Jaunā valdība atbalsta iepriekšējās laikā tapušā Ceļu satiksmes drošības plāna īstenošanu

Automedia.lv arhīvs

Laimdotas Straujumas vadītā valdība vakar, 11.februārī atbalstīja Ceļu satiksmes drošības plānu 2014.-2016.gadam, kurā paredzēts līdz 2020.gadam par 50% samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, salīdzinot ar 2010.gadu, kā arī par 50% samazināt smagi ievainoto skaitu.

Plāns paredz īstenot kopā 79 pasākumus tādās jomās kā normatīvo aktu pilnveidošana, ceļu satiksmes dalībnieku uzvedības kontrole, ceļu satiksmes dalībnieku apziņas veidošana, inženiertehniskie pasākumi autoceļu un ielu tīklā, ceļu satiksmes dalībnieku izglītošana un apmācība, ITS sistēmu ieviešana ceļu satiksmē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbība, neatliekamā medicīniskā palīdzība un ceļu satiksmes drošības pētījumi.

Plāna izstrādes gaitā prognozēšanas nolūkos apskatīti divi iespējamie situācijas attīstības scenāriji. Pesimistiskais scenārijs paredz, ka ne bojāgājušo skaits, ne smagi ievainoto skaits nesamazināsies, salīdzinot ar 2010.gada rādītājiem. Savukārt optimistiskais scenārijs atbilst Eiropas Savienības izvirzītajam mērķim – līdz 2020.gadam divas reizes samazināsies gan bojāgājušo, gan smagi ievainoto skaits salīdzinājumā ar 2010.gadu, tas ir 7 – 10% ik gadu.

Pēc CSDD datiem 2010.gadā Latvijā CSNg bojā gāja 218 cilvēki, bet trīs nākamajos gados jau vidēji par aptuveni 18% mazāk, nesasniedzot 180 letālus iznākumus.

Savukārt pašu reģistrēto ceļu satiksmes negadījumu skaits kopš 2010.gada, pēdējo trīs gadu laikā vidēji ir krities tikai par 5-10%. Ja 2010.gadā tika reģistrētas 38 343 avārijas, tad tālākajos gados to skaits svārstās ap 34 līdz 36 tūkstošiem negadījumu.

CSNg ievainoto skaits turpretim kopš 2010.gada, kad traumas guva 4023 cilvēki, trīs nākamajos gados ir bijis nedaudz lielāks.

Tā 2011.gadā ievainoti tika 4224 cilvēki, 2012.gadā 4179 un 2013.gadā 4339 cilvēki.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, esot jāatrisina 13 uzdevumi, kuri izriet no iepriekšējo gadu ceļu satiksmes negadījumu statistikas datiem un to analīzes un kuri būtiski ietekmē ceļu satiksmes drošību. Piemēram, gājēju drošības garantēšana, velosipēdistu drošības garantēšana, mototransporta vadītāju un pasažieru drošības garantēšana, vieglo automobiļu vadītāju un pasažieru drošības garantēšana, cietušo skaita samazināšana, kuros iesaistīts komerctransports, transportlīdzekļu vadīšanas alkohola reibumā un narkotisko vielu iespaidā izskaušana, kā arī transportlīdzekļu vadīšanas nogurumā gadījumu skaita samazināšana un citi.

Vidēji gadā plānā paredzēto pasākumu realizēšanai ir nepieciešami apmēram 8,4 miljoni eiro.

Plānā paredzētos pasākumus paredzēts daļēji finansēt no līdzekļiem, kurus ceļu satiksmes negadījumu profilaksei saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu iemaksā apdrošināšanas sabiedrības. Šo līdzekļu sadali un izlietojumu kontrolē Ceļu satiksmes drošības padome.