LR Satversmes tiesa (ST) atzinusi par Satversmei neatbilstošu likuma normu, kas līdz šim ļāva valstij konfiscēt jeb aizturēt automašīnu, ja to vadījis alkohola reibumā vai bez atbilstošām tiesībām esošs vadītājs, neatkarīgi no tā, vai pārkāpējs ir arī spēkrata īpašnieks. Šī norma vairs nebūs spēkā, bet līdz ST spriedumam konfiscētos transportlīdzekļus būs jāatdod īpašniekiem.
ST nosprieda, ka transportlīdzekļa konfiscēšana līdz soda samaksas brīdim par braukšanu bez autovadītāja apliecības, braukšanu reibumā vai bēgšanu no policijas neatbilst Satversmei, ja pārkāpumu pieļāvusi cita persona, nevis transportlīdzekļa īpašnieks vai turētājs.
Pieteikumu ST iesniedza Liene Vegnere, kura uzskatīja – tiesības valstij konfiscēt īpašniekam automašīnu, pat ja pārkāpumu, braucot ar to, pieļāvusi cita persona, aizskar Satversmē noteiktās tiesības uz īpašumu. Pašlaik Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz, ka īpašnieks nevar atgūt savu spēkratu, kamēr trešā vainīgā persona nav samaksājusi tai noteikto sodu. Ja sods ir apstrīdēts tiesā vai vainīgajam vienkārši nav naudas, auto saimnieks var to gaidīt gadiem. Šī iemesla dēļ,
lai atgūtu spēkratus, īpašnieki bieži bija spiesti maksāt par citu grēkiem,
ST secināja, ka transportlīdzekļa īpašniekam paredzētās nelabvēlīgās sekas – spēkrata konfiscēšana – nav nedz administratīvā, nedz civiltiesiskā, nedz arī cita veida atbildība un var iestāties neatkarīgi no tā, vai transportlīdzekļa īpašnieks ir vai nav ar pietiekamu rūpību pildījis viņam noteiktos pienākumus. Apstrīdētajā normā paredzēto nelabvēlīgo seku iestāšanās un to ilgums ir atkarīgs nevis no transportlīdzekļa īpašnieka, bet no citas personas rīcības.
Satversmes tiesa un lietā iesaistītās personas bija vienisprātis, ka apstrīdētā norma liedz īpašniekam tiesības lietot savu transportlīdzekli pēc sava ieskata un tādējādi tā ierobežo Satversmes 105. pantā noteiktās pamattiesības uz privātīpašumu. ST arī norādīja, ka nepastāv procedūra, kā varētu uzklausīt konfiscētā transportlīdzekļa īpašnieku. Tiesa atzina, ka sabiedrības ieguvums ir neliels, tikmēr indivīdam var rasties būtiskas nelabvēlīgas sekas, līdz ar to apstrīdētā norma neatbilst samērīguma principam un attiecīgi Satversmei.
Satversmes tiesa arī atzina, ka apstrīdēto normu nav iespējams atzīt par spēku zaudējušu ar tās spēkā stāšanās dienu. Tātad agrāk cietušie īpašnieki nevarēs saņemt nekādas kompensācijas. Paglābsies vien auto īpašnieki, kuru spēkrati ST sprieduma publicēšanas dienā vēl atradīsies Nodrošinājuma valsts aģentūras stāvvietās par citu personu izdarītajiem pārkāpumiem. Strīdīgo normu par automašīnu konfiscēšanu Saeima akceptēja 2005.gada nogalē, toreiz politiķi uzskatīja, ka tādā veidā ierobežos braukšanu dzērumā. Normu kritizēja vēl pirms pieņemšanas, uzsverot, ka transportlīdzekļa konfiskācija radīs zaudējumus īpašniekiem, kuri nemaz nav vainojami pārkāpumā.
Loading ...
