstījis dažādiem medijiem. Vairāk nekā 10 gadus bijis laikraksta „Diena” autoeksperts, Kopš 2009.gada nogales un līdz „AutoMedia.lv” dibināšanai, portāla „DELFI” jaunu auto izmēģinātājs. Bakalaura grādu LU aizstāvējis par tēmu „Pasaules autoindustrijas strukturālās izmaiņas”. No 2003. līdz 2006.gadam pildījis Latvijas Automobiļu federācijas „Cross Country” (apvidus autosporta) komisijas preses sekretāra pienākumus. Uzkrājis bagātīgu jaunu automobiļu izmēģināšanas un atspoguļošanas pieredzi. Autovadītāja stāžs 21 gads.
Uzdot jautājumu ekspertam »



Eksperta atbildes

Sveiki! Mēs neesam servisa speciālisti un pat negribam par tādiem izlikties. Tādēļ godīgi atzīstamies, ka nespējam uz šo jautājumu atbildēt. Iesakām griezties pie autoelektriķa kādā jums uzticamā servisā. Iespējams bojājums ir vados, iespējams citur, bet to var tikai servisā noteikt.
Nav komentāru
Sveiks, Ilmār! Arī man būs neiespējami atbildēt uz šo jautājumu, jo nepārzinu šoreiz "drēbi", nezinu kam šeit ko tādu taujāt, turklāt pats Google Maps neizmantoju. Pamēģini kādreiz Baltic Maps kartes! Es pēc tām reizēm braucu. No pieredzes varu teikt, ka precīzas, bet... reizēm kāds it kā labi iezīmēts ceļš dabā var pļavā izbeigties, jo vairs netiek lietots. Mēdz būt arī otrādi - karte rāda švaku taciņu, bet reāli šodien ir braucams...
Nav komentāru
Pavisam droši šāda informācija ir "Suzuki" pilnvaroto pārstāvju rīcībā. Kopš 2015.gada otrās puses "Suzuki" tirdzniecību un tehnisko apkopi Latvijā pārņēma SIA "Autobrava". Tirdzniecība un serviss atrodas iepriekšējā pārstāvja "Auto Halle" uzceltajā salonā Biķernieku ielā 145. Skati saiti - http://www.autobrava.lv/lv/suzuki. Lai veicas! Ainārs  
1 komentārs
Sveiki! Nudien nejūtamies tik erudīti autoķīmijas plašajā piedāvājumā, lai paši riskētu sniegt absolūti kompetentu atbildi uz Jūsu jautājumu, jo neviens no "AutoMedia.lv" komandas ar šādu problēmu nav saskāries. Tādēļ iesakām apvaicāties "Turtle Wax" produktu izplatītajiem "Getz Bros". Kontakttālruni atradīsiet, nospiežot ŠEIT. Ceram, ka Jums iedos speciālistu, ar ko izrunāties... Domājam, ka arī citiem autoķīmijas ražotajiem ir līdzīgi produkti un "Turtle Wax" nav 'pēdējā iespēja', ja nu gadās, ka šī zīmola pārstāvji nav no atsaucīgākajiem. Lai veicas!
Nav komentāru
Atvainojos par kavēšanos ar atbildi! Jāatzīst, bez konsultēšanās nejutos kompetents sniegt skaidrojumu, turklāt jautājums ir visai nekonkrēts. Nav norādīts, kuriem gaismas objektiem iecerēts mainīt lampas vai uzstādīt ko papildus... Tad nu lūdzu palīdzību Ceļu Satiksmes Drošības direkcijas (CSDD) speciālistiem. Turpinājumā citēju CSDD: „No jautājuma īsti nav saprotams par kāda veida apgaismoju lasītājs ir vaicājis. Iespējams, ka jautājums - vai drīkst izmantot diodes numurzīmes apgaismojuma lukturī, kurā izgatavotājs paredzējis kvēlspuldzītes? Galvenie nosacījumi numurzīmes gaismām - galvenais gaismas avots (diode) nedrīkst būt tieši redzams no aizmugures – tām tikai jāapgaismo numurzīmi. Otrkārt, ja spuldzes tiek mainītas un tiek izmantotas diodes, tad jāskatās, lai diožu stiprums (spilgtums), būtu tāds, lai pietiekami izgaismotu numurzīmi, bet gaisma nebūtu pārāk stipra jeb spilgta. Tas traucē ne tikai saredzēt numurzīmi, bet arī braukt aizmugurē.” "AutoMedia.lv" no savas puses var vien piebilst, ka katrs auto pārbūves gadījums faktiski ir individuāls precedents un pirms veikt kādas darbības, iesakām iepriekš vērsties CSDD, lai saskaņotu iecerēto pārbūvi. Citādi var izrādīties, ka problemātiska kļūs ikgadējās tehniskās apskates iziešana. Satiksmē, kā daudzi būs ievērojuši, piedalās automobiļi ar "visādiem brīnumiem" - visbiežāk tas attiecas tieši uz gaismas tehniku. Izplatīta ir prakse, ka uz skati saliek oriģinālās (ražotāja specifikācijā konkrētam automobilim paredzētas) spuldzes, bet pēc skates 'sakrāmē' LEDus, ksenonus, LED virtenes, papildu lukturus, kur pagadās utt. un dodas ielās. Policija, cik novērots, reti tam pievērš uzmanību. Taču tieši pašlaik ir uzsāktas tehniskā stāvokļa kontroles akcijas... 
Nav komentāru
VW Golf jau ir Kompaktklase jeb C segments un par galīgi maziem tādus uzskatīt nevajadzētu. Mazs būtu, piemēram, VW Polo... no Mazās klases B segmenta. A segments ir vēl mazāki, piemēram Fiat 500. Bet arī kompaktie auto uzskatāmi par racionālu izvēli, ja prioritāte ir ekonomiskums. Neminēšu konkrētus ražotājus un modeļus, bet, manuprāt, Jums derētu skatīties B un C segmentu, meklēt izplatītu modeli, jo tad vieglāk, iespējams, arī lētāk būs allaž atrast kā jaunas, tā lietotas rezerves daļas. Dīzelis vai benzīns? Izvērtējiet nobraukumu! Ja tas gadā plānojas zem 20 000 km un degvielu pirksiet benzīntankā nevis no "fūru" šoferiem, tad dīzelis visticamāk neatmaksāsies. Līdzīgu gadu benzīna mašīnas parasti ir lētākas, arī ikgadējās apkopes benzīna mašīnām ir mazliet lētākas. Pērējais - kā allaž pērkot lietotu auto - jācenšas pašam vai ar uzticamu paziņu palīdzību atrast savu naudas iespēju robežās pēc iespējas "nenodzītu", iepriekš smagi nesistu un pavirši "nesalipinātu" eksemplāru. Pirms pirkuma izdarīšanas, ne tikai "izmest mazu līkumiņu", bet dabūt to auto uzticamā servisā uz kaut virspusēju rotošas daļas, virsbūves apskati un motora diagnostiku. Lai veicas!
Nav komentāru
Sveiki! Atvainojos par novēlotu atbildi! Līgo un Jāņu noskaņās Jūsu jautājums bija palicis uzreiz neievērots... Par "Škoda Fabia" izvēli - par čehu ražotāja, kurš nu jau ilgāku laiku izmanto "Volkswagen" tehnoloģijas, mašīnām noteikti vairāk ko teikt, ir laba kā slikta. Tostarp par "Fabia". Pat aktuālais modelis jau tāds maķenīt savecējis, jo to ražo kopš 2007.gada, toties pietiekami ilgā ražošanas laikā pārbaudīts, 'bērnu slimības' sen izķertas un novērstas. Bet ja jau noskatīts 1,2 litru 64 Zs Classic, tad pirkt laikam domāts jau lietotu iepriekšējās paaudzes "Fabia". Manuprāt, arī šai "Fabia" nebija ne vainas, tik derētu izvairīties pirkt pirmo gadu eksemplārus (ražošana sākta 1999.gadā), jo vēlākie, domājams, varētu būt uzticamāki. Vienīgi varbūt tomēr ieteiktu izvēlēties kādu no 1,4 litru tilpuma motoriem, jo 1,2 litrinieks, ja nemaldos, bija trīscilindru konstrukcijas. Arī jauda un resurss 1,4 tomēr vieš lielāku vēlmi uzticēties. Cenas pētījis neesmu, bet vismaz vajadzētu būt tā, ka ar "Škoda" vācu tehniku var dabūt lētāk nekā izvēloties līdzvērtīgu "Polo". Lai veicas!
Nav komentāru
Latvijā ar publiski pieejamu elektrouzlādes tīkla izveidi, salīdzinājumā ar kaimiņzemi Igauniju, esam vēl "bērnu autiņos". Taču nevar sacīt, ka tādu uzlādes vietu nav nemaz. Rīgā, Jelgavā un Jūrmalā kopumā to ir pāri par 40. Tiesa, tikai dažas no tām ir paātrinātā cikla pieslēgvietas, bet pārējās "lēnās". Par situāciju Lietuvā neesmu īsti lietas kursā, bet igauņi daudz ātrāk apguvuši miljonus, ko saņēma par Igaunijas neizmantotām izmešu kvotām, kas tika pārdotas Japānai. Igaunijas uzlādes tīkls (virs 200 ātrās uzlādes punkti) aptver visu valsti un arī elektromobiļu skaits jau 2012.gadā pārsniedza 600 vienības. Arī Latvija savas neizmantotās kvotas pārdeva tai pašai Japānai, bet šī nauda pagaidām it kā "stāvot neapgūta", kamēr mūsu valsts varas gaiteņos nevar īsti izlemt, ko un kā darīt. Pērn tapa "Elektromobilitātes attīstības plāns 2014. – 2016. gadam" vai vismaz projekts, taču jūtamu virzību tas joprojām nav ieguvis un skaidrības par to, kas un kā būs, nav. Kaut kādos projektos tiek minēts, ka Latvijā sākotnēji būtu nepieciešami vismaz 50 ātrās uzlādes punkti. Latvijā pašlaik, ja nekļūdos, reģistrēti ir ap 15 elektromobiļi. No tiem vismaz 7 ir Rīgas domes iepirktie "rupucīši" "Think City". Pērn reģistrēta arī viena Jūs interesējošā "Tesla S" un divi "Nissan Leaf" (vismaz viens arī laikam Rīgas domei). Ja runa ir tikai par "plikām" energoresursu izmaksām uz nobrauktu km, tad, protams, elektroauto it kā ir izdevīgs un videi daudz draudzīgāks kā iekšdedzes dzinēju automobiļi un arī hibrīdi. Taču kopējās izmaksas, ieskaitot pirkuma cenu + energoresursus + apkopes, nu nekādi nepārliecina par šādu braucamo iegādes nepieciešamību. Piedevām vēl praktiski nerisinātais publiska uzlādes tīkla jautājums. Plus prakstiski jebkāda valsts atbalsta trūkums emisiju ziņā tīrāku auto izplatībai. Visur, kur elektromobiļu invāzija ir jūtami sākusies, valsts šādu auto iegādi subsidē (nereti līdz pat 40-50%) un nodrošina dažādas priekšrocības - piemēram, bezmaksas parkošanās vietas, neierobežota iebraukšana pilsētu centros, nodokļu atlaides, tiesības izmantot sabiedriskā transporta joslas pilsētās. Eiropas līdere uz iedzīvotāju skaitu un kopējā autoparka lielumu ir Norvēģija - vairāk kā 10 000 elektroauto. Kopējā skaita ziņā starp vadošajā valstīm arī Francija un Nīderlande. Elektroauto piemērotība Latvijas ziemām? Šoziem būtu bijis vieglāk, taču ziema neapšaubāmi ietekmē elektroauto izmantošanu. Katrs energoresursu patērētājs, tostarp apsildes sistēma ziemā un kondicionieris vai klimata kontrole vasarā "apēd" daļu no potenciāli veicamajiem kilometriem. To pašu dara audio sistēmas lietošana, elektriski virināmi logu stikli u.c. Pašreizējo elektromobiļu potenciāls (teorētiskais) parasti nepārsniedz 150 km attālumu ar pilnībā uzlādētiem akumulatoriem. Praksē tas var būt ievērojami mazāks un "atlikušo kilometru" skaits elektromobiļu displejos diemžēl reālajā dzīvē parasti dilst nesaprotami un šķietami neadekvāti strauji. Kāda mūsu kolēģe-žurnāliste, piemēram, izbraukusi no Rīgas ar "Leaf" nespēja sasniegt Cēsis (attālums ap 90 km), turklāt, ja pareizi atminos, tas pat nebija ziemā. Elektromobiļu izplatībai pagaidām traucējošākais iemesls,ne tikai manuprāt, ir akumulatoru tehnoloģiju mazspēja. Tiklīdz parādīsies akumulatori ar ievērojami lielāku energijas kapacitāti un mazākiem izmēriem, ierobežojumi elektroauto izmantošanā strauji zudīs. Tiesa, ja uz "zaļo domāšanu" skatās plašāk, jautājums par elektroauto ekoloģiskumu ir visai diskutabls. Piemēram, akumulatoriem nepieciešami reti un dārgi izejmateriāli, kuru ieguve nebūt nav tik "zaļa". Tāpat jāatceras, ka izlietoto akumulatoru un citu elektroauto materiālu utilizācija prasa virkni procesus, kas nebūt neuzlabo mūsu planētas ekosistēmu utt. Taču, ja gribas būt "zaļākam" par vairumu autobraucējiem un sevi vienlaikus nesodīt ar ierobežojumiem mobilitātē, kā arī par "zaļumu" nesamaksāt salīdzinoši neadekvātu cenu, tad pašreiz visnotaļ pieņemas risinājums ir hibrīdauto iegāde. Piemēram, arī pie mums visizplatītākie "Toyota" hibrīdi jau maksā tikai nedaudz dārgāk kā analogi iekšdedzes dzinēju modeļi. Tiesa, "Toyota'/"Lexus" paši lemj, kad braukt ar elektrību, kad ar fosilo degvielu. Savukārt, piemēram, "Opel Ampera" šo izvēli ļauj izdarīt vadītājam. Būtiski, ka jebkurš hibrīds ļauj turpināt braucienu, arī tad, ja elektrības resurss izsmelts. Par "Tesla Model S" neko pavēstīt nevaru. Ar šo auto, kas tikai pērn parādījās Eiropas tirgos, nav izdevies "tikties" un attiecīgi nav viedokļa. It kā viens no sportiskākajiem sērijveida elektromobiļiem, ja skatās uz tehniskajiem datiem. Tādu ilgspēja? Varbūt Andrim Dambim ir viedoklis šai jautājumā - galu galā viņš tādu sacīkstēm uzbūvēja un tagad pilnveido. Katrā ziņā šur tur pasaulē notiek elektromobiļu sacensības. FIA paspērnē pat tiek organizēts elektroformulu čempionāts.
3 komentāri
Kopējās tendences novērtējums Jūsu secinājumos, manuprāt, ir pareizs. Mūsdienu autopasaulē tiešām mašīnu detaļu un komponentu kalpošanas mūžs tiek rūpīgi kalkulēts, lai izturētu ražotāja garantijas termiņu un ne īpaši vairāk. Tā spriest vedina tas, ka jaunāko paaudžu automobiļiem laikam biežāk dažādas problēmas strauji saasinās, kad garantija beidzas. Protams, ražotājam nav izdevīgs auto, kas labi kalpos gadu desmitiem, jo tad ir mazākas cerības pārdot nākamos saražotos. Tas - no vienas puses raugoties, No otras puses, vismaz publiski visi grib sarūpēt sev pēc iespējas uzticamāku spēkratu slavu. Ceru piekritīsiet tam, ka autoražotāju cīņu arsenālā aktuāls instruments ir garantijas termiņu palielināšana. Piemēram, Jūsu pieminētie korejieši galveno mezglu kalpošanu jau oficiāli garantē 5 un pat 7 gadus. Agrāk tā nebija. Cita lieta, ka mēs, vecāku paaudžu spēkratu radināti, arī bez šadām garantijām, kā pašu par sevi saprotamu, pieņemam, ka tiem "dzelžiem" jākalpo vēl ilgāk. Virsbūvju izturībai pret rūsēšanu vairumam tagad ir 12 gadu garantija. Pirms 15 gadiem tā nebija. Taču jaunas mašīnas pārdošana un peļņa no tā  ir tikai daļa no autobiznesa. Pārējo cenšas izspiest no pēcpārdošanas servisa - regulāras apkopes, remontdarbu programmatūra servisiem, rezerves daļas utt. Par to visu samaksā gala klients. Tā tas bija agrāk un tā ir tagad. Jāsaprot, ka globāli modernā autoindustrija galvenokārt ir orientēta uz to pasaules iedzīvotāju daļu, kas materiālā izpratnē dzīvo jūtami labāk kā vidējais Latvijas iedzīvotājs un attiecīgi vairāk līdzekļus bez "lielām sāpēm" var veltīt savu sadzīves ērtību nodrošināšanai, tanī skaitā automobilim. Cik daudz vāciešu kaut bojātas riepas dēļ riteni pacentīsies nomainīt paši savām rokām? Viņi par to var samaksāt un "necepteis", ka tad vakariņās uz maizes nebūs treknas desas šķēles. Kas attiecas uz reklāmu, tad reklamētas jau gan tiek visu zīmolu mašīnas. Tikai reklāma tiek pozicionēta, lai sasniegtu potenciālo mērķauditoriju. Pie mums tak plaši nereklamē "Ferrari" un "Rolls-Royce", jo te nav attiecīgas pirktspējas. Ir tikai izņēmumi. Toties pieejamākus arī tā saucamos premium auto taču reklamē uz urrā (Audi, BMW, Lexus, Mercedes). Un reklamē arī pārējos, ko šejienes pircēji tomēr grib un var atļauties. Reklāmas aktivitātes gan atšķiras atkarībā no vietējo dīleru "spēka", izvēlētās mārketinga stratēģijas, kā arī ražotāju augstāku struktūru atbalsta mūsu tirgū. Tāpēc secināt, ka visvairāk (uzbāzīgāk) reklamētie visticamāk ir lielāki "draņķi" nebūs pareizi. Kas attiecas uz viegli remontējams - tagad pat salīdzinoši vienkārši auto, piemēram "Dacia", vairs nav viegli (mājas apstākļos), kā kādreiz žigulis, remontējami.  Gan dēļ plaša elektronikas pielietojuma, gan tāpēc, ka vairāku iemeslu dēļ lielākoties modernāku mašīnu motortelpās bez specializētiem instrumentiem, kādi var neatrasties pat prastākos servisos, neko nebūs iespējams izdarīt. Tagad ne mazums mašīnām pat lampiņu lukturos nomainīt jādodas uz servisu.
2 komentāri
Vispieticīgāk kopš 2004.gada, kad letiņi uzsāka Dakar Rally gaitas, taču nav gluži tiesa, ka Latvija šāgada Dakaras rallijreidā nemaz nav pārstāvēta. Labi zināmais Andra Dambja un dažādu periodu "OSCar" komandas sabiedrotais Māris Saukāns būs vienīgais Latvijas pārstāvis Dakarā. Šoreiz gan viņš startē Krievijas komandā kā pilota Antona Grigorova stūrmanis. Taču, ja runa par nacionālo piederību, ko dalībnieku sarakstā apliecina simbols LV, Māris pārstāv Latviju. Un startēs viņš un Grigorovs ar "OSCar". Tātad latvietis jeb Latvijas pārstāvis Dakarā būs viens, bet "OSCar" veseli divi, ieskaitot lietuvieša Benedikta Vanaga mašīnu.
Nav komentāru
Lapa 1 no 3123
Top