Tā sauktā Ziemeļu koridora 1.posma projektu autopārvadātāji vērtē pozitīvi un norāda – ja ir paredzēta ērta piebraukšana pie ostām, tad šādu projektu varēja realizēt jau agrāk.
«Pārvadātājiem galvenais ir tikt līdz ostai. Ja tas tiks atrisināts, tad viss ir kārtībā.
Jaunais variants būtu pat labāks, jo tad mēs ar saviem konteineriem nemaisītos te pa pilsētas centru,»
biznesa portālam «Nozare» norādīja Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācijas «Latvijas auto» prezidents Valdis Trēziņš.
SIA «DSV Transport» izpilddirektors Jānis Meikulāns arī atzīst, ka šis projekts noteikti ir vērtējams pozitīvi. «Šāds transporta uzlabojums atslogo ielas un piedāvā alternatīvu. Ir skaidrs, ka pa Brīvības ielu smagais transports nevar braukt. Tiesa, par šo projektu jau runā diezgan ilgi, bet pagaidām tas nav realizējies,» uzsver uzņēmuma vadītājs.
Kā ziņots, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā šonedēļ atbalstīta Pilsētas attīstības departamenta iecere Brīvības ielas dubliera projektēšanai piesaistīt Eiropas Komunikāciju tīklu 2012.gada budžeta programmas TEN-T līdzekļus, iesniedzot projektu konkursā pieteikumu par kopējo summu 2 148 500 latu.Saskaņā ar konkursa nosacījumiem Eiropas Komisija finansē 50% no šīs summas, savukārt atlikušos 50% finanšu līdzekļu piesaista projektu pieteicējs.
Brīvības ielas dubliera jeb tā sauktā Ziemeļu koridora 1.posma skiču projekts, kas apstiprināts 2009.gadā, paredz veidot jaunu automaģistrāli, kas austrumos sākas pie esošā Jaunciema gatves pieslēguma Brīvības gatvei pie Rīgas pilsētas robežas un rietumos noslēdzas pie Gustava Zemgala gatves, kopumā 9,5 kilometru garumā. Brīvības ielas dubliera skiču projekts paredz veidot divu brauktuvju ceļu ar divām joslām katrā virzienā, kā arī vairākus daudzlīmeņu satiksmes mezglus – ar Gustava Zemgala gatvi, Viskaļu ielu, Mārkalnes ielu, Jaunciema gatvi un Brīvības gatvi.
Ziemeļu transporta koridora izbūves mērķis ir atslogot Rīgas centru no autotransporta, tādejādi uzlabojot vides kvalitāti, kā arī dot iespēju ērti piekļūt visai Rīgas ostas teritorijai abos Daugavas krastos.
Dubliera tehniskā projekta izstrāde izmaksās aptuveni 2,15 miljonus latu, bet tā būvniecības varētu sasniegt 108 miljonus latu. Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieks Uldis Kolkovskis norādīja, ka tehnisko projektu būtu vēlams izstrādāt šogad, jo tad paša projekta realizācijai varētu piesaistīt Eiropas līdzfinansējumu nākamajā plānošanas projektā. Līdzīgi kā projekta izstrādei, arī būvdarbiem Eiropas līdzfinansējums varētu sasniegt 50% no kopējām izmaksām.
Kā ziņots, izbūvējot Ziemeļu transporta koridoru, plānots izveidot ērtu ātrsatiksmes autoceļu, kas šķērsos Rīgu rietumu-austrumu virzienā, neskarot pilsētas vēsturisko centru. Plānotais ceļa garums ir apmēram 30 kilometri. Rietumos Ziemeļu koridors pieslēgsies Rīgas apvedceļam pie Babītes, bet austrumos – pie Vidzemes šosejas Berģos.
Projekts ģeogrāfiski sadalīts četros posmos, no kuriem visnozīmīgākais un sarežģītākais ir otrais posms, kas šķērso Daugavu un virzās gar pilsētas centru tā ziemeļu pusē no Daugavgrīvas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei.
Loading ...
