Pirmdien, 18.aprīlī Valsts policija preses konferencē informēja, ka Latvija atkārtoti piedalīsies Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu 24 stundu ātruma kontroles maratonā, kā arī vērsīs sabiedrības uzmanību uz aktuāliem problēmjautājumiem ceļu satiksmē ar videoklipu sēriju „Pārgalvība”.
Vēršoties pret pārgalvību ceļu satiksmē, šonedēļ visā valsts teritorijā ceļu policija pastiprināti kontrolēšot atļautā braukšanas ātruma ievērošanu. Jo īpaši tas tikšot darīts no ceturtdienas, 21.aprīļa pulksten 6.00 rītā, kad lielākā daļa ES dalībvalstu, tostarp Latvija, atkārtoti piedalīsies 24 stundu ātruma kontroles maratonā.
Tik iespaidīga mēroga kontroles maratons Latvijā norisināsies otro reizi.
Pērn ātruma kontroles maratona laikā, Latvijā tika sastādīti 578 administratīvā pārkāpuma protokoli, kas ir aptuveni par 300 protokoliem vairāk nekā vidēji ikdienā,
informēja Valsts policija. Vidējais braukšanas ātrums uz ceļiem akcijas laikā esot samazinājās par 2 – 3 kilometriem stundā.
Vienlaikus tika sniegta informācija, ka lai pievērstu sabiedrības uzmanību aktuāliem problēmjautājumiem ceļu satiksmē, Valsts policija par Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju piešķirtajiem līdzekļiem ir izveidojusi vairākus videoklipus, kuros ar analoģijas palīdzību atainoti ikdienā sastopami ceļu satiksmes pārkāpumi, kas nereti ir ar traģiskām sekām. Viens no šiem pusotru minūti garajiem videoklipiem „Pārgalvība” tika demonstrēts preses konferencē.
No Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka Normunda Krapša sacītā kārtējo reizi izrietēja, ka tieši atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana uzskatāma par lielāko autovadītāju pārgalvību, galveno avāriju iemeslu un satiksmes drošības biedu. Vai tas ir kas jauns? Nē, policija allaž uz satiksmes drošības apdraudējumu raugās galvenokārt no šī skatpunkta. Kāpēc? Mūsuprāt, tādēļ, ka tas prasa vismazāko piepūli un visu ‘izskaidro’ – avarēja, jo pārāk ātri brauca un tādēļ netika galā ar auto vadīšanu.
Normunds Krapsis sniedza atbildes arī uz trim „AutoMedia.lv” jautājumiem.
„AutoMedia.lv”: Mūsu novērojumi liek secināt, ka ikdienas darbā ceļu policisti arvien galvenokārt ‘sēž uz ātrumu’. Kam tad īsti vadība liek pievērst uzmanību ikdienā, ja ātruma kontrolei kārtējo reizi nepieciešama speciāla akcija?
N.Krapsis: Ceļu policistiem savas darbības teritorijā ir jāfiksē visi iespējamie pārkāpumi. Tāds allaž ir bijis vadības uzstādījums.
„AutoMedia.lv”: Tad kāpēc, piemēram, ceļu policijas ekipāžas tik bieži redzamas strādājam pie apdzīvoto vietu robežzīmēm un ķer ātrumu laikus nesamazinājušos vai mazliet ātrāk gāzes pedāli nospiedušos, nevis ar savu klātbūtnes efektu disciplinē satiksmes dalībniekus ‘dzīvos’ krustojumos?
N.Krapsis: Policistiem jāveic gan preventīvais darbs jeb pārkāpumu novēršana, gan arī represīvais darbs jeb sodīšana par satiksmes noteikumu neievērošanu. Tas arī tiek darīts.
„AutoMedia.lv”: Mūsu pieredzē ir gadījums, kad kāds rajona ceļu policijas priekšnieks uz iepriekš Jums uzdoto jautājumu atbildēja, ka, ja policisti nodarbosies tikai ar prevenciju, tad viņi maiņas beigās nevarēs parādīt, ka ir centīgi strādājuši. Kā komentēsiet jau gadiem klīstošās baumas par tā saukto “ražošanas plānu”?
N.Krapsis: Nezinu kā tur ir bijis, piemēram, tā sauktajos padomju laikos, bet mums nekāda sodu iekasēšanas plāna nav. Tie ir izdomājumi. Sastādīt administratīvos soda protokolus par fiksētiem pārkāpumiem ir policistu pienākums. Autovadītājiem, tāpat kā citiem satiksmes dalībniekiem jāsaprot, ka viņu pārkāpumi, kas apdraud satiksmes drošību un cilvēku dzīvības, nepaliks bez sekām.
Loading ...
