Par autoru: Ainārs Zariņš

azarins_pic
„AutoMedia.lv” eksperts vieglo pasažieru auto un vieglā komerctransporta jomā. Auto žurnālists ar 17 gadu stāžu. Publicēties 1995.gadā sācis žurnālā „Auto”. Laika gaitā par automobiļiem, ar auto saistītām lietām, tostarp autosportu rakstījis dažādiem medijiem. Vairāk nekā 10 gadus bijis laikraksta „Diena” autoeksperts, Kopš 2009.gada nogales un līdz „AutoMedia.lv” dibināšanai, portāla „DELFI” jaunu auto izmēģinātājs. Bakalaura grādu LU aizstāvējis par tēmu „Pasaules autoindustrijas strukturālās izmaiņas”. No 2003. līdz 2006.gadam pildījis Latvijas Automobiļu federācijas „Cross Country” (apvidus autosporta) komisijas preses sekretāra pienākumus. Uzkrājis bagātīgu jaunu automobiļu izmēģināšanas un atspoguļošanas pieredzi. Autovadītāja stāžs 21 gads.
Uzdot jautājumu ekspertam »



Eksperta atbildes

Rit 22.gads, kopš esmu aktīvs autovadītājs un 18.gads, kopš strādāju kā auto žurnālists. Tātad – abās saistītajās jomās tā ir pieredze un uzkrātās zināšanas, kas ļauj atbildēt arī uz ne vienu vien tehniskāku jautājumu. Ar to arī varētu aprobežoties, atbildot uz Jūsu “interesi”, taču jautājuma sarkastiskais tonis vedina šo to piebilst. Kādā jomā iegūta izglītība jeb augstskolas diploms, manuprāt, nebūt obligāti negarantē kompetenci šinī jomā, tāpat kā nenozīmē to, ka cilvēks būs nekompetents visur citur. Uzskatu, ka ģeogrāfa izglītība sniedz ieskatu salīdzinoši plašā informācijas telpā – dabas zinībās, fizikā, ekonomikā, meteoroloģijā, kartogrāfijā un ģeodēzijā, ģeoloģijā, demogrāfijā, sabiedrības sociālajās norisēs, politikā u.c. Šī plašā informācijas bāze ir ļāvusi ģeogrāfa izglītību guvušiem ļaudīm veiksmīgi strādāt visdažādākajās jomās. Ģeogrāfs Dzintris Kolāts ir žurnālists, ilggadējs un veiksmīgs Latvijas Radio ģenerāldirektors, tagad LTV ziņu dienesta vadītājs. Ģeogrāfs Māris Zembergs ir viens no vadošajiem sporta žurnālistiem. Ģeogrāfs Juris Paiders bija ilggadīgs laikraksta “Dienas bizness” redaktors. Ģeogrāfi ir arī uzņēmējs Viesturs Koziols, bijušais A/S “Diena” valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, politiķis Dzintars Ābiķis un tagadējais finanšu ministrs Andris Vilks… Esat visai skrupulozi iepazinies ar manu biogrāfiju, kas lasāma tikai sadaļā PAR MUMS. Statistika saka, ka vienkāršs lasītājs to interneta portālos skatās ļoti reti. Tātad, iespējams, esat kaut kādā ziņā pastiprināti ieinteresēts “AutoMedia.lv” darbībā. Lai arī kāds būtu intereses iemesls, tas tikai priecē. :)
3 komentāri
Versijas var būt vairākas. Viena no iespējamajām, ka arī jaunās slotiņas nebūt nav jaunas, ja skatās uz izgatavošanas laiku. Gumija "noveco" un kļūst cietāka pat bez slotiņu lietošanas. Līdzīgi ir ar auto riepām. Cietāka nekā paredzēts palikusi, ne riepa, ne arī logu slotiņa nestrādās tā, ka vajag - gan tīrīs sliktāk, gan var skrāpēt (taisīt troksni) stiklu. Iegādājoties logu slotiņas, derētu lūkoties arī, kas tās ražojis. Vislētākās, nereti nepazīstamu ražotāju slotiņas, visticamāk, arī būs izgatavotas no sliktākas kvalitātes gumijas un attiecīgi strādās sliktāk. Vēl pastāv versija, ka nejauši (atliecot loga mazgāšanai jeb ziemā attīrīšanai no sniega) ir palocīts slotiņas turētāja stienis. Tad loga slotiņa attiecībā pret stiklu nepiegulst pareizā leņķī, vismaz vienā virzienā neslīd pa stiklu un arī tas var būt par iemeslu skrāpēšanai. Logu mazgāšanas šķidrumam nevajadzētu atstāt iespaidu uz slotiņu darbību tādā ziņā, kā Jūsu problēma. Tiesa, ķīmiski agresīvs šķidrums teorētiski var tās ātrāk sabojāt, bet, ja jūsējās ir jaunas, tad šis pieņēmums it kā atkrīt. Cita lieta, ka šķidrumi atšķiras ar savām tīrīšanas īpašībām. Ir labi, pieņemami un arī visai draņķīgi.
2 komentāri
Sveiki! Vienā teikumā varu atbildēt tā - jācenšas vienmēr braukt ar iespējami augstāko pārnesumu, ko "bez protesta" pacieš jūsu auto. "Bez protesta" - tas nozīmē, ka auto nesāk raustīties, motors darbojas vienmērīgi, kā arī neparādās citi nevēlami blakusefekti. Ja braucot, vienlaicīgi spējat sekot satiksmei, ieklausīties motora darbībā, tad "protestu" saklausīsiet. Ja spējat vēl arī pavērot tahometra (motora apgriezienu rādītāja) bultiņu, tad visekonomiskāk būs, ja pārnesumus slēgsiet 1000-1200 līdz 2000 apgriezienu diapazonā. Tiesa, ekonomiska braukšana nav tikai un vienīgi šim mērķim pakārtota pārnesumu izvēle, bet gan vesels vadītāja darbību komplekss. Iesaku pameklēt internetā literatūru par tēmu eko jeb ekonomiska braukšana. Noteikti atradīsiet kompleksas ekobraukšanas pamācības.  
Nav komentāru
Lapa 3 no 3123
Top