Kā liecina Latvijas lielākās apdrošināšanas sabiedrības „Balta” (RSA Grupa) novērojumi, līdz ar siltāka laika iestāšanos savus braucamrīkus atsākuši izmantot arī tā sauktie vasaras braucēji.
„Balta” transporta apdrošināšanas eksperts Lauris Pārups skaidro, ka apdrošinātājs ik gadu pavasarī novēro trīs un sešu mēnešu OCTA polišu pieprasījuma pieaugumu, ko izraisa vasaras braucēju aktivizēšanās. Taču vai ceļu satiksmē var atpazīt šādu tā saucamo vasaras braucēju? Vai par tādiem ir vērts uztraukties?
Kā novērojuši „Balta” speciālisti, īstermiņa OCTA polišu iegādi pavasarī visbiežāk veic trīs veidu spēkratu īpašnieki. Vieni ir tie, kuri apgrūtināto pārvietošanās apstākļu un nepārliecinātības dēļ savus auto ziemā atstāj garāžā. Otra grupa ir tie, kuri līdz ar siltāku laiku atkal atļaujas iedarbināt spēkratus, kas vairāk piemēroti vasarai, piemēram, auto ar nolaižamiem jumtiem vai dārgāka modeļa un markas auto, ko saimniekiem ir tendence īpaši saudzēt. Trešā grupa ir ekonomētāji, kuri, rēķinoties ar ziemas braukšanas papildizdevumiem (piem., ziemas riepu iegādi u.tml.), izlēmuši par labu ietaupījumam un braukšanai tikai vasarā.
„Izteikti tipisks pavasara OCTA laiks ir Lietuvā.
Taču īstermiņa polišu iegādes „bums” mūsu kaimiņvalstī nav tik daudz saistīts ar braucēju dzīvesstilu un uzvedību, cik ar faktu, ka Lietuvā OCTA sākotnēji tika ieviesta pavasarī. Tas nozīmē, ka daudziem spēkratu īpašniekiem jaunu polisi nākas iegādāties tieši pavasarī. Savukārt Latvijā OCTA tika ieviesta septembrī, taču desmit gadu laikā, kopš šī sistēma darbojas Latvijā, polises iegādes laiki ir vienmērīgi izlīdzinājušies visa gada garumā. Taču kopumā varam teikt, ka tā saukto „vasaras braucēju” statistika saistībā ar izraisītiem ceļu satiksmes negadījumiem ir pat labāka nekā vidēji statistiskajam braucējam,” stāsta BALTA transporta apdrošināšanas eksperts Lauris Pārups.
„Drošas Braukšanas Skolas” pārstāvis Artūrs Priednieks skaidro: „Jēdziens „vasaras braucējs” vairāk aktuāls bija padomju laikos, kad auto uz ziemu biežāk „iekonservēja”, taču pašlaik šādu braucēju ir mazāk. Parasti tie ir gados vecāki cilvēki vai tie, kuriem ikdienas pārvietošanās nolūkos auto nav jāizmanto. Šādus braucējus ceļu satiksmē atpazīt ir gana grūti, un arī speciālas atzīmes par to nav jālieto. Tajā pašā laikā, piemēram, laukos dzīvojošs braucējs, kurš ikdienā pārvietojas ar auto, Rīgas satiksmes intensitātē var apjukt un uzvesties tāpat kā īsts „vasaras braucējs”, lai gan patiesībā savā dzimtajā ciemā ar auto pārvietojas katru dienu un ir pieredzējis šoferis ar stāžu.”
Loading ...
