Katram autovadītājam laika gaitā parasti izveidojas savi pieņēmumi par to, ko nozīmē droša braukšana. Taču ceļa negadījumu analīze liecina, ka bieži vien, paļaujoties uz saviem priekšstatiem, vadītāji bīstamās situācijās nespēj laikus un pareizi reaģēt.
„Droša braukšana ir plašs darbību kopums, kas ietver sevī arī braukšanas kultūru un zināšanas par ceļu satiksmes noteikumiem,” rezumē „BALTA” atlīdzību direktors Ingus Savickis.
„Drošas Braukšanas Skolas” valdes loceklis un bijušais autosportists Artūrs Priednieks kopā ar apdrošināšanas sabiedrības „BALTA” ekspertiem uzskata, ka Latvijā autovadītāju apziņā iesakņojies ne viens vien maldīgs pieņēmums, par to, ko nozīmē droša braukšana. Eksperti norāda, ka
gana tipiska un aplama šoferu rīcība, kas ir pretrunā ar satiksmes noteikumiem un drošību, novērojama lielveikalu stāvvietās.
Tajās satiksme bieži netiek organizēta. Šādās vietās darbojas tā sauktais „labās rokas” likums, taču lielākoties visi autovadītāji vadās pēc šķietami platākās un lielākās brauktuves, uzskatot to par galveno.
Maldīgs esot arī pieņēmums, ka braukt droši nozīmē braukt lēni. Tas drīzāk traucējot citiem satiksmes dalībniekiem un varot izraisīt pat avārijas situācijas. Drošāk esot pielāgoties kopējai satiksmes plūsmai, protams, nepārkāpjot satiksmes noteikumus.
Ekspertu biežāk novērotie aplamie autovadītāju pieņēmumi par drošu auto vadīšanu:
– Būtiskāks un bieži sastopams kļūdains pieņēmums ir par roku izvietojumu uz stūres. Ja salīdzinām stūri ar pulksteņa ciparnīcu, tad labajai rokai jāatrodas uz plkst. 3.00, bet kreisajai – uz plkst. 9.00. Tas ir pamatlikums, ko autovadītāji nereti cenšas aizvietot ar citām alternatīvām. Protams, to var darīt, taču situācijā, kad auto kaut nedaudz saslīd un braucējam zibenīgi ar stūri jāveic pareiza un ļoti precīza darbība, alternatīvs stūres turēšanas paņēmiems var pamatīgi iegāzt.
– Sajūga pedāļa spiešana, braucot līkumos vai ripinot auto. Šāda darbība ir nepareiza un īpaši bīstama ziemā. Svarīgi atcerēties, ka sajūgs ir domāts tikai, lai uzsāktu braukšanu, pārslēgtu ātrumus un apstāšanās laikā, taču ne vienmērīgas braukšanas laikā, kad nav vajadzīgs pārslēgt pārnesumus.
– Strauja bremzēšana automašīnas saslīdēšanas brīdī. Jebkura strauja kustība slidenos laika apstākļos, tai skaitā arī bremzēšana, vēl vairāk samazina auto saķeri ar segumu. Tieši šī iemesla dēļ vadītājiem šīs kustības jācenšas veikt iespējami laidenāk. Šādās situācijās svarīgi nenokavēt, piemēram, stūres rata pagriešanu pareizajā virzienā. Arī bremzēšana ir jāveic laikus, bet ne asi vai strauji.
– Ja pagriezienos kauc vai švīkst riepas – es braucu labi! Riepu kaukšana (faktiski tas iespējams tikai uz sausa asfalta) liecina nevis par meistarību, bet drīzāk par to, ka riepu saķere ir uz robežas ar izslīdēšanu. Riepu kaukšana pati par sevi nebūt nonozīmē, ka pie stūres ir labs autobraucējs, kurš spēs zibenīgi un pareizi koriģēt slīdi, kas jebkurā brīdī var sākties.
– Ja redzu pāri motora pārsegam, tad redzamība ir perfekta. Šis aplamais pieņēmums vairāk attiecināms uz tiem autovadītājiem, kuri, skatoties no blakus auto, atgādina sēdošus stabus, jo autovadītāja krēsls ir pārāk tuvu piebīdīts stūrei. Tuva sēdēšana ietekmē iespēju reaģēt kritiskās situācijās un nelaimes gadījumā palielina iespēju tikt savainotam ar drošības spilvenu, kā arī traucē veiksmīgi novietot auto stāvvietā. Eksperti to iesaka pārbaudīt, mēģinot noparkot savu auto atpakaļgaitā. Visticamāk, ka šoferim tas sagādās nopietnas grūtības. Tāpēc jāatceras, ka pie stūres jāsēž tā, lai būtu ērti vadīt auto, lai varētu viegli aizsniegt pārnesuma sviru, rokas bremzi un drošības siksnu.
Loading ...
