Aizvadītajā sestdienā (05.03.) netālu no Bauskas, Ceraukstē uz starta pulcējās „Lielā orientēšanās brauciena” (LOB) 2016.gada sezonas 2.posma „Rožmalas” dalībnieki. Auto-foto orientēšanās formātā veidotais LOB seriāls šogad tiek aizvadīts jau astoto gadu. Šosezon paredzēti septiņi posmi un sacensības dažādos Latvijas reģionos, kā arī tuvējās kaimiņrepublikās risinās visos daudzveidīgajos Baltijas gadalaikos. „Rožmalas” posma kontrolpunkti bija izvietoti Zemgales dienvidos un Lietuvas Augštaitijas novadā.
Ka mans ilggadējais paziņa un agrāk arī autožurnālistu brālības kolēģis Elmārs Biele jau kur tie gadi kā rīko amatieru autosacensības, kas tautā ir ieredzētas, zināju. Biju arī ievērojis, ka agrāk Elmāra rīkotie pasākumi no rallija ar orientēšanās elementiem ir pārtapuši par auto-foto orientēšanos. Līdz šim gan tā arī nebija ienācis prātā šādu spēlīti uzspēlēt pašam. Nu beidzot nolēmām kopā ar kolēģīti izmēģināt…
Vispirms jau mazliet pārsteidza šāda pasākuma interesentu skaits. Ceraukstes viesu namā „Rožmalas”, ko gan jau ievērojis nav vien retais no (vai uz) Bauskas uz Lietuvu braucošais, sapulcējās vairāk kā 90 aktīvu sestdienu pavadītgribošas ekipāžas. Nepārjautāju Elmāram, bet lēšu, ka ļaužu bija vismaz ap savi simti trīs, jo daudzās komandās bija nevis tikai divi obligātie dalībnieki, bet trīs un vairāk.
Dalībnieku transports visdažādākais. Der viss, kas ripo, bet viegli manevrētspējīgs auto ir parocīgāks.
Ņemot vērā, ka vairāk kā puse no „Rožmalas” posma dalībniekiem LOB startēja pirmo reizi, un attiecīgi nebija iepriekš saskārušies ar šāda pasākuma norises kārtību, bija patīkami vērot, ka Elmāra nelielā komanda, manuprāt, ļoti veiksmīgi novadīja gan masveidīgo starta procedūru, gan dalībnieku uzņemšanu finišā, kas ar tādu spēkratu un ļaužu skaitu nebūt nav viegls uzdevums. Arī kontrolpunktu distance bija izvēlēta ar izdomu un maršruts mums bija interesants.
Esmu gan ievērojis, ka daži dalībnieki šai sakarā sacensību interneta vietnes forumā (sadaļā Diskusijas) pauduši arī neapmierinātību. Iespējams, ka „dūmi nav bijuši gluži bez uguns” un kāds neliels misēklis rīkotajiem arī ir gadījies. Taču kopumā, vēlreiz uzsveru, manuprāt, labi organizēts un labi aizvadīts pasākums. To saku, ne jau tādēļ, ka Elmārs labs paziņa. Esmu piedalījies ne vienā vien cita rakstura autobraukšanas masveida pasākumā, kā arī savulaik bijis profesionālā autosporta sacensību organizācijas komandā, tādēļ, spēju salīdzināt un zinu, ko runāju.
Kā „Rožmalas” sacensībās vedās mums pašiem – iesācējiem citu iesācēju un arī pieredzējušo konkurencē?
Ja runājam tikai par sausajiem rezultātiem, tad laikam viduvēji, jo 91 rezultātu tabulā klasificētas ekipāžas A un A+ (profiņi) grupu kopējā konkurencē ieņemam (pēc vēl neoficiālajiem rezultātiem), šķiet 54 vai 55.pozīciju. Savā A grupā starp 79 ekipāžām, šķiet, esam 43.-šie.
Ja runa par emocionālo pusi, tad – bija interesanti, aizraujoši un arī pamācoši. Orientēšanās apvidū, lai arī sen ar to nebiju darbojies sportiskā gaisotnē, man nav sveša. Pirms daudz gadiem esmu startējis klasiskajās orientēšanās sacensībās, skrienot. Taču auto-foto orientēšanās sacensībām LOB ir sava specifika.
Kartes ar kontrolpunktiem tiek izsniegtas vien minūti pirms starta. Brauciena stratēģijas noteikšana jāveic jau “kaujas apstākļos”.
Dosim dažas atziņas, kas varbūt palīdzēs jauniem „Lielo orientēšanās braucienu” interesentiem, jo pieredzējušie noteikti zina un prot daudz vairāk kā mēs. Par to, salīdzinājumā ar mūsu rezultātu 2750 punkti, liecina viņu iekrātie punkti, jo labākās komandas savāca pat divreiz lielāku ražu.
Pirmkārt, laikam ļoti ieteicams izvēlēties (nopirkt) rīkotāju ieteikto konkrētā apvidus karti, jo tā visdrīzāk būs optimāli labākais palīgs. „Rožmalas” posmam tāda bija „Jāņa sētas” izdotā „Augštaitija”. Es mēģināju izlīdzēties ar manā krājumā jau esošajām kartēm un tā izrādījās kļūdiņa. Nav jēgas sapirkties smalkas topogrāfiskās kartes, jo Objekti (izņemot retos) jau nav nekur diži paslēpti, bet parocīgs kartes mērogs ir svarīgs.
Otrkārt, viens no svarīgākajiem momentiem ir izplānot darbības stratēģiju (maršrutu) atbilstoši komandas spēkiem jeb meistarībai un kontrolpunktu vērtībai. „Paņemt”pilnīgi visus kontrolpunktus, ko Elmārs parasti sarūpē, laikam ir visai nereāli, jo to šoreiz nespēja pat labākie profiņi. Tādēļ būtiski izraudzīties maršrutu, kas potenciāli veiksmīgas darbības rezultātā ļaus sakrāt lielāku punktu summu. Un tad jau skatīties, ko atkarībā no laika rezerves vēl var paspēt.
Treškārt, jābūt uzmanīgiem ar fotogrāfiju uzņemšanas rakursiem, par ko visi dalībnieki tiek brīdināti, un ļoti vērīgiem, jo nereti Objekti ir viegli pieejami, bet kontrolbides rakursos nomaskēti.
Objekts jeb kontrolpunkts var būt faktiski jebkas. Taču parasti tas ir zīmīgs.
Ceturtkārt, rūpīgi jālasa karte un jāorientējas attālumos uz tās un dabā. Mēs šo niansi dažbrīd „palaidām vējā” un vienkārši paskrējām diviem visticamāk viegli sniedzamiem kontrolpunktiem garām.
Piektkārt, nekautrējieties izmantot vietējo ļaužu palīdzību. Piemēram, Pasvālē tieši šāda palīdzība mums ļāva salīdzinoši ātri atrast papilduzdevuma otro Objektu.
Sestkārt, nepaļaujieties uz mobilajās ierīcēs iebūvētiem kompasiem, bet ņemiet līdzi īstu kompasu. Mobilajās ierīcēs iebūvētie kompasi ir visai neprecīzs palīgs.
Prieks, ka vismaz mūsu atrastie visi kontrolpunkti ir ieskaitīti. Tātad bijām saklausījuši gan sacīto par rakursiem, gan spējām pareizi sarēķināt laikus starp bilžu uzņemšanu, lai neiznāktu ātruma pārsniegšanas sodi. Arī izvēlēto stratēģiju par gluži greizu neuzskatām, jo citu komandu maršrutu apskate liecina, ka līdzīgi brauca daudzi, tostarp komandas, kas sasniedza ļoti labus rezultātus.
Kāpēc tad rezultāts viduvējs? Esam bijuši tomēr pārāk lēni kopumā un pārāk daudz laika zaudējām Rokiškos, meklējot vienu no trim tur esošajiem kontrolpunktiem. Tādēļ Biržu pusē vairs paspējām paņemt vien tikai ‘lētāko’ no četriem tur esošajiem kontrolpunktiem.
Vai brauksim vēl? Laikam jau vismaz reizēm brauksim, jo iepatikās.
Loading ...
