Latvijas lielākais ceļu un tiltu būvnieks „A.C.B. uzņēmumu grupa”, investējot 800 tūkstošus eiro, arī šogad turpina uzlabot savu tehnikas parku, iegādājoties divus jaunus un modernus asfalta ieklājējus un trīs jaunus veltņus. Jaunā tehnika jau sākta izmantot grupas uzņēmumu būvniecības objektos Latvijā, informēja grupas sabiedrisko attiecību konsultante Līva Balode.
„Šogad veiktās investīcijas jaunās un modernās asfalta tehnikas iegādē ļaus turpināt celt darbu izpildes kvalitāti un ražību – varēsim paveikt lielāku darba apjomu augstākā kvalitātē, veltot tam īsāku laiku. Tas ir īpaši izšķiroši tieši šobrīd, kad ceļu būves nozarē vērojama asa konkurence un cenu dempings,” paziņojumā presei citēts „A.C.B. uzņēmumu grupa” tehniskais direktors Dzintars Pomers.
Atgādināsim gan, ka nesenās ekonomiskās krīzes iespaidā ievērojamus zaudējumus cietusī AS „A.C.B.” un ar to saistītā SIA „A.C.B.” savulaik pati tika vainota dempingošanā un vēlākā nespējā izpildīt uzņemtās būvniecības saistības. Tā rezultātā AS „A.C.B.” 2012.gadā zaudēja patstāvību un nonācu ietekmīgās holdingkompānijas „Mono” īpašnieku kontrolē.
Lato Lapsas „Pietiek.com” toreiz vēstīja: „faktiski „Mono cilvēku” veiktā kontroles pārņemšana A.C.B. to izglābusi no kraha; uzņēmuma 2011.gada darbības rezultāti vēl nav zināmi, bet Lursoft dati rāda, ka 2009.gadu koncerns bija beidzis ar 1,57 miljonu latu zaudējumiem, savukārt 2010.gadu – jau ar 9,53 miljonu latu zaudējumiem.”
Dažu gadu laikā pēc restrukturizācijas uzņēmums atgriezies pie peļņas un spēj veikt apjomīgas investīcijas tehnikā un ceļu būves tehnoloģijās.
Pēdējo 3 gadu laikā „A.C.B. uzņēmumu grupa” kopumā ir investējusi vairāk nekā 6,3 miljonus eiro ceļu būves tehnikas un procesa tehnoloģiju modernizēšanā, tika vēstīts uzņēmuma 5.jūnija paziņojumā. Kad 5.jūnijā „AutoMedia.lv” Līvai Balodei telefoniski jautāja, no kādiem līdzekļiem veiktas investīcijas – vai tie ir „Mono” akcionāru ieguldījumi, vai investīcijas no peļņas, vai varbūt kredītiestādēs ņemti aizņēmumi – Balode solīja atbildēt rakstiski. Un tiešām, jau nākamajā dienā atbilde tika saņemta. Turklāt tā nebija vienkārša atbilde tikai „AutoMedia.lv”, bet vēl viens paziņojums presei, kas tika izsūtīts arī cietiem medijiem.
No jaunā paziņojuma noprotams, ka investēts tiek no peļņas. „Mono” paspērnē par „A.C.B. uzņēmumu grupa” reorganizētais būvnieks pēc pašu norādītā jau 2012.gadā atgriezies pie peļņas un nopelnījis 2,6 miljonus latu. Savukārt pērn, salīdzinājumā ar 2012.gadu, aprozījums kāpis par 25%, sasniedzot 77,7 miljonus latu jeb 110,5 miljonus eiro, bet peļņa pieaugusi par 43% – no 2,6 miljoniem latu 2012. gadā līdz 3,7 miljoniem latu (5,3 miljoniem eiro) 2013.gadā.
„Lai turpinātu uzņēmuma izaugsmi un stiprinātu savas pozīcijas tirgū arī laikā, kad ceļu būves nozarē vērojama asa konkurence un cenu dempings, „A.C.B. uzņēmumu grupa” plāno veikt apjomīgas investīcijas kopumā par vairāk nekā 2,8 miljoniem eiro ceļu būves tehnikas un procesa tehnoloģiju modernizēšanā,” sacīts 6.jūnija paziņojumā. Tātad investīcijas turpināsies.
Zinot gada apgrozījuma un pelņas skaitļus, viegli izrēķināt, ka peļņas apjoms no apgrozījuma nepārsniedz 5%, ko var uzskatīt pat par pieticīgu rādītāju. Pat vairums vispāizglītojošo skolu sekmīgie vecāko klašu skolēni zina, ka dempings ir preču un (vai) pakalpojumu pārdošana zem pašizmaksas. Tātad ar zaudējumiem. „A.C.B. uzņēmumu grupa” gan 5.jūnija, gan 6.jūnija paziņojumos piesauc asu konkurenci un cenu dempingu. Attiecīgi, nav skaidrs, kā valsts (arī pašvaldību) iepirkumu konkursos, kas ir uzņēmuma būvēto objektu lauvastiesa un kur spēkā joprojām ir visu būvnieku nīstais, lamātais un par autoceļu būvniecības kvalitātes teju visu nelaimju cēloni sauktais ‘zemākās cena princips’, „A.C.B. uzņēmumu grupa” spējusi tikt pie pasūtījumiem, uzvarot dempingotājus, un vēl guvusi peļņu.
Varbūt „AutoMedia.lv” pārpratis abās preses relīzēs par dempingu pausto. Varbūt 2012. un 2013.gadā konkurence nebija ‘asa’ un dempinga arī nemaz nebija, ja jau bija iespēja strādāt ar peļņu. Tādā gadījumā
iznāk, ka dempinga cenas ceļu būvē atgriezušās šogad?
Ja pēc pašu būvnieku allaž deklarētā, ceļu būvniecības un remontu kvalitāte cieš dēļ iepirkumu ‘zemākās cenas principa’, bet dempinga cena ar tādu ir nesaraujami saistīta, tad jau iznāk, ka ikvienam par Latvijas ceļu stāvokli rūpi turošam būtu ‘jāzvana trauksmes zvans’. Dempings, šķiet, gan ar likumu nav aizliegts un nereti spēcīgu un lielu kompāniju izpildījumā kalpo kā ierocis tirgus iekarošanai un mazāku konkurentu izspiešanai. Taču dempingošana saistīta ar riskiem par ‘uzvarētāja’ vēlāku monopolstāvokļa izmantošanu, kā arī riskiem attiecībā uz preču un (vai) pakalpojumu kvalitāti. Tādēl dempingotāji, kuru dēļ atkal būs apdraudēta ceļu kvalitāte, mūsuprāt, būtu skaļi jāsauc vārdā. Taču „A.C.B.” divos paziņojumos, kas domāti plašai atspoguļošanai presē, tikai čukstus min pašu nevēlamo procesu. Kāpēc?
Uzziņai:
Jaunākā tehnika – 2 asfalta ieklājēji un 3 veltņi jau šobrīd tiek izmantota „A.C.B. uzņēmumu grupas” īstenotos projektos lidostā RĪGA, Ulmaņa gatves rekonstrukcijā, autoceļa P132 Rīga-Jaunmārupe segas rekonstrukcijā, autoceļa A13 Rēzekne-Daugavpils segas rekonstrukcijā, autoceļa E22 Ludza-Terehova segas rekonstrukcija, autoceļa P62 Krāslava-Madona rekonstrukcijā un citos.
„Jauniegādātā tehnika atbilst jaunākajām drošības un vides prasībām, kā arī ekspluatācijā ir par 10-20% ekonomiskāka. Tā, protams, aprīkota arī ar Euro6 prasībām atbilstošiem dzinējiem. Jaunā asfalta tehnika ir ne tikai ekonomiskāka, bet arī klusāka un videi draudzīgāka, kas nav mazsvarīgi, darbus veicot apdzīvotās vietās,” stāsta Dz. Pomers.
Asfalta klājēji esot aprīkoti ar daudzām opcijām, kas ļaujot sasniegt un noturēt augstu asfalta ieklāšanas kvalitāti, kā arī samazina dažādu ieklāšanas defektu rašanos darba procesā. Piemēram, jaunās paaudzes ultraskaņas līmeņošanas sistēma, stabils ieklāšanas šablons, speciāla gaismas signalizēšanas sistēma, kas nepieciešama precīzai un drošai materiāla pievešanai, iespēja saglabāt atmiņā darba iestatījumus, un citas opcijas augstai kvalitātes nodrošināšanai. Asfalta veltņi ir aprīkoti ar asfalta termometriem, sablīvējuma mērītājiem un citām opcijām.
Par „A.C.B. uzņēmumu grupu”
„A.C.B. uzņēmumu grupu” veido uzņēmumi AS „A.C.B.”, SIA „8 CBR”, SIA „Ceļi un tilti”, SIA „Ceļdaris”, SIA “Mobil asfalts”, SIA „Salenieku bloks”. „A.C.B. uzņēmumu grupas” pamatdarbība ir autoceļu, ielu un mākslīgo būvju (tiltu, kustības pārvadu) būve un remonts. 2013.gadā grupas uzņēmumos tika nodarbināti 770 cilvēki.
Loading ...
