Igaunijas Tieslietu ministrija konstatējusi, ka valstī spēkā esošie likumi un soda sistēma dzērājšoferu apkarošanā nedarbojas, tādēļ nepieciešams meklēt citas metodes, lai izskaustu sēšanos pie stūres alkohola reibumā.
Pašlaik spēkā esošā sistēma ir orientēta uz tūlītēju sodu. Tā izrādījusies neefektīva kārtība, tāpēc šo politiku vajadzētu mainīt, orientējoties uz sabiedrības izglītošanu un noskaņošanu pret sēšanos pie stūres dzērumā.
«Dzērājšoferu skaits ir tik liels, ka viņu pārkāpumu lietu kārtošana policijai, prokuratūrai un tiesai ir kļuvusi par ikdienu. Pētījums liecina, ka dzērājšoferi ir neviendabīga grupa, kurā nākotnē vajadzētu izdalīt visproblemātiskākos vadītājus un mainīt sodu sistēmu, lai novērstu atkārtotus pārkāpumus,» norāda Igaunijas tieslietu ministrs Urmass Reinsalu.
Katru gadu Igaunijā alkohola vai narkotisko vielu reibumā tiek aizturēti vairāk nekā 6000 autovadītāji.
Dienā notverto dzērājšoferu skaits sniedzas no desmit līdz 30.
No pērn reibumā aizturētajiem autovadītājiem 37% bija smagā reibumā, par ko pienākas administratīvais sods, un 61% – vieglā reibumā, par ko paredzēts naudas sods. Savukārt 2% no aizturētajiem bija narkotisko vielu reibumā.
«Mūsu novērojumi liecina, ka bargi sodi nerisina dzērājšoferu problēmu un nenovērš jaunus pārkāpumus. Lielāki naudas sodi vai cietumsodi diemžēl nav efektīvi,» sacīja Reinsalu.
Pētījuma autori iesaka soda mērus piemērot pārkāpuma smagumam, kā arī koncentrēties uz individuāliem dzērājšoferiem, izvērtējot viņu riskus un vajadzības, lai novērstu atkārtus pārkāpumus. Tāpat viņi uzsver nepieciešamību pēc valsts mēroga alkohola ārstēšanas programmas, kas būtu saistīta ar tieslietu sistēmu.
Pēc aizvadītajā mēnesī notikušiem vairākiem traģiskiem satiksmes negadījumiem, kurus izraisīja dzērājšoferi, Igaunijas parlamentā izstrādāts likumprojekts, kas reibumā pieķertajiem vadītājiem liek nozīmēt psihologa ekspertīzi.
«Tas nav maģisks risinājums, bet vairākās Eiropas valstīs ir secināts, ka atkārtotu satiksmes noteikumu pārkāpumu skaits divas, trīs reizes zemāks ir tur, kur pārkāpējiem tiek nozīmēts atkārtots apmācību kurss,» skaidro ekonomikas ministrs Kristens Mihals.
Loading ...
