Pilsētas svētku svinības Krāslavā jūlijā trešās nedēļas nogalē izkonkurēja Cēsis un tika atzītas par pietiekami nopietnu iemeslu, lai “AutoMedia Latvia” pēc dažu gadu pārtraukuma atkal viesotos šajā Latvijas dienvidaustrumu nostūra tālākajā lielajā apdzīvotajā vietā. Protams, ka pēc svinību apmeklējuma mēs nedaudz palūkojāmies arī uz dabu un ļaužu dzīvi Baltkrievijas tuvā pierobežā. Daži iespaidi tekstā, bet vairāk, protams, bildēs.
Droši var apgalvot, ka gan tagad, gan pat vairākus pēdējos gadsimtus Krāslava dzīvo tādā kā Latvijas otrās lielākās pilsētas Daugavpils ēnā. Tomēr vēsturiskās liecības ļauj uzskatīt, ka Krāslava ir senāka nekā Daugavpils. Krāslava ir viena no senākajām rakstītos avotos pieminētajām apdzīvotajām vietām tagadējās Latvijas teritorijā. Tā veidojusies jau 9. gadsimtā pie pilskalna tā sauktā Daugavas-Dņepras ūdensceļa malā un pieminēta vikingu sāgās. Par tiem ļoti tālajiem laikiem, diemžēl, Krāslavā liecības saglabājušās nav.
Grāfu Plāteru jauno pili sāka būvēt Konstantīns Ludvigs Plāters 1765.gadā, bet pabeigta tā tikusi 1791.gadā jau Augusta Hiacinta Plātera laikā.
Toties “AutoMedia Latvia” patīkami pārsteidza grāfu Plāteru pils pārvērtības. Pēdējos gados pils ārējais izskats, pils parks un pils ēku ansamblis ir piedzīvojis vērā ņemamu uzplaukumu. Tā sauktā Krāslavas jaunā pils, kas tapusi no 1765. līdz 1791.gadam, vairs nav noplukusi un ar aiznaglotiem logiem. Svētku laikā pils baltā fasāde bija izgaismota un kā centrālais elements tika izmantota efektīgā lāzergaismu šovā (skat.fotogalerijā). Baroks un klasicisms – Krāslavas pils esot vienīgā pils Latgalē ar šādu stilu arhitektūras sajaukumu.
Brauciens uz Krāslavu pa A6 šoseju mērots bieži un tādēļ kļuvis mazliet garlaicīgs. Turklāt braucot pa Sēlijas pusi daudz labāk var priecāties par lieliskajiem Daugavas skatiem jau sākot no augšpus Jēkabpils, kur mūsu likteņupi nav izkropļojušas elektrostacijas.
Pils pagaidām gan apskatāma tikai no ārpuses, taču sasniegtais liek cerēt, ka pēc salīdzinoši neilga laika tā tūristus priecēs arī ar iekštelpām. Krāslavas pils atdzimšana ir labs piemērs, ka salīdzinoši neliela un nomaļa pašvaldība var atrast ceļus kā uzpost, apsaimniekot un padarīt pieejamu sabiedrībai Latvijas kultūras mantojumu. Nereti šādi objekti joprojām atrodas drupu stāvoklī jeb ir nonākuši privātīpašnieku rokās un plašai sabiedrībai vairs nav pieejami.
Vecsalienas muižas ēkai Červonkas ciemā savulaik paveicās, jo tajā padomju laikos mājvietu rada ciema padome un kolhoza kantoris. Visām muižām tā negadījās…
Pils komplekss nav vienīgais objekts Krāslavā, ko vērts apskatīt. Pilsētiņas un Daugavas simbioze vien ir ko vērta! Un slavenie gleznainie Daugavas loki lejpus Krāslavas. Atgriežoties “AutoMedia Latvia” apbraukāja vairākus pierobežas pagastus – Salienas, Skrudalienas, Demenes, Medumu pagastu, kur atrodami seni muižu ansambļi vai to paliekas, interesantas baznīcas, savdabīgi dabas objekti un krāšņas ainavas.
Labības kulšanas laikā lauku ainavās vērojami spilgti kontrasti
Ja ir interesanti, pabrauciet pa šo apvidu paši? Tieši tagad īstais laiks – daba ir īpaši krāšņa. Gribas vien divas lietas vēl īpaši pieminēt…
Arī šajā Latgales daļā ir pulka lielāki un mazi ezeri ar krāšņiem dabas skatiem
Pirmā. Silene. Pierobeža. Taisnā līnijā līdz Baltkrievijas robežai tikai aptuveni 5-6 km. Varētu šķist, kas nu te vairs var būt? Un pēkšņi meža vidū sākas gluda asfalta mēle teju 4 km garumā un tās sākumā glīta norāde “Silene Resort&Spa”! Aizbraucu, izstaigāju, pabrīnījos (domāju, daudzi šo vietu vēl nezina, lai arī atpūtas iestāde darbojas ne pirmo gadu), izrunājos ar administratorīti, izdzēru gardu kapučīno vietējā restorānā… Шикарный вид (šiks skats), kā sacīja kādas krievu filmas varonis. Četras zvaigznes nav īpaši melots un ir apliecinājums, ka varam. “Silene Resort&Spa” kompleksu, izmantojot arī Eiropas fondu iespējas, uztur un attīsta vietējais Daugavpils uzņēmējs.
Baseins “Silene Resort&Spa tikpat zils un tīrs kā ārzemju kūrortos
Otrā. Medumi. Nozīmīgā šoseja Daugavpils-Lietuvas robeža. Labi pamanāma, katru tūristu interesējoša norāde – Egļu kalns. Skatu tornis. Slaloma trase. Gribam šo zemes stūrīti mazliet no augšas pavērot! Griežam “Peugeot 508 SW” no lielā ceļa nost. Pēc dažiem kilometriem asfalts beidzas. Štrunts! Gribam to torni! Bet galā nonākuši konstatējam, ka skatu tornis, no kura varējis redzēt arī 12 km attālo Daugavpili, ir jau kādu laikā kā nojaukts!
Nu jau laiku nav tā torņa, bet nekorekta norāde maldina tūristus
I dritvai kociņ! Izrādās, ka par torņa nojaukšanu zina pat Wikipedia, bet Medumu pašvaldība, kuras pārziņā ir tūrisma informācijas zīmju uzstādīšana, nezina neko! Un joprojām maldina tūristus.
Loading ...
