Izvēlētas pirmās jauno stacionāro fotoradaru atrašanās vietas

Radara zime Salaspils_15.10.2012

Pirmdien, 3.martā speciāli sarīkotā preses konferencē Satiksmes ministrija, Valsts policija un Ceļu Satiksmes Drošības direkcija (CSDD) prezentēja rudens pusē uzstādīt paredzēto pirmo 20 jauno fotoradaru atrašanās vietas.

Vietas izvēlētas un saskaņotas, sadarbojoties CSDD un satiksmes drošībā un satiksmes organizācijā iesaistītajām atbildīgajām institūcijām – Valsts policijai, VAS „Latvijas Valsts ceļi” un Rīgas domes Satiksmes departamentam, kā arī sadarbībā ar satiksmes drošības ekspertiem.

Apsveicami, ka šoreiz fotoradaru pārklājumu sāk veidot, bāzējoties uz stacionārajām iekārtām, nevis mobilajiem radariem, ko var paslēpt, kā rādīja iepriekšējā pieredze, aiz kura krūma kādam iegribas.

Stacionāro fotoradaru karte (Google Maps) atrodama ŠEIT. Tajā redzamas 20 mērierīču atrašanās vietas, savukārt, uzspiežot uz katras vietas, atrodams skaidrojums par katru konkrēto vietu – ceļu satiksmes negadījumu skaits, cietušo un bojā gājušo skaits, ceļa posma funkcionālā nozīme satiksmē.

radaru_karte (1)

Pagaidām visi plānotie radari koncentrēti tikai Rīgā un tās tiešā tuvumā, kur neapšaubāmi ir lielākā transporta kustība.  Jācer, ka programmu turpinot pārklājums adekvāti aptvers arī citus valsts reģionus, jo, kā rāda negadījumu statistika, avārijas ar cietušajiem un bojā gājušiem notiek visā Latvijā. Kaimiņos Lietuvā taču to ir spēts paveikt.

„Būtiski, lai radaru ieviešana ir caurskatāma, lai to darbības un atrašanās vietas ir rūpīgi izsvērtas. Šīm mērierīcēm jābūt sabiedrībai saprotamam instrumentam, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību un nodrošinātu atļautā braukšanas ātruma ievērošanu. Radari nedrīkst būt naudas pelnīšanas avots”, acīmredzot nevēloties atkārtot iepriekšējās radaru epopejas slikto pieredzi, uzsvēra klātesošais satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Savukārt CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš piebilda, ka stacionāro fotoradaru iespējamās atrašanās

vietas izvēlētas, izvērtējot simtiem ceļu satiksmes negadījumu statistiku, „melnos punktus” un informāciju par ceļu posmiem.

Triju gadu laikā šajās 20 vietās, kur paredzēts uzstādīt mērierīces, notikuši 495 ceļu satiksmes negadījumi, cietuši 135 cilvēki, bet bojā gājuši astoņi.

Arī Valsts policijas galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs atzina stacionāro fotoradaru nozīmi satiksmes drošības kopējā uzlabošanā. Proti, to klātbūtne ceļu satiksmē ļaušot efektīvāk izmantot policijas resursus, piemēram, prevencijas nolūkos „ķerot un audzinot” ātruma pārkāpējus ar pārvietojamajiem radariem, operatīvāk izbraucot uz negadījumu vietām vai lielāku uzmanību veltot satiksmes dalībniekiem, īpaši – mazaizsargātajiem.

Šī gada pirmo divu mēnešu statistika nav iepriecinoša – bojā gājuši 24 cilvēki, kas ir par pieciem vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā.

Izstrādājot un izvēloties radaru atrašanās vietas, analizēta un ņemta vērā gan citu valstu pieredze, gan līdzšinējie ceļu satiksmes dati un faktori Latvijā:

-          ceļu satiksmes negadījumu analīze (negadījumu, cietušo un bojāgājušo skaits konkrētajā vietā)

-          ceļa posma funkcionālā nozīme satiksmē

-          potenciālā braukšanas ātruma pārsniegšanas rezultātā radītais apdraudējums citiem satiksmes dalībniekiem

-          satiksmes intensitāte un raksturīgās braukšanas tendences.

Jāpiebilst, ka vairākos aktuālajos ceļa posmos stacionāro fotoradaru uzstādīšana atlikta līdz nākamajam periodam, jo šajās vietās tuvākajā laikā plānoti ceļa remonta vai rekonstrukcijas darbi.

Kopš Latvijā tika pārtraukta stacionāro fotoradaru darbība, ceļu satiksmes drošība neuzlabojas, tā pat pasliktinājusies. Proti, 2012.gadā, kad darbojās radari, no aprīļa līdz septembrim negadījumu skaits ar cietušajiem samazinājās par 3,6% (salīdzinot ar 2011.gada tādu pašu laika posmu, kad stacionārie radari faktiski nedarbojās). Taču jau 2013.gadā negadījumu skaits ar cietušajiem palielinājās par 5,3%. Līdzīgas tendences vērojamas arī bojā gājušo skaita ziņā. Proti, stacionāro radaru darbības laikā vasaras mēnešos bojā gājušo skaits samazinājās par 3,5%, bet pēc radaru darbības pārtraukšanas – 2013.gadā, palielinājās par 14,6%.

Pirms stacionāro fotoradaru atrašanās vietām domāts izvietot braukšanas ātrumu ierobežojošas ceļa zīmes ar brīdinošu papildzīmi par fotoradara darbību. Plānots, ka stacionāros fotoradarus varētu sākt uzstādīt 2014.gada beigās.