Drošības jostas ir viens no efektīvākajiem līdzekļiem, kas pasargā automobilī esošos satiksmes negadījumā. Taču Valsts policijas dati liecina, ka daudzi braucošie Latvijā vēl joprojām drošības jostas neizmanto.
Ja par allaž populārāko policijas fiksētāto pārkāpumu – atļautā ātruma pārsniegšanu – 2012.gadā, kā aģentūrai LETA atzinis Valsts policijas šefs Ints Ķuzis, sastādīts 63 741 administratīvais protokols, (pērn, pastiprinot policijas kontroli pēc fotoradaru bēdīgās sāgas kraha, 91 942) tad tanī pat 2012.gadā par drošības jostu nelietošanu tika sastādīti 31 079 protokoli*.
Ja nepiesprādzējies auto vadītājs galvenokārt apdraud sevi, tad
nepiesprādzējušies pasažieri rada papildus draudus gan sev, gan arī vadītājam un citiem pasažieriem.
Satiksmes negadījuma brīdī vai kritiskā situācijā (piemēram, nepieciešamība ekstremāli bremzēt, negaidīta sānslīde) it īpaši aizmugures sēdeklī sēdošie var ietriekties vadītāja sēdeklī ar tik lielu spēku, kas var salauzt sēdekli, savainojot vairāk arī vadītāju vai ar šādu uztriekšanos vienkārši traucēt vadītājam veiksmīgi labot kļūmīgo situāciju.
ASV Nacionālās lielceļu satiksmes drošības administrācijas (National Highway Traffic Safety AdministrationNational Highway Traffic Safety Administration) veiktie pētījumi pierāda, ka Savienotajās valstīs ar katru gadu pieaug to cilvēku skaits, kuri drošības jostas automašīnā izmanto. Ja 1998.gadā ar drošības jostu piesprādzējās 69% pasažieru, tad 2009. gadā jau 88%. Latvijā gan tamlīdzīgas statistikas nav, taču lielais par šo pārkāpumu sastādītais protokolu skaits liecina, ka situācija nav no labvēlīgākajām.
Ilustrācijai Polijā bāzētā „Renault” Drošas braukšanas skola norāda, ka
tiešā sadursmē ar ātrumu 64 km/h vīrietis, kurš sver 84 kg, izdarīs tik spēcīgu triecienu uz priekšējo sēdvietu vai pārējiem pasažieriem, it kā viņš svērtu 2,5 tonnas!**
Tāds pasažieris bez drošības jostas, atsitoties pret priekšējo sēdekli, trieciena rezultātā salauztu sēdekļa atzveltni un savainotu vadītāju. Savukārt efekti sadursmei ar nekustīgu barjeru pie ātruma 100 km/h ir tādi paši, kā krītot no 40 m augstuma.***
Jāatgādina, ka drošības josta darbojas efektīgi, ja ciešāk piekļaujas ķermenim.Apakšējai siksnai ir jāatrodas pēc iespējas zemāk uz gurniem, cieši pieguļot tiem, un plecu siksnai ir jābūt novietotai tuvu kaklam. „Lai drošības josta pildītu savu funkciju, ne tikai vadītājam, bet arī pasažierim ir jāatrodas pareizā stāvoklī, proti, sēdus, tādēļ braukšanas laikā sēdekļiem nevajadzētu būt pārāk atliektiem atpakaļ,” norāda „Renault” braukšanas skolas instruktori.
* Avots: Valsts policija
** Avots: krbrd.gov.pl.
*** Avots: Renault braukšanas skola
Loading ...
