Klāt vasaras riepu sezona. Kā rīkoties?

Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 219.punktu jau no 1.marta transportlīdzekļi, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, satiksmē var piedalīties ar vasaras riepām. Šis materiāls bija faktiski uzrakstīts, bet vēl atradās pirmspublicēšanas pieslīpēšanā, kad, rakstā paustajam „AutoMedia.lv” ieteikumam nepārsteigties, kā Dieva zīme nāca 18.marta cīruļputenis. Tas tobrīd jau šķietami pavasarīgo Latviju dažu stundu laikā atkal atgrieza ziemā. Taču riepu maiņu pragmatiski apsvērt tieši tagad ir īstais brīdis.

Kaut kur kādreiz esmu lasījis vai dzirdējis aptuveni šādu domugraudu: „Drošas braukšanas pamats ir labā tehniskā kārtībā esošs braucamrīks un vadītāja veselais saprāts.” Grūti pateikt oriģinālāk, bet tikpat kodolīgi un, galvenais, patiesi.

Auto labs stāvoklis ietver arī satiksmes apstākļiem un valstī pastāvošajiem likumiem atbilstošas riepas. Kurš nesaprot (nu vismaz pie auto stūres tādi sēdēt nedrīkstētu), ka tieši riepu aptuveni plaukstas lieluma četri pleķīši tura mašīnu – vieglā auto gadījumā vidēji plus-mīnus divas tonnas lielas inerces dzītu lodi – pie ceļa un nodrošina tās kustību tur, kur vēlamies nokļūt?

Ar veselo saprātu šeit, manuprāt, vajadzētu būt apzīmētam tam stūrētāja zināšanu un personīgo īpašību kopumam, kas ne tikai ļauj likumīgi vadīt auto, bet arī nodrošina neiekulšanos ceļu satiksmes negadījumos.

Kādēļ nesteigties jau uzreiz pēc 1.marta?

Vasaras un ziemas riepu būtiskākā atšķirība ir to veidojošās gumijas sastāvā. Vasaras riepu gumijas sakausējumi ir ievērojami cietāki kā ziemas riepām. Tikai pie stabilām pozitīvām gaisa temperatūrām (vieni min vidēji +5 grādi, citi +7 pēc Celsija skalas) vasaras riepu gumija spēj nodrošināt ar ceļu to saķeri, kas pirms riepu ražošanas pārbaudīta neskaitāmos izmēģinājumos, ko paredzējis riepu ražotājs un ko tiesīgs sagaidīt pircējs-lietotājs. Vasaras riepas zemākās temperatūrās kļūst pārāk cietas, neelastīgas un, pat jaunas būdamas, nemaz par lietotām nerunājot, nespēj pienācīgi pildīt savas funkcijas. Tas nozīmē, ka droša braukšana kļūst apšaubāma.

Vēl jau atšķiras arī vasaras un ziemas riepu protektoru zīmējumi. Katrai sezonai domātās arī veido labāku saķeri tieši savā gadalaikā. Attiecīgi – pat pilnīgi jauna vasarene nepiemērotā temperatūrā un attiecīgi uz riepas īpašībām neadekvāta ceļa seguma var izrādīties sliktāka nekā pabraukta ziemene.

Tātad, pirms veikt pāreju uz vasaras riepām, ieteicams papētīt laika prognozes vismaz līdz marta beigām. Tāpat derētu izvērtēt visbiežāk braucamo ceļu stāvokli. Vai sniegs un ledus tur jau nokusis? Jā nē, tad cik ilgi tas vēl varētu noturēties pat pie maiņai ieteicamā temperatūras režīma? Atšķirībā no ziemas riepām, kas pie mums obligātas ar 1.decembri, par vēlāku pāreju uz vasaras riepām neviens nesodīs. Pārsteigšanās gan var nest ielocītus bleķus un vēl lielāku skādi.

Mūžīgais jautājums – sezonālās vai vissezonu?

Pat maz par riepām zinošie, reti nav lietas kursā, ka ir tādas riepas, ko likumīgi var izmantot gan ziemā, gan vasarā. Runa ir par tā sauktajām vissezonas riepām, kam uz riepas sāniem atrodams apzīmējums M+S (Mud+Snow jeb dubļi+sniegs). Tām lielākoties ir ziemas riepām raksturīgs protektora zīmējums, bet tās nav tik mīkstas un smalki lameļotas kā īstās, tā sauktās skandināvu tipa ziemenes. Nereti šādas riepas tiek sauktas par Viduseiropas ziemas riepām, kas paredzētas braukšanai abās sezonās, mainīgos laika  un nokrišņu tipa apstākļos, taču ne izteikti zemās ziemas temperatūrās. Braukt ar tādām visu gadu arī Baltijā neviens neliedz un daudzi tā arī dara.

Atkrīt klapatas ar otra riepu komplekta glabāšanu, nav jautājumu par, iespējams, diviem riteņu disku komplektiem. Vai vissezonas variants ir lētāks, kā pamīšus lietot divus riepu komplektus? Vilks viņu zin’. Diemžēl neesam savu pieredzi iepriekš dokumentējuši. Turklāt daudz kas atkarīgs no braukšanas manieres, jo aktīva (sportiska) braukšana, kā zināms, riepas deldē ievērojami ātrāk. Tāpat ļoti no svara, vai regulāri tiek sekots spēkrata riteņu pareizas ģeometrijas (savirzes) stāvoklim. Ar greizu savirzi labas riepas var nokaut pāris nedēļās.

Vienlīdz labu riepu visiem gadījumiem nav! To derētu ielāgot kā aksiomu. Baltijas krasi mainīgais un bieži svārstīgais klimats, atšķirībā no Viduseiropas, epizodiski raksturīgs kā ar ļoti izteiktu ziemu, tā īsti vasarīgiem laika apstākļiem. Nav tādu riepu, kas pie mums būs labs, uzsveru LABS, augstas drošības garants uz ceļa kā ziemā, tā vasarā. It īpaši, ja neesat no labā nozīmē bailīgi piesardzīgajiem, bet tiem otriem – vienmēr pārlieku steidzīgajiem un pašpārliecinātajiem. Tādēļ,

no TIEŠĀM DROŠAS braukšanas viedokļa ieteicams izvēlēties divus riepu komplektus – vienu vasaras sezonai, otru ziemai.

Vecāka gadagājuma ļaudis gan jau atcerēsies laikus, kad ziemas riepas neviens likums nepieprasīja, tās bija ļoti liels retums jeb, kā mēdza teikts – deficīts, bet braukts tāpat taču tika arī ziemās. Tā bija gan… Taču tie bija citi laiki un citi automobiļi. Daudziem to laiku braucamajiem jauda bija virs 100 zirgspēkiem? Cik ātri tie spēja braukt? Kāda bija satiksmes intensitāte? Toreiz un tagad – kā diena pret nakti. Tādēļ šodien, mūsuprāt, pareizākais risinājums ir – katrai sezonai savas riepas.

Ziemene vasarā?

Neviens likums neaizliedz arī vasarā braukt ar īstajām ziemas riepām, kuru sānus rotā zīmodziņš ar sniegpārsliņu uz kalna fona. Nobraukt līdz galam ziemenes vasarā arī ir pietiekami izplatīta prakse. Taču, to darot, jāapzinās, ka ziemas riepu izteikti mīkstākā gumija vasaras salīdzinoši karstajos apstākļos protektoram ļaus nodilt ievērojami ātrāk un jautājums par citu riepu iegādi tik un tā var kļūt aktuāls agrāk nekā domāts.

Turklāt, ziemas riepa augstās vasaras temperatūrās, līdzīgi kā vasarene ziemā kļūst pārlieku cieta, savukārt var izrādīties nu galīgi par mīkstu jeb pārāk elastīga. Proti, bremzējot uz asfalta var strauji kust, ja auto ir veca izlaiduma bez bremžu pretbloķēšanas sistēmas ABS, un grūti valdāma slīdēšana būs teju neizbēgama. Ir mums vēl tādi auto uz ceļiem un ne mazums! ABS gadījumā, lai arī rieteņi nebloķēsies un auto vadāmību saglabās, bremzēšanas ceļš tik un tā būs jūtami garāks. Savukārt ātros līkumos centrbēdzes spēku iedarbībā auto gaita būs ļodzīga.

Ziemas riepas vasarā tādējādi būs apšaubāms palīgs drošai braukšanai, tādēļ īpaši jāpiedomā pie braukšanas manieres. Agresīva un ātra nudien būs bīstama.

Taupības nolūkos nereti piekoptā veco ziemeņu nobraukšana vasarā, tāpat kā vissezonas riepas, no augstas drošības pakāpes viedokļa tomēr nav tas ieteicamākais variants.

Turklāt jāielāgo, ka ziemas riepas ar radzēm izmantot ceļu satiksmē gan ir pavisam noteikti aizliegts laikā no 1.maija līdz 30.septembrim.

Mūžīgais jautājums – jaunas vai lietotas?

Lai nu kā tur būtu ar katra piekopto riepu stratēģiju, tik un tā pienāk brīdis, kad nākamais melno ripuļu komplekts jāpērk. Lai izvēlētos automašīnai piemērotākās riepas, vērā jāņem vairāki aspekti. Pareizi ir izvēlēties riepas, ko paredzējis konkrētā auto ražotājs. Tas neattiecas uz riepu ražotāja vai riepas modeļa izvēli. Šādā izpratnē katrs auto īpašnieks savā izvēlē ir brīvs. Tas attiecas uz riepas izmēru, ieteikto ātruma un kravnesības indeksu, kā arī dažām citām niansēm. Vēl pavisam noteikti pirms riepu iegādes pašam auto saimniekam lietderīgi ir izvērtēt savus braukšanas paradumus jeb manieri, ikmēneša vidējo nobraukumu un ceļus, pa kuriem lielākoties tiek braukts. Arī tas palīdzēs izvēlēties optimāli pareizu riepu par iespējami mērenu cenu.

Kad ar iepriekš aprakstītajiem izvēles kritērijiem ir tikts skaidrībā, atliek izšķirties – pirkt jaunas riepas jeb uzticēt savu (diemžēl reizē arī citu satiksmes dalībnieku drošību) jau vairāk vai mazāk kāda palietotām riepām. Ievērojama daļa Latvijas iedzīvotāji drēbes pērk tā sauktajos secound hand veikalos. Ne jau aiz laba prāta, bet šaurās rocības spiesti. Daudz patīkamāk taču ir uzvilkt neviena nenēsātas drānas, nevis kā tauta saka – humpalas. Arī jūsu auto daudz labāk jutīsies (lasi – drošāk uzvedīsies) „apauts” jaunās „čībiņās”.

Jaunai vasaras riepai protektora dziļums ir vidēji 7-8 mm, bet kā derīgas satiksmei vasarenes tiek atzītas, ja to protektora dziļums nav mazāks par 1,6 mm (ziemenēm 4 mm). Taču sen pierādīts – jo mazāks protektora dziļums atlicis, jo vairāk samazinās riepas saķere ar ceļa virsmu, izmainās auto vadāmība utt. Slapjos ceļa apstākļos daudz ātrāk draud tā sauktā akvaplanēšana, jo seklais protektors nespēj novadīt (izspiest pa protektora atlikušajām rievām) uz ceļa esošo ūdeni un auto vienkārši nevadāmi aizpeld. Pret akvaplanēšanu bezspēcīgs ir ABS un faktiski arī visgudrākās moderno auto aktīvās drošības sistēmas!

Tātad – ja braucat teju katru dienu cauru gadu. Ja jauns melno ripuļu komplekts sviestu no rieciena neaizslaucīs un bērnu pie zobārsta, kad nepieciešams, tomēr aizvest ļaus. Ja kaut reizēm tīk nebūt bailīgi piesardzīgam – labāk pērkam jaunas! Tā vismaz no teorijas viedokļa.

Jauna var izrādīties veca un slikta

Taču, kā jau tas dzīvē ir lielākoties, nekas nav tikai balts vai melns. Riepu piedāvājums ir tik plašs un dažādas kvalitātes, ka iespējami gadījumi, kad palietota, bet kvalitatīvi uzražota riepa, var būt labāka par gluži jaunu grūti nosakāmas izcelsmes un, visticamāk, arī apšaubāmas kvalitātes riepu. Var gadīties arī citādi – prestiža zīmola jauna, bet ilgākus gadus noliktavās aizķērusies riepa var izrādīties sliktāka par svaigi ražotu nebūt ne pašu atzītāko ražotāju izstrādājumu. Tādēļ izvēlē ļoti svarīgs ir vēl viens aspekts – riepas vecums, ko pagaidām diemžēl mūsu likumi nereglamentē.

Riepas vecumam tātad nekādu ierobežojumu nav! Attiecīgi nav arī ierobežojumu laikam, cik ilgi kā jauna tā lietota riepa var atrasties tirdzniecībā. Bet riepa ar laiku zaudē savas īpašības (bojājas), pat ja netiek lietotas, tāpat kā desa un siers. Īpaši, ja glabāšanas apstākļi nav atbilstoši gumijas īpašību noturībai. Tātad atkārtojam –

pat nenodilusi līdz kritiskam limitam, kā arī pavisam nebraukta, bet veca riepa ir slikta riepa!

Riepa spēj savas īpašības saglabāt tikai kādus četrus-piecus gadus. Pēc tam novecošanās dēļ tās sniegums strauji pasliktinās.

Kā noskaidrot riepas vecumu? Pēc DOT (Department of Transportation) koda uz riepas sāniem, kur pēdējie četri cipari ir ražošanas nedēļa un gads.

Marķējums uz etiķetēm

Kopš kāda laika visas veikalos tirgotās riepas rotā krāsainas uzlīmes, kas papildus datu kaudzei uz pašas riepas, informē pircējus par vēl trim parametriem.

Taupītājiem svarīga būs rites pretestība jeb degvielas patēriņa efektivitāte, kas apzīmēta ar burtiem A, B, C, D, E, F. Pie liela nobraukuma A klases līmeņa riepa salīdzinājumā ar F klases riepu degvielas izmaksās gadā varot nodrošināt pat vairāku simtu eiro ekonomiju. No drošības viedokļa svarīgāks ir riepas bremzēšanas īpašību novērtējums uz slapjas ceļa virsmas (simboliņš ar lietus mākonīti). Ielāgosiem, ka vasarā tieši lietains laiks ir lielākais riska faktors. Trešais raksturlielums ir trokšņa līmenis. Jo klusāka ripas, jo lielāks pārvietošanās komforts.

Nobeigumam

Atceramies jau iepriekš pārrunāto: nav vienādi labu riepu visiem iespējamiem laika un ceļa apstākļiem. Arī jaunas tādas nav. Pat tā saucamajos Premium jeb dārgu riepu plauktos nav. Viena labi turēs uz sausa asfalta, bet var izrādīties pavāja, kad slapjš. Kāda atkal var būt ļoti laba uz grants ceļiem, bet neturēs līdzi pirmajai uz cietā seguma utt. Tādēļ, pirms riepu iegādes, katram būtu jāizvērtē, kādos apstākļos nākas braukt visbiežāk. Tad vai nu jālasa vācu, angļu vai krievu lielo automediju profesionāļu neatkarīgie riepu testi, jāmēģina saprast, kuras ir tavējās un jāņem ciet. Var, protams, arī kaimiņu uzklausīt, radu vai veikala konsultantu.

Ko ieteikt lietotu riepu meklētājiem? Var censties pirkt atzīto zīmolu ripuļus un cerēt, ka tādi savas īpašības tik ātri nebūs zaudējuši. Izlaiduma gadu gan vajag apskatīties obligāti, kā arī censties uzmanīgi pārbaudīt vai riepai ārpusē un iekšpusē nav kādi grūtāk pamanāmi defekti. Ticiet, ļaudis no turīgajām valstīm, kas ir lauvastiesas lietoto riepu avots, arī ir pragmatiski. Par braukšanai labu uzskatāmu riepu, viņi ārā nemetīs.

Atsevišķa raksta tēma ir gadījums, kad rocība tik trūcīga, ka naudas pietiek tikai divu visliktāko no četrām riepām nomaiņai vai jau par lietotām jāizšķiras, uz kuras riteņu ass likt švakāko pāri. Dzīvē tas nav retums, taču šoreiz vien atgādināsim vēl vienu ābeces patiesību. Iespējami droši vadāms būs tikai spēkrats, uz kura visiem četriem riteņiem būs pēc iespējas vienādas kvalitātes riepas. Tostarp, vēlams viena ražotāja un viena un tā paša modeļa riepām. Satiksmes noteikumi, diemžēl, pieļauj, ka vienādām jābūt tikai uz vienas ass uzliktajām riepām.

Meitenes! Kad brašulis pie piavecāka „BMW X5” vai līdzīgu kaujasratu stūres jūs aicina pavizināties, uzmetiet acis auto riepām. Ja tās bēdīgas, uzgaidiet kādu citu, kam ne tikai autiņš pačotīgs, bet arī drošam braucienam piemērotām riepām naudas pietiek. Iespējams, tas pirmais pat labas pusdienas pieklājīgā vietā jums uzsaukt nevarēs. Meitenes, bet lūk tam zēniņam ar nepačotīgo, gados par minēto X5 krietni jaunāko „Opel Astra”, izskatās piķa pieticis gan dārgāka auto iegādei, gan labām riepām. Un visticamāk, viņš var ne tikai šikās pusdienās un uz tuvējo Munameģi aizvest…