Pirms pāris gadiem kolēģis Normunds Avotiņš no TV6 Autoziņām padalījās iespaidos par ciemošanos Lietuvas kūrortpilsētiņā Druskininkos. Plānojot 2014.gada sagaidīšanu, „AutoMedia.lv” izlēma pārbaudīt Normunda pozitīvās atsauksmes par Jūrmalas analogu kaimiņzemē. Iemesls bija ne tikai ziņkāre par leišu kūrortu, bet arī nepieciešamība garākā braucienā izmēģināt atjaunoto „Opel Insignia”.
Normunds savulaik minēja, ka Druskininki rāda, kāda varētu būt arī mūsu Jūrmala, ja tās valdība tiešām mērķtiecīgi attīstītu pilsētu nevis ik deputātu sasaukumā rīkotu politiskos kariņus un kārtotu interešu sfēru pārdales spēlītes.
Druskininkos, kas atrodas no mums pretējā Lietuvas-Baltkrievijas pierobežā, nav jūras, taču tā atrodas Lietuvas likteņupes (pēc analoģijas ar mūsu Daugavu) Nemunas krastos. Gleznaini upes līkloči, maza, kompakti abūvēta un sakopta pilsētiņa ar Baltijas mērogiem ārkārtīgi interesantiem, droši piebildīšu – pat unikāliem atpūtas objektiem, mērenām cenām. Galvenie tūristu pievilkšanas objekti, protams, ir plašais Druskininku Vendens Parkas un nesen uzceltā slēgtā Snow Arena, kurā slēpošana iespējama cauru gadu.
Mūsu lielākais – „Līvu” akvaparks – salīdzinājumā ar Druskininku Vendens Parkas ir tikai tāds kiosks pret lielveikalu. Reklāmas bukletos minēts, ka tas esot lielākais akvaparks visā Austrumeiropā.
Ko iespējams daudz uz papīra (datora ekrānā) izstāstīt… Aizbrauciet , izmēģiniet!
Attālums no Rīgas tikai nedaudz virs 400 km. Ilustrācijai minēšu kaut vai tikai to, ka Vendens Parkas kompleksā ir pieejami ap 20 dažādi (pēc temperatūras un mitruma režīmiem) tvaika (romiešu, ēģiptiešu, grieķu)un tradicionālāki pirts (somu, krievu) varianti.
Savukārt Snow Arena ar aptuveni 500 metrus garu, pilnībā zem jumta paslēptu slēpošanas kalnu ir vienīgais šāds objekts Baltijā. Šajā bezsniega siltajā ziemas sākumā ap Jauno gadu Druskininku kalnu slēpošanas arēna laikam tiešām bija vienīgā vieta, kur Baltijas jūras krastos varēja slēpes izmēģināt…
Katram iebraucējam, protams, ir nepieciešams paēst. Mums ieteica, ja vēlamies baudīt lietuviešu nacionālos ēdienus, iegriezties „Forto Dvaras”. Iegriezāmies… un atgriezāmies. Virtuve lieliska, interjers interesants… iesākām!
Tagad mazliet par mūsu ceļojuma līdzekli – „Opel Insignia”.
Auto bija aprīkots ar 1,6 litru tilpuma 170 Zs benzīna turbomotoru un manuālo sešpakāpju pārnesumkārbu. Druskininkus sansiedzām faktiski bez apstāšanās – aptuveni 4,5 stundās. Mūsu nakstmāju „Agneta Apartamentai” (starp citu – rekomendējam, mājīgi, ērti, atrodas pašā pilsētas centrā)ierādītājs pat bija pāsteigts, ka atbraukuši esam tik ātri.
Vairāk kā četras sundas „Insignia” sēdeklī nenogurdina. Auto ir liels, ērts (sēdekļi lieliski), patīkami vadāms. Ar vārdu sakot, gariem ceļojumiem piemērots. Motoru, lai arī turbinētu un 170 Zs jaudīgu gan par īpaši dinamisku komplektācijā ar divas tonnas smago „Insignia” uzskatīt nevar. Taču arī gauss tas nav. Pēc „pases” simtiņu uzskrien 9,2 sekundēs.
Protams, ka mūs ļoti interesēja degvielas patēriņš. Braucām netrakojot, taču ar taupīgas braukšanas paņēmieniem neaizrāvāmies. Pat vairāk – par tiem nedomājām nemaz, jo Lietuvas maģistrāles arī saskaņā ar vietējiem Ceļu satiksmes noteikumiem ļauj braukt ātruma režīmos, kas savienojami ar mērķi pēc iespējas ātrāk sasniegt ceļojuma galapunktu un, šādas pieejas apstākļos, neļauj pielietot ekonomiskas braukšanas metodes.
Rezultātā degvielas patēriņš atsevišķos posmos svārstījās no 7,1 litra līdz 8,2 litriem uz 100 km. Līdz kombinēta cikla teorētiskajiem 6,1 litriem it kā patālu, bet reālajai dzīvei (satiksmei) gluži pieņemami.
Jāpiebilst vēl, ka atjaunotā „Insignia”, atšķirībā no priekšgājējas piedāvā daudz bagātāku brauciena kontroles informāciju. Piemēram, mēra distanci līdz priekšā braucošajam auto un, analizējot pašu kustības ātrumu, atkarībā no attāluma, dažādi brīdina par satuvināšanos un beigās par sadursmes draudiem. Tāpat varat sekot degvielas patēriņam, atkarībā no tā, kādas papildu ierīces no auto aprīkojuma tiek darbinātas. Jaunais iekārtu vadības centrālais panelis tiešām ir daudz vieglāk kontolējams kā agrāk, taču dizainiski vecais, sīkām podziņām pārbāztais tomēr šķita simpātiskāks.
„Opel” ir pat pūlējies sameistarot uz centrālā tuneļa kaut ko pa datorpeles modei, lai visu plašo instumentu un informācijas sistēmu vadītu līdzīgi kā „BMW” vai „Toyota-Lexus”. Nav tas ērtākais izstrādājums un šai virzienā nāksies piestrādāt.
Loading ...
