Aizvadītās nedēļas trešdienā, 14.maijā notika VAS «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) rīkota autoceļu kvalitātes konference, kurā piedalījās LVC vadība, ceļu būvētāji un arī par nozari atbildīgās Satiksmes ministrijas vadītājs Anrijs Matīss. Pēc konferences informatīvajā telpā parādījās optimistiski rakstiņi par finansējuma palielinājumu autoceļiem, bet virsrakstā un pirmajā rindkopā lasāms arī secinājums, ka ceļu kvalitāte uzlabojas. Vai tiešām?
Par piešķirtajām naudas summām un šogad plānotajiem ceļu darbiem 90 objektos, kā rezultātā tikšot, kā sola ministrs Matīss, sakārtoti 1300 km ceļu, nediskutēšu. Taču par – citēju: „Autoceļu kvalitāte ar katru gadu uzlabojas un darbi kopumā tiek veikti augstā kvalitātē…” – gan gribas parunāt.
„Nozare.lv” sagatavotajā materiālā, ko pārpublicēja arī viens otrs no mūsu lielajiem ziņu portāliem, ministrs cenšas pārliecināt: „…pārmetumi būvniekiem tiek izteikti, taču uz kopējā fona to nav daudz un kopumā kvalitāte ir vērtējama kā laba.” Tālāk lasāms teksts: „Biedrības «Latvijas ceļu būvētājs» valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš apliecināja, ka kvalitātes prasības ir būvnieku prioritāte.”
Nu tā, nekādu argumentu – tikai tāda vispārēja esošā un izbijuša politiķa muldēšana.
Interesantāk un pa savam arī konkrētāk nekā politiķi atreferēts LVC Autoceļu kompetences centra direktors Vladimirs Akimovs: „…Akimovs savukārt aicināja nepakļauties mītiem. Piemēram, sakot, ka Latvijas ceļi ir kritiskā stāvoklī, tas nenozīmējot, ka to var attiecināt uz jaunbūvētiem ceļiem. Tāpat nepareizs esot mīts, ka ārzemēs būvē labāk nekā Latvijā. Viņš pat secinājis, ka, ja Latvijā ienāk jauni būvnieki no Eiropas, ar tiem ir lielākas problēmas nekā ar vietējiem.”
Piemēri gan nav minēti un grūti spriest, kura no ārzemniekiem dārziņā Akimova ‘akmeņi mesti’. Vai plašākai publikai viszināmākajiem ārzemniekiem SIA „Strabag” (agrākā SIA „Šlokenbeka”), kas tagad ir vācu būvnieka „Strabag AG” filiāle, vai SIA „Matthai”, kas ir citas vācu kompānijas „Matthäi Bauunternehmen Gmb&Co.KG” meitasuzņēmums, vai lietuviešu „Panevežio Keliai”, vai varbūt vēl kāda cita uzņēmuma virzienā? Tiesa, pēc „AutoMedia.lv” rīcībā esošās informācijas, atskaitot leišus, kas savos objektos tiešām nodarbinot no Lietuvas ievestas būvnieku brigādes, citi ārzemnieki tik un tā tie paši Latvijas ceļubūvētāji vien ir. Cik zināms, neviens cits greiderists, izņemot lietuviešus, neviens asfalta klājējs un pat darbu vadītājs no ārzemēm uz šejieni strādāt sūtīts netiekot, tikai ‘papīros’ figurē ar ārvalstīm saistīti uzņēmumi un svarīgākos dokumentus varbūt arī kādreiz paraksta, kāds citas valsts piederīgais. Tas nu tā – vispārējai informācijai…
Kamdēļ īsti šis garais ievads un ko tad galu galā vēlamies pateikt? Pagājušā gada novembra sākumā ar pompu tika atklāts lielākais (garākais) atjaunotajā Latvijas Republikā jaunbūvētais autoceļš P80 Tīnūži-Koknese. „AutoMedia.lv” toreiz rakstīja: „Cerams, ka krīzes pīķī 2009.gadā aizsāktais, ar valsts iepirkuma zemākās cenas žņaugu un vēl nežēlīgas būvnieku konkurences apzīmogotais Tīnūžu gals, kā arī pēdējos gados tapušais garākais posms tomēr ir uzbūvēts kvalitatīvi… Kā īsti ir, rādīs jau tuvākie gadi.” Diemžēl, jau šopavasar redzam, ka diez ko labi nav…
Domājam, ka ir liels iemesls uzskatīt, ka ceļubūves kvalitāte klibo vairāk nekā visi iesaistītie gatavi sabiedrībai atklāti atzīt.
Vairums ļaužu, ja mašīna slīd gludi, segumam īpašu uzmanību nepievērš. Pa P80 arī šopavasar auto vēl ripo gludi, taču „AutoMedia.lv” ceļus vēro uzmanīgāk arī tad, ja krateklis brilles no deguna zemē nesviež. Pievienotajās fotogrāfijās redzēsiet, ka
pats pirmais 5,2 km garais Tīnūži-Koknese posmiņš jau prasās pēc lāpīšanas!
Ja tas tiks darīts ar lētāko un bēdīgi slaveno emulsijas-šķembu metodi, tad, iespējams, jau šogad šis jaunais ceļš pamazām sāks pārvērsties par kratekli, kas vēlāk ne tikai brillēm uz deguna naļaus mierīgi turēties, bet gandēs braukšanas komfortu un lauzīs mūsu spēkratu piekares.
Kāds noteikti pateiks, ko te kasīties, šim posmiņam rit jau piektais gads! Jā, piektais un pie mums, diemžēl, arī jaunbūvētam ceļam garantijas laiks ir 2 gadi. Gluži kā, piemēram, gludeklim vai mājsaimniecības sulu spiedei. Atšķirība tikai tā, ka pēdējie lielākoties bez problēmām kalpo arī 10 gadus, bet mūsu ceļi, diemžēl nē.
Kas vainīgs? Būvnieks (konkrētā gadījumā „Binders” un citi iesaistītie)? Pasūtītājs (LVC)? Vai kopumā greiza autoceļu saimniecības sistēma, kurā sava loma katram – politiķiem, valsts pārvaldei un attiecīgi ceļu saimniecības finansēšanas modelim un apjomiem, zemākās cenas valsts iepirkumu principam, būvniekiem, pasūtītājam? Ej nu tiec skaidrībā, ja pat sistēmā iesaistītie ar sabiedrību par to atklāti runāt negrib, bet aprakstītajai konferencei līdzīgās bārsta vispārīgas frāzes un pat slavina sevi.
Būvnieki gan ik pa brīdim palamā zemākās cenas principu. Reizēm pat patrokšņo skaļāk (piemēram „Strabag” pret „A.C.B.” par pašreiz apspriesto lielo objektu, „Latvijas ceļu būvētājs” ar Bērziņu priekšgalā par finansējuma trūkumu kopumā), bet tiklīdz viņu biznesiņš atkal kaut kā sakārtojas, paklausīgi slīd sistēmas straumē.
Nav dzirdēts, ka kaut ko runātu pat neatkarīgi (vismaz tādiem tiem vajadzētu būt) būvuzraugi. Varbūt tāpēc nerunā, ka ir sistēmā un katrā objektā saņem ļoti labu piķi. Konkrētajā gadījumā būvuzraudzības firmu „Latroad” un “Polyroad” guvums bijis vairāk nekā miljons latu.
„AutoMedia.lv” drīz parādīs vēl arī citus pēdējos gados tapušus ceļu objektus, kur būvniecības kvalitātes trūkums samērā viegli ieraugāms arī bez inženiera-ceļinieka diploma kabatā.
UZZIŅAI
Projekta iepirkuma līgumi* |
Noslēgšanas datums |
Izpildītājs |
Summa ar PVN, Ls |
Autoceļa P5 Ulbroka – Ogre, posma 11,90 – 20,54 rekonstrukcija |
14.05.2008. |
AS “A.C.B.” |
8 738 465.81 |
Autoceļa P5 Ulbroka – Ogre, posma 11,90 – 20,54 rekonstrukcijas būvdarbu uzraudzība |
12.05.2008. |
SIA “Polyroad” |
116 820 |
Autoceļa P80 Tīnūži – Koknese, 0,00 – 5,12 km rekonstrukcija |
14.05.2008. |
SIA “Binders” |
6 614 709.81 |
Autoceļa P80 Tīnūži – Koknese, 0,00 – 5,12 km rekonstrukcijas būvdarbu uzraudzība |
12.05.2008. |
SIA “Polyroad” |
59 059 |
Autoceļa E22 posma Tīnūži – autoceļš P32 (autoceļa P80 5,12 – 40,6 km) rekonstrukcija |
02.08.2010. |
SIA “Binders” |
40 527 170.07 |
Autoceļa E22 posma Tīnūži – autoceļš P32 (autoceļa P80 5,12 – 40,6 km) rekonstrukcijas būvdarbu uzraudzība |
07.10.2010. |
PS “Latroad” |
808 570.40 |
Autoceļa E22 posma autoceļš P32 – Viskāļi – Koknese – 40,600 – 63,600 km rekonstrukcija |
25.07.2012. |
PA “Kokneses ceļš” |
16 267 237,47 |
Autoceļa E22 posma autoceļš P32 – Viskāļi – Koknese – 40,600 – 63,600 km rekonstrukcijas būvdarbu uzraudzība |
26.07.2012. |
SIA “Polyroad” |
75 741,16 |
*Satiksmes ministrijas dati – ES Kohēzijas fonda transporta nozares lielo projektu īstenošana (15.03.2013.)
P80 autoceļš Tīnuži—Koknese ir Latvijas reģionālais autoceļs, kas savieno autoceļu P5 pie Tīnūžiem ar autoceļu A6 Koknesē. P80 ir daļa no jaunbūvējamās tranzīta maģistrāles E22 posma no Rīgas līdz Latvijas austrumu robežai. Rekonstrukcijas darbi posmos Ulbroka-Ogre no 11,90. līdz 20,54. kilometram un Tīnūži-Koknese līdz piektajam kilometram tika sākti 2008.gadā un pabeigti 2009.gadā. Tālākā autoceļa pārbūve un pilnīgi jauno posmu izbūve tika sākta 2009. gadā un pabeigta 2013. gada novembrī. Pārbūve otrajā etapā ietvēra ceļa rekonstrukciju aptuveni 35 km posmā no Tīnūžiem līdz krustojumam ar autoceļu Augšlīgatne—Skrīveri (P32) un jauna ceļa būvniecību 23 km posmā no P32 krustojuma līdz Koknesei. Projekta kopējās izmaksas bija ap 66 miljoniem latu, no kurām 85% tika līdzfinansēti no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda. Kopumā izbūvēja un rekonstruēja gandrīz 60 kilometrus autoceļu. P80 rekonstrukcijas posma darbus veica “SIA Binders”, bet jaunā ceļa posma darbus no krustojuma ar P32 līdz Koknesei veica pilnsabiedrība “Kokneses ceļš” (SIA „8.CBR”, SIA „Strabag” un SIA „Rīgas tilti”).