Daudziem brīvdienas tīk pavadīt ceļojot. Laiskākie nereti izvēlas kūrortus un gozējas pludmalēs, bet aktīvākie bieži izvēlas ceļojumus, kuros pēc iespējas vairāk var apskatīt. „AutoMedia.lv” pieder pie pēdējiem un, protams, mīl ceļot ar automobili. Šīs vasaras mūsu ceļojuma mērķis bija salīdzinoši tuvā Polija. Precīzāk, tās līdz šim mazāk iepazītā ziemeļdaļa, kas piegulst Krievijai piederošajam Kaļiņingradas apgabalam. Iesakām arī jums!
Lietuvas robežai tuvās pilsētiņas – Augustovu un Suvalkus – gan jau ir pamanījušies kaut cik apskatīt vairums, kuri dodas galvaspilsētas Varšavas virzienā. Jau ap Augustovu sākas īsta ezeru zeme (līdzīgi kā mūsu Latgale) un šai pilsētiņā ir vērts izbraukt kādu maršrutu ar kuģīti pa ezeriem un tos savienojošajiem kanāliem. Taču interesantākais, arī mums (gan jau vēl daudziem) un mazāk zināmais gaidīja no Varšavas virziena pagriežoties vairāk uz ziemeļiem – Elkes virzienā. Vēl interesantāks izbrauciens ar kuģīti pa ezeriem un kanāliem nekā Augustovā sagaida netālajos Mikolajkos, kas ir mīlīga kūrortpilsētiņa ar garu piekrastes promenādi un jauku vecpilsētas laukumu.
Ņemot vērā, ka Mazūrija ir senas prūšu-vācu zemes, šeit vecpilsētās izteikti dominē gotiskā arhitektūra, sarkanu ķieģeļu baznīcas un ēkas, kā arī tā sauktie spraišļu nami.
Teju katrā pilsētiņā ir iespaidīgas baznīcas un daudzviet viduslaiku pilis,
kas atšķirībā no Latvijas vai nu ir saglabājušās jeb atjaunotas. Tamlīdzīgu apskates objektu šajā Polijas daļā ir izteikti daudz. Ņemot vēra, ka bija nolemts apskatīt slavenos Trešā reiha vadoņa Ādolfa Hitlera bunkurus, devāmies Ketržinas virzienā. Pa ceļam Elkes pilsētā apskatījām dzelzceļa vēsturisku ekspozīciju ar tvaika lokomotīvēm un seniem vagoniem. Ketržinā apskatāma liela 1359.gadā uzcelta bazilika un viduslaiku pils, kurā iekārtots muzejs. Tiesa, pils ārēji nekādu īpašo iespaidu neatstāj.
Viens no “Wolfschanze” bunkuriem
Hitlera „Vilku midzenis” jeb Wolfschanze atrodas netālu no Ketržinas – mazas pilsētiņas Gerložas tuvumā. Tieši šajā militārajā komandpunktā 1944.gada jūlijā pret Hitleru tika sarīkots neveiksmīgais atentāts, kas bieži atspoguļots literatūrā un kinofilmās. Savulaik Wolfschanze ir bijusi vesela autonomi funkcionējoša noslepenota pilsētiņa ar milzīgiem betona bunkuriem, palīgceltnēm un daudzām fortifikācijas būvēm. Tagad lielākoties vien drūmas, nemīlīga meža ieskautas, bet joprojām iespaidīgas betona blāķu drupas, jo, vācu armijai atkāpjoties, tā paša gada novembrī paši vācieši objektu saspridzināja.
Uz rietumiem no Ketržinas devāmies caur nelielu miestiņu Swieta Lipka, kas savukārt pārsteidza ar iespaidīgu katedrāli un tam piekļaujošos klosteri. Kaut kas līdzīgs mūsu Aglonai… Vēl nedaudz tālāk nonācām mazpilsētiņā Reszel. Tur apskatāma viena no daudzajām Ziemeļpolijas viduslaiku pilīm. Zīmīgi, ka pilī ir ne tikai muzejs, bet arī iekārtota viesnīca un restorāns. Vēl tālāk nonācām citā nelielā mazpilsētiņā Pasłęk (varētu būt līdzvērtīga, piemēram, Jaunjelgavai), kas pārsteidza ar lielāko bērnu rotaļu laukumu, kādu mums gadījies redzēt. Īsta mazuļu paradīze, kas izveidota pilsētas veco aizsardzības mūru pakājē.
Reszeles viduslaiku pils
Dažādos tūrisma ceļvežos ieteikts apmeklēt arī Olštinu, kur ir ne tikai pils, baznīcas un slavenā poļu astronoma Nikolaja Kopernika (16.gadsimtā arī Olštinas mērs) muzejs, taču šo pilsētu apbraucām, pa ceļam iegriežoties
. Tā salīdzinājuma ar iepriekš apskatītajām jau ir lielāka pilsēta. Tur apskatāma diezgan liela pils ar tajā iekārtotu visai bagātīgu muzeju (priekšpils daļā atkal iekārtota viesnīca. Kā ievērojām vēlāk daudzviet uz lielceļu stendiem reklamēta viesnīca Hotel Krasicki), katedrāle, kā arī pieejami izbraucieni ar gondolām pa pilsētas kanāliem. Pirms mūsu tālākā mērķa Gdaņskas nonācām Elblogā. Glīta gotiska vecpilsēta, kurā iesakām uzkāpt centrālajā laukumā esošās katedrāles 67 metrus augstajā tornī. Lielisks skats un priekšstats par visu pilsētu. Brīdinām, lifta nav, kāpiens pa šaurām un stāvām vītņveida kāpnēm.
Viens no obligātajiem mūsu ceļojuma mērķiem bija Malborga,
kas atrodas mazliet uz dienvidiem no Gdaņskas, jo tur, kā tiek apgalvots, ir lielākā viduslaiku bruņinieku pils pasaulē, kur sendienās mitinājās Vācu ordeņa mestri, bieži viesojās citu valstu karaļi un augstmaņi. Nudien iespaidīgs komplekss! No Malborgas (agrāk Marienburg) viduslaikos tika vadīti krusta kari, tostarp uz Baltiju. Faktiski gandrīz viss milzīgais Malborkas pils komplekss (attēlā raksta sākumā) ir atvērts apskatei. Tā sauktā „Sv. Marijas pils” bija vienlaikus ne tikai bruņinieku pils, bet arī gan klosteris, gan saimnieciskais un politiskais centrs. Pils muzejs iepazīstina ar ordeņa vēsturi, ar mestra un mūku dzīvi, tajā savākta plaša viduslaiku ieroču un citu senlietu kolekcija. Ļoti iesakām!
Skats uz Malborkas pils iekšpagalmu
Gdaņska. Viena no Polijas lielākajām ostas pilsētām ar senu vēsturi. Grezna un plaša vecpilsēta ar daudziem apskates objektiem. Bijusi senās Hanzas savienības locekle. Gdaņskas vecpilsētu vērts apmeklēt kā dienas laikā, tā naktī, lai izbaudītu bagātīgi izgaismoto namu, katedrāļu un pils krāšņumu. Nelaidiet garām izdevību arī ar kādu no tūristu kuģīšiem (vēlams, senlaiku buru kuģu replikām) aizbraukt uz netālo Vesterplati – Polijas armijas garnizona vietu, kur 1939.gada 1.septembrī ar vācu armijas iebrukumu aizsākās 2.pasaules karš. Mazliet uz ziemeļiem no Gdaņskas atrodas kūrortpilsētiņa Sopota, kas pie mums, iespējams, zināma ar savulaik tā saucamajā padomju telpā populāru mūzikas festivālu rīkošanu.
Gdaņska no katedrāles skatu laukuma
Mūsu ceļojuma atpakaļceļš bija nosprausts caur Varšavu un Bjelostoku. Jāatzīst, ka pēc Gdaņskas Varšavas vecpilsēta atstāja krietni mazāku iespaidu. Taču iesakām, Varšavas centra apskatē neizlaist kādreizējas karaļa pils apskati no Vislas upes puses, kas daudzos tūristu caurskrējienos nereti izpaliek. Tāpat vērts aizstagāt uz netalu esošo, nesen iekārtoto Multimediju parku, kas priecē ar plašiem baseiniem strūklakām un bezmaksas Wi-Fi.
Karaļu pils Varšavā
Bjelostoka pie mums, šķiet, visvairāk pazīstama ar daudziem zināmo lupatu tirgu un platību ziņā mazākiem kā Varšavā, bet tāpat saistošiem iepirkšanās centriem. (mums, starp citu, no visiem iepirkšanās centriem visvairāk iepatikās sporta un aktīvās atpūtas preču lielveikali Decatlon). Taču arī pašā pilsētā ir ko redzēt. Mēs piemēram, uzdūrāmies nesen celtai katoļu katedrālei, kas gan pēc arhitektūras, gan interjera ļoti atgādina Aglonas baziliku.
Aglonas bazilikai līdzīgās baznīcas interjera fragments Bjelostokā
Kopumā šajā ceļojumā ar „Ford Focus 1,6i” tika nobraukti 2732 kilometri. Pirmo bāku uzpildījām mājās, bet trīsreiz Polijā. Degvielas cenas Polijā ir visai līdzīgas cenām Latvijā – vidēji 95.markas benzīns „Orlen” un „ Statoil” stacijās ir tikai 2 līdz 4 eirocentus dārgāks. Brauciena degvielas izmaksas sastādīja 221,00 eiro (8 centi par kilometru). Pārējais – cik nu šiki gribas ceļot. Pieklājīgas naktsmītnes vidēji maksā ap 35-40 eiro uz diennakti. Taču vismaz šajā Polijas daļā nav nekādu problēmu atrast labas vietas telts uzcelšanai. Turklāt, ne tikai kempingos, kas tomēr izmaksā dažus eiro. Pieņemama maltīte kafejnīcās vienam cilvēkam vidēji izmaksā 8-12 eiro. Taču var paēst arī jūtami lētāk, īpaši ja neizvēlas tūristu pieplūduma vietas.
Pārsteidza tūrisma objektu apskates zemās cenas.
Piemēram, visa Malborkas pils kompleksa apskate diviem cilvēkiem, ieskaitot dažādās valodās vēstoša audiogida (austiņas un atskaņotājs) īri, maksāja tikai mazliet virs 17 eiro. Mūsu pašu salīdzinoši niecīgajā Bīriņu pilī tikai dārza un pils ārēja apskate maksā jau 5,00 eiro! Turklāt virkne apskates objektu Polijā ir pieejami bez maksas. Piemēram, uzkāpšana pieminētajā katedrāles tornī Elblogā.
Loading ...
