„BMW Motorrad” 90 gadi”: „BMW R 68” – pirmais bavāriešu sērijveida motocikls ar maksimālo ātrumu 160 km/h

BMW R 68 02

1923.gadā „BMW” dibinātā motociklu ražotne „BMW Motorrad” pamatoti lepojas ar sērijveida modeli R 68, kas spēja traukties ar ātrumu 160 km/h jau 1952.gadā. Šis motocikls ar boksertipa motoru gan nebija komerciāli veiksmīgs, toties ar gadiem ir kļuvis par retumu, ko iekāro kolekcionāri.

R 68 prototipa statusā debitēja 1951.gada oktobrī Frankfurtes IMFA izstādē. 1952.gadā to ieviesa sērijveidā. Jaunajam modelim bija maz kopīga ar R 51 un R 67, kā arī ar tālaika blakusvāģu modeļiem. R 68 bija slaiks, minimālisma garā veidots siluets. R 68 vairs nebija riteni aptverošā priekšējā dubļusarga – to aizstāja jaunāka, šaurāka versija, norādot, ka R 68 nebija kompromiss starp tūrisma un sporta motociklu, bet īsts sporta modelis. Sportisko iespaidu vēl vairāk pastiprināja plakans sēdeklis ar “atduri” tā galā. Arī jaunajam modelim bija teleskopiska priekšējā dakša ar hidraulisko amortizāciju un pie cauruļu rāmja piestiprināta plunžera piekare aizmugurē.

Visu citu modeļa īpašību vidū tieši motora parametri bija tie, kas pārliecināja, ka R 68 domāts tiem braucējiem, kas vēlas gan ātrumu, gan vadāmību,

un ka šis ir „BMW” motocikls, kas spēs mest izaicinājumu angļu „Triumph” divcilindru braucamajiem.

BMW R 68 01

R 68 galvenā atšķirība no R 67 bija modernas cilindru galvas ar palielināta diametra ieplūdes un izplūdes vārstiem. Kaltie „Mahl” virzuļi bija paredzēti lielai slodzei un palīdzēja no R 67 nākušā 594 cm3 motora kompresijas pakāpi no 5,6:1 palielināt līdz 8,0:1. Starp R 67 un R 68 motoru bija vēl citas atšķirības, bet īpaši jāpiemin sacīkšu tipa sadales vārpstas un 26 mm karburatorus, kas aizstāja R 67 paredzētos „Bing” 24 mm karburatorus. Šie pārveidojumi palīdzēja palielināt jaudu no 26 Zs pie 5500 apgr./min līdz 35 Zs pie 7000 apgriezienu. Tolaik tā bija nopietna jauda un pietiekama, lai R 68 padarītu par sērijveida pirmo „BMW” motociklu, kas spēj braukt ar ātrumu 160 km/h.

Taču, motocikla maksimālo ātrumu arvien ietekmēja ceļa stāvoklis, degvielas kvalitāte un citi apstākļi. „BMW” to zināja, tāpēc gādāja, lai braucējam būtu pa rokai tehniskā palīdzība, kas izpaudās kā manuāla aizdedzes regulēšana ar sviru uz motocikla stūres. Tādā veidā pieredzējis braucējs  varēja piemērot motora darbību dažādas kvalitātes degvielai un nepieļaut detonēšanu. Cits palīgs 160 km/h ātruma sasniegšanā bija R 68 sēdeklis. Tas bija pagarināts, taču nebija īpaši ērts pasažiera uzņemšanai, bet vairāk tam, lai pilots varētu sēdēt tālāk uz aizmuguri un uz motocikla ieņemt pozu, kas samazinātu gaisa pretestību. Braucot šādi, maksimālais ātrums varēja sasniegt pat 169 kilometrus/stundā.

BMW R 68 03

Taču R 68 veiktspēja arī parādīja, ka šasiju konstrukcija bija sākusi atpalikt no motoru attīstības, un, uz skatuves iznākot aizvien jaudīgākiem motoriem, gaitas kvalitāte vairs nebija pietiekami laba. Lai arī R 68 priekšējā teleskopiskā dakša spēja cienījami tikt galā ar vairumu segumu pat lielā ātrumā, aizmugures plunžera piekare tādam braukšanas tempam vairs nespēja atbildēt ar adekvātu sniegumu. R 68 spēja viegli vilkt blakusvāģi, taču solo režīmā aizmugures ritenis, pilnībā izmantojot motora potenciālu, pārāk viegli zaudēja saķeri. Sava triju gadu dzīves cikla laikā R 68 piedzīvoja dažādus uzlabojumus (pilna platuma priekšējās trumuļu bremzes, “zivs astes” slāpētājus aizstāja tagad tik ierastie cigāra formas izpūtēji u. c.), taču nepārprotami tuvojās jaunu šasiju laiks.

Par spīti tehniskajiem sasniegumiem un veiktspējai, R 68 bija vāji pārdošanas panākumi. No 1952. līdz 1954.gadam izgatavoja tikai 1452 eksemplārus. Salīdzinājumam – no 1951. līdz 1954.gadam fabriku pameta 18 420 R 51/2/3 motocikli. Tiesa, R 68 ar 2950 Vācijas marku cenu arī bija par 1200 markām dārgāks. Toties mazais ražošanas apjoms palielināja R 68, 160 km/h kluba motocikla, ekskluzivitāti, bet tas nozīmē, ka R 68 kolekcionāru vidū līdz šai dienai ir viens no apjūsmotākajiem „BMW Motorrad” modeļiem.

Birkas: