Katram autovadītājam ir jāņem vērā, ka fizika ir nepielūdzama, neskatoties uz vismodernajām auto aktīvās drošības sistēmām. Taču, ja dzīve spiež sēsties pie stūres strauja atkušņa laikā, slapja sniega un apledojuma klātos ceļos, lietderīgi ieklausīties „Drošas Braukšanas Skola” (DBS) nule aktualizētajos darbību pamatprincipos. lai līdz iecerētajam galamērķim nokļūtu laimīgi.
Jānovērtē apstākļi
Pēc DBS instruktoru domām visbūtiskākā drošā auto vadīšanā ir sapratne par laika apstākļiem un to ietekmi uz ceļa segumu un automašīnas vadāmību. Atkušņa laikam raksturīgie nokrišņi – slapjš sniegs un lietus – nonākot uz ceļa seguma, izveido ledus kārtu. To ir iespējams paredzēt, pat neiekāpjot automašīnā. „AutoMedia.lv” vien piebilst, ka minētajos apstākļos ceļa segums parasti ir ļoti neviendabīgs – vietā, kur sēdāties mašīnā un izlūkojot ar apavu taustījāt segumu, ledus varēja arī nebūt, bet jau desmit metrus tālāk tas noteikti būs un at to jārēķinās.
Riepas, riepas un vēlreiz riepas
Ekonomija uz labu ziemas riepu rēķina ir izplatīta, taču pati nepareizākā izvēle! Atkalā pat labu riepu saķere ar ceļa segumu samazinās aptuveni piecas reizes.
Par cik reizēm samazinās stipri nodilušu, vecu un sakaltušu ziemas riepu saķere? To var tikai minēt. Lai risku iespējami samazinātu ir nepieciešamas labas ziemas riepas, kas viennozīmīgi maksā daudz mazāk par sasistajiem automobiļiem un zaudētajām dzīvībām.
Ātrums un laicīga bremzēšana
Apstākļos, kad ceļu sedz ledus kārta un vēl ūdens slānis, ļoti būtiska ir pareiza ātruma izvēle, distances ievērošana un laicīga bremzēšana. Jāaizmirst par ierastajiem ātrumiem un bremzēšanas paradumiem – ja riepu saķere ar ceļa segumu var būt mazinājusies piecas reizes, ir pilnīgi skaidrs, ka bremzēšanas ceļš būs tieši tik pat daudz reizes garāks. DBS eksperti iesaka bremzēt taisnā ceļa posmā, bet nogriešanos vai ceļa līkumus veikt jau ar atlaistām bremzēm. Stāvbremzes lietošana, lai ātrāk nobremzētu automobili esot visai apšaubāma taktika – tā drīzāk iespējams tikai zaudēt aizmugurējo riteņu saķeri un izsaukt nekontrolējamu sānslīdi.
Īpaši jāuzmanās ar apvidus automobiļiem
Apledojušos ceļos bieži kļūdās tieši apvidus automobiļu vadītāji. DBS to skaidro ar nepamatotu pārliecību un ilūzijām, ko rada visu riteņu piedziņa.
Parasti viena tilta piedziņas automašīnu vadītāji, uzsākot braukšanu, labāk spēj novērtēt riepu saķeri ar ceļa segumu, jo viņiem ir daudz grūtāk uzsākt kustību. Savukārt apvidus automobiļi, pateicoties visu riteņu piedziņai, spēj viegli uzsākt kustību, līdz ar to vadītājiem laupot sapratni par patieso saķeri ar ceļu. Taču, kad lieta nonāk līdz bremzēšanai, apvidus automobiļi ir pakļauti daudz lielākam inerces spēkam kā pārējie automobiļi, jo ir smagāki. Līdz ar to, ja bremzēšana nav sākta daudz laicīgāk kā parasti, problēmas ir neizbēgamas.
Jāsaglabā saķere un jānoturas uz ceļa
Būtiskākā lieta uz noledojuša ceļa ir riepu saķeres saglabāšana. Tādēļ visām darbībām ir jābūt maigām. Strauji bremzējot, paātrinoties vai izmainot braukšanas virzienu ir pavisam viegli zaudēt saķeri ar ceļu, taču to atjaunot ir ļoti grūti. Elektroniskās stabilitātes un pretizslīdēšanas sistēmas, ne vienmēr spēj palīdzēt, tādēļ arī pašiem autovadītājiem ir jābūt gataviem pārņemt vadību pilnībā savās rokās. Automašīnas stabilitātes atjaunošana, kad ir sākusies sānslīde, ir visai sarežģīta lieta, ko var iemācīties, trenējot iemaņas un spēju izjust automašīnu.
Pastāv vairākas metodes, kā pārtraukt sānslīdi. Viena no izplatītākajām metodēm ir sānslīdes pārtraukšana ar akseleratora pedāļa palīdzību – priekšpiedziņas automašīnām nedaudz “piedodot gāzi”, aizmugures piedziņas automašīnām atlaižot akseleratora pedāli.
Kardināli atšķirīga metode ir sajūga pedāļa izspiešana, kas neatkarīgi no piedziņas veida, līdzsvaro visu riteņu griešanās ātrumu. Neatkarīgi no izmantotās metodes, šādā situācijā vadītājam ir jācenšas izvairīties no bremžu lietošanas, pārlieku lielas “uzgāzēšanas”, kā arī jācenšas automašīnas priekšējos riteņus noturēt sagrieztus nepieciešamajā braukšanas virzienā.
Otrā metode teorētiski nav iespējama automātisko pārnesumkārbu lietotājiem. Diezgan bieži automātiskās ātrumkārbas, atlaižot “gāzes pedāli”, imitē sajūga izspiešanu. Ir dzirdēts arī par autovadītājiem, kuri šādās situācijās, nenospiežot bremzes pedāli, pārslēdz automātisko pārnesumkārbu “N” režīmā, taču to cilvēkiem bez iepriekšējām iemaņām drošas braukšanas eksperti neiesaka mēģināt.
„AutoMedia.lv” piebilst, ka jāizmanto arī tā saucamā bremmzēšana ar motoru – pārsledzot pārnesumkārbu zemākā pārnesumā.
Ja redzams, ka nobremzēt laikus neizdosies
Ja bremzēšanas ceļš ir pārāk garš un ir skaidrs, ka apstāties, izmantojot iepriekš minētos paņemienus, nevarēs, tad būtiski ir ātri noreaģēt un izvēlēties mazāko no iespējamajiem ļaunumiem. Vislabākā situācija ir tad, ja ceļa malās ir kupenas vai nosnigusi nomale – gan vienu, gan otru var droši izmantot, lai apturētu automašīnu. Ja nav ne vienas, ne otras, bet ceļa malā ir pļava, krūmi, tad, lai apstātos var izmantot arī tos. Iespējama skāde būs mazāka, nekā izraisot sadursmi ar citu auto vai ietriecoties mājā, kokā jeb stabā.
Atkal bedres
Līdz ar atkusni Latvijas ceļus ir nosējušas bedres. DBS eksperti norāda, ka no riepu pārsišanas un automašīnas balstiekārtas salaušanas iespējams izvairīties bremzējot tikai pirms bedres un nekādā gadījumā nebremzēt, iebraucot bedrē. Parastas peļķes no bedrēm bieži palīdz atšķirt peļķes kontūras. Ja tās ir izteiktas un labi pamanāmas, tad visticamāk zem ūdens slēpjas bedre.