Otrdien, 25.janvārī Valsts policija izplatīja paziņojumu par policijas pārstāvju tikšanos ar citiem ceļu satiksmes drošības ekspertiem. Tikšanās laikā tikusi izskatīta 2022.gada pirmās puses statistika par krietnā skurbulī pieķertajiem šoferiem, kā arī pārrunāta satiksmes drošības informatīvo kampaņu efektivitāte.
Saskaņā ar Valsts policijas veikto pētījumu*,
visbiežāk reibumā virs 1,5 promilēm braucot vīrieši (94 %) vecumā no 30-39 gadiem (30 %),
kas pārvietojas pamatā ar vieglo automašīnu (69%), turklāt braukšana reibumā visbiežāk notiek pilsētās. 42 % vieglo transportlīdzekļu vadītāju pārkāpuma izdarīšanas brīdī nav bijusi derīga vadītāja apliecība. Aplūkojot šo personu vēsturi, 405 personas (26 %) pēdējo sešu gadu laikā jau bija braukušas reibumā. Starp visiem 2022. gada pirmajā pusgadā aizturētajiem šoferiem, kas vadījuši transportlīdzekli atrodoties reibumā, 67 % gadījumu piemērotais sods bija naudas sods līdz 5000 eiro, 18 % tika piespriests sabiedriskais darbs, savukārt 4 % tika piespriests sods, kas saistīts ar brīvības atņemšanu.
Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics, izklāstot apkopotos statistikas datus, uzsvēris:
„Pieķertie dzērājšoferi, kuri braukuši ar transportlīdzekli būdami lielā reibumā, nav liels cilvēku kopums,
taču tas var ietekmēt ļoti plašu sabiedrības kopējo drošību. Neskatoties uz jau iepriekš piemērotajām sankcijām, ir personas, kuras tiek pieķertas braucot reibumā atkārtoti… ir būtiski dažādos veidos uzrunāt arvien plašāku auditoriju un vienlaikus ilgtermiņā izstrādāt risinājumus, lai spētu panākt to, ka personas, kurām, visticamāk, ir atkarības problēmas, nepiedalās ceļu satiksmē, vadot transportlīdzekli.”
„Iemesli, kāpēc cilvēki sēžas pie transportlīdzekļu stūres reibuma stāvoklī, ir dažādi. Daudzos gadījumos pieķertie dzērājšoferi ir informēti par piemērojamā soda apmēru, bet tāpat turpina veikt likumpārkāpumus, tādēļ nepārtraukti ir jāseko līdzi tam, kā izglītot sabiedrību par šādas neatļautas rīcības neatgriezeniskām sekām un kaitējumu ne tikai sev…,” piebalsojis Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.
Ceļu Satiksmes Drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks tikšanās laikā paudis viedokli, ka liela loma esot soda neizbēgamībai, jo nereti dzērājšoferi uzskata, ka ar viņiem jau nekas nenotiks, nemaz nedomājot par bīstamību, kādu tie izraisa nelaimei pakļaujot ne tikai sevi, bet arī citus ceļu satiksmes dalībniekus… ilgtermiņā svarīga loma ir izglītībai bērnu un jauniešu vidū, apgūstot satiksmes noteikumus un veidojot atbildīgu attieksmi… CSDD sociālās kampaņas savukārt vedina sabiedrību uz nulles toleranci attiecībā pret nepieņemamu rīcību ceļu satiksmē… Šai publiskajai komunikācijai ir būtiska loma kopējās sabiedriskās domas stimulēšanā un veidošanā.
“Statistika ir bēdīga un skaidrs, ka gaidīt brīnumu nedrīkst, ir jārīkojas. Sodu apmērs un citi šāda veida risinājumi, protams, ir nepieciešami, bet tas ir vairāk kā ielāps. Ir jāsaprot un jāanalizē cēloņi. To noteikti ir pietiekami daudz… 0,5 promiļu tolerance… audzināšana, dzīves līmenis un daudzi citi faktori, tai skaitā policijas klātbūtne, gandrīz, neesamība satiksmē. Uzskatu, ka tūlītēji risinājumi, kā arī kampaņas par satiksmes drošību, noteikti ir jāturpina, taču derētu jau savlaicīgi iedziļināties cēloņos un aktīvi strādāt pie šo cēloņu likvidēšanas…” amatpersonu trio pievienojies pazīstamais autosportists un Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks.
Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka ikdienā nepārtraukti jākomunicē ar visu sabiedrību,
tai skaitā jaunajiem autovadītājiem… Tikpat būtiski par ceļu satiksmes un drošības noteikumiem runāt ar skolas vecuma bērniem, lai jau no mazotnes veicinātu apziņu, ka drošība, tai skaitā ceļu satiksmē, ir būtiska ikvienam…, teikts Valsts Policijas izplatītajā paziņojumā.
Uzziņai: Ik gadu dažādos komunikācijas kanālos un veidos Latvijā tiek realizētas kampaņas satiksmes drošības uzlabošanai. Valsts policija, sadarbībā ar CSDD un Circle K Latvia arī pērnā gada nogalē organizēja kampaņu “Nebrauc lempī! Reibumā tava reakcija atpaliek”. Šī kampaņa tika finansēta no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja līdzekļiem.
*Valsts policijas pētījums, kurā tika analizēti dati par 1531 personu, kura laika posmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam vadīja jebkuru transportlīdzekli, atrodoties reibumā virs 1,5 promilēm vai pēc narkotisko un citu apreibinošo vielu lietošanas.
AutoMedia Latvia komentārs:
Publicējot šo ziņu, AutoMedia Latvia ar nolūku neizmainīja virsrakstu, atstājot Valsts Policijas Sabiedrisko attiecību dienesta variantu. Lai gan
virsraksts mums nepatīk. Jo, mūsprāt, īsti neatspoguļo tālāk paziņojumā izklāstītā patieso būtību.
Pārsteidza mūs arī tikšanās tik „ierobežotā lokā”, jo trīs no četriem tā sauktās diskusijas dalībniekiem ir ar ceļu satiksmes drošības nodrošināšanu vistiešākajā veidā saistītas amatpersonas. Šādu valsts amatpersonu tikšanos par diskusiju ar satiskmes drošības ekspertiem mums nosaukt grūti. Un nekādi ar šo negribam aizskart DBS direktoru Jāni Vanku.
Valsts policijas prezentēto dzērājšoferu statistikas apkopojumu AutoMedia Latvia nevar atzīt par pētījumu, kā tas lepni tiek dēvēts paziņojumā presei. Turklāt, kāds šim statistikas apkopojumam, kas figurē, kā vienīgais tikšanās laikā izskatītais dokuments, sakars ar amatpersonu citātos pieminēto soda neizbēgamības panākšanu? Kāds tam sakars ar kārtējo reizi atzīto nepieciešamību satiksmes drošību mācīt jau no skolas sola? Kāds izskatītā dokumenta sakars ar plašu sabiedrību, ja pats Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks uzsvēris: „Pieķertie dzērājšoferi, kuri braukuši ar transportlīdzekli būdami lielā reibumā, nav liels cilvēku kopums…”
Dzert vai lietot psihotropās vielas un reizē braukt ar auto ir nepieļaujami. Nav diskusiju! Varam diskutēt par 0,5 promiļu tolerances slieksni.
Par braukšanu reibumā virs 1,5 promilēm nu oficiāli iestājusies pat kriminālatbildība. Kurš autovadītājs to vēl nezina?
Arī starp pēdējos divos mēnešos pieķertajiem? Gan jau, ka zināja visi 100%, bet par to, redz, „pētījuma” nav. Cik pieķertie dzērājšoferi ir nolieguši, ka apdraud arī citus, ne tikai sevi? Bet tādu jautājumu nez vai viņiem uzdod un , pat ja uzdod, atbilde netiek fiskēta protokolos, lai būtu materiāls „pētījumiem”.
Ja tikšanās laikā būtu diskutēts par skolu programmas papildināšanu ar ceļu satiksmes drošības mācību, par jauno autovadītāju kvalifikācijas iegūšanas prasību pastiprināšanu, par policijas spēku katastrofālu nepietiekamību, lai nodrošinātu piesaukto soda neizbēgamības sajūtu, tas tiešām būtu bijis skaisti un noderīgi.
Bet tā…,
mūsprāt, viss liecina, ka vienkārši tiek bruģēts ceļš kārtējai CSDD paspārnē organizētai informatīvajai kampaņai.
Diemžēl, mums nav nācies dzirdēt kaut kādus analītiskus izklāstus par šādu kampaņu rezultātiem un efektivitāti. Nu piemēram, 2021.gadā tika realizētas trīs informatīvās kampaņas par kopējo summu tik un tik eiro. 2022.gada ceļu satiksmes negadījumu (csng) statistika apliecina, ka kopējais csng skaits ir samazinājies par x%, tostarp reibumā pieķerto autovadītāju skaits ir sarucis par y%. No tā varam secināt, ka šādu kampaņu efektivitāte ir tāda un tāda… Taču arī šoreiz, nekas tāds neizskanēja. Vismaz paziņojumā presei nekas par to nav minēts.
Ar informatīvām kampaņām var panākt informētību. Pieļaujam, ka ar bargākiem sodiem un ar kampaņām var panākt arī vēl lielākas sabiedrības daļas pakļaušanos likuma prasībām, ja veselais saprāts to nav licis darīt iepriekš.
Bet soda neizbēgamības panākšanai nāksies pielietot citus līdzekļus.