Nedēļas nogale ir pārāk īsa, lai dotos tālākos ceļojumos. Taču arī tepat tuvumā ir vēl neapmeklētas vietas, ko vērts iepazīt. Izmēģinot aktuālo ‘spridzekli’ „Opel Astra OPC” izlēmām aizbraukt līdz leišmalei. Galvenais mērķis bija Šauļi vai Klaipēda, bet pa ceļam bija paredzēts apmeklēt arī Latvijas pierobežā esošo Lietuvas mazpilsētiņu Akmeni.
Akmene ir sena. Pilsētas tiesības šī apdzīvotā vieta ieguvusi jau 1592.gadā. Latvieša ausij pilsētas nosaukums vedina domāt, ka tai ir kāda saistība ar akmeņiem. Un tā arī ir, lai gan vārda akmens tiešs tulkojums lietuviešu valodā ir akmuo, bet akmeņi attiecīgi – akmenys. Par tik senu pagātni pilsētiņas mūsdienu sejā liecības neatradām, toties
dzirdētās runas par akmeņu pārbagātību Akmenē nudien izrādījās patiesas.
Un ik uz soļa Akmenē, kur šodien ir tikai aptuveni divarpus tūkstoši iedzīvotāji, uzdursieties objektiem, kas veidoti, izmantojot akmeņus – tie ir privātmāju un sabiedrisko celtņu žogi, pieminekļi un citi vides objekti.
Gadījās mums arī pilsētas nomalē uzdurties šķietami necilai būvei, kuras apkārtne bija kā piebārstīta ar dažāda izmēra akmens bluķiem. Tā palaimējās nokļūt mājas saimnieka savdabīgajā pasaulē. Antans ir neikdienišķs cilvēks ar unikālu iztēli un ļoti prasmīgām rokām. Viņa fantāzijas lidojums ir brīnumains, bet, lai to pa īstam noprastu, jānokļūst arī Antana mājas iekšienē. Tur ir viņa rokām darināti brīnumi – gleznas, vizualizācijas, darbi kokā un akmenī. Antans ir atstājis un joprojām turpina atstāt pēdas arī pilsētas sejā. Viņa rokām, piemēram, ir veidota ārpus pilsētas kalna nogāzē iekārtotā estrāde un citi objekti. Papļāpājām, apskatījām,
arī jums iesakām, Akmeni apmeklējot, paviesoties pie Antana. Būs interesanti.

Pilsētas brīvdabas estrādes akmeņainā daļa arī ir Antana roku darbs. Tajā vēl daudz darba esot, teica pats meistars.
Vakaram tuvojoties, meklējām naktsmājas. Iepriekš neko nebijām rezervējuši, bet veiksmīgi uzdūrāmies Šauļu-Palangas šosejas malā (aptuveni 5 km pirms Šauļiem) esošam kompleksam užeiga „Smaku smakas”. Užeiga lietuviski nozīmē krogs. Taču ēstuve vairāk gan pielīdzināma restorāna līmenim. Blakām arī motelis. Ievērtējām, par cenām painteresējāmies un palikām. Divvietīgs standartnumurs ar brokastīm maksāja 42 eiro. Gaumīgas izstabiņas, slēgts pagalms (kur novietot auto) kā viduslaiku pilīs, iekopta apkārtne un gards ēdiens. Ja arī jums Šauļu pusē nepieciešama naktsmītne, droši rekomendējam.
Otrajā dienā, pagriezuši muguru tuvumā esošajiem Šauļiem, devāmies uz ostas pilsētu Klaipēdu. Klaipēdā jau ne reizi vien bija būts, taču atkal vecpilsētas šaurajās ieliņās un ostas rajonā atradām šo to interesantu. Atceļā uz mājām pievakarē vēl Palangas piejūras parkā pakavējāmies un pabradājām pa Palangas galveno pludmali.
Attāluma ziņā tuvs, taču iespaidiem pietiekami bagāts un maciņam salīdzinoši draudzīgs nedēļas nogales maršruts – Rīga – Auce –Akmene – Šauļi – Klaipēda – Palanga – Rīga.