Amerikas Automobilistu asociācijas Satiksmes drošības fonda („AAA Foundation for Traffic Safety”) eksperti ir secinājuši, ka modernās komunikāciju un izklaides sistēmas bīstami novērš vadītāja uzmanību no ceļa.
Pētījums tika veikts ar Jūtas Universitātes zinātnieku palīdzību, izmantojot jaunākās paaudzes „Apple” operētājsistēmu. Testos piedalījās abu dzimumu pārstāvji vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Tie notika gan reālos ceļa apstākļos, gan izmantojot speciālas datorsimulācijas programmas.
Pētījuma gaitā eksperti novēroja, ka moderno komunikāciju un izklaides sistēmu izmantošana it kā jau ļauj neatraut rokas no stūres un skatu no ceļa, tomēr novērš vadītāja uzmanību un ievērojami mazina koncentrēšanos, tādējādi būtiski palēninot spēju analizēt satiksmes informāciju un nepieciešamības gadījumā operatīvi reaģēt.
50 lappušu garajā pētījuma atskaitē dažādas darbības sarindotas pēc to „kaitīguma pakāpes”, proti, pēc tā, cik daudz uzmanības prasa to veikšana. Auto vadīšana bez stresa blakusfaktoru ietekmes tika pieņemta par etalonu un pielīdzināta vienam. Tālāk reitingā tika sarindotas dažādi vadītāja „traucēkļi”: radio klausīšanās (1,21), audio grāmatas klausīšanās (1,75), pasažiera klātbūtne (2,33), telefona saruna (2,45), saruna pa telefonu, izmantojot „Hands free” sistēmu (2,27), teksta ievadīšana, izmantojot balss atpazīšanas funkciju (3,06). Salīdzinājumam tā saucamais operatīvās atmiņas tests (kur vadītājam lika galvā veikt vienkāršus aritmētiskus aprēķinus un paralēli atcerēties dažus no aprēķinātajiem rezultātiem) tika novērtēts ar piecām vienībām.
Rezultātā „AAA” eksperti konstatēja, ka
runāšana pa mobilo telefonu vadītāju padara tik pat dezorientētu kā 0,8 promiles alkohola.
Turklāt novērots, ka cilvēkam, kas braucot ir nodarbināts ar kādu no modernajiem komunikācijas rīkiem, neviļus rodas „tuneļa redzes” efekts, kad viņš it kā redz ceļu mašīnas priekšā, bet praktiski ir izslēdzis perifēro redzi un tādējādi nav spējīgs pamanīt iespējamos draudus apkārt, tostarp arī kontrolēt atpakaļskata spoguļus.
Šis pētījums nepārprotami norāda uz to, ka aizvien plašāka dažādu „gadžetu” izmantošana, ko kā lielu sasniegumu reklamē daudzi autoražotāji, neizbēgami pasliktina satiksmes drošību. Un balss vadības sistēmas, kas tiek pasniegtas kā glābiņš, patiesībā nemaz nav problēmas risinājums.
„Mēs esam drošības krīzes priekšvakarā,” uzskata „AAA” pārstāve Jolanda Keida. „Jau pašlaik ASV aptuveni 3000 avāriju (10%) ar letālu iznākumu notiek vadītāja novērtas uzmanības dēļ. Analītiķi lēš, ka 2019. gadā 50% no pārdotajām automašīnām elektroniskās sistēmas būs ar balss vadību.”
Loading ...
