Jau tuvākajos gados Latvijas autokravu pārvadājumu tirgu visticamāk sagaida nopietnas izmaiņas. Eiropas Parlaments turpina virzīt diskusijas izsaukušo Mobilitātes paketi – jauno regulējumu, kas paredz būtiskas izmaiņas starptautiskajos kravu pārvadājumos. Eiropas Mobilitātes pakete tostarp paredz, ka autovadītājiem reizi četrās nedēļās ir obligāti jāiegriežas mājās. Ideja pati par sevi ir humāna, taču no biznesa viedokļa tas faktiski nozīmē, ka vecās Eiropas valstis – Itālija, Francija, Vācija un to robežkaimiņi nonāk daudz priviliģētākā situācijā nekā Austrumeiropas pārvadātāji.
Savulaik Latvijas un pārējo Baltijas valstu pārvadātājiem bija atvērts arī plašais Krievijas tirgus, bet kopš starptautisko ekonomisko sankciju ieviešanas kravu apjoms uz un no austrumiem ir kritiski samazinājies. Pat ja sankcijas tiktu atceltas tuvākajā laikā, šo tirgu faktiski nāksies apgūt no jauna un konkurence arī tur ir ļoti sīva. Taču, vērtējot Krievijas ārpolitikas tendences, sankciju atcelšana tuvākajos gados ir maz ticama.
“Mūsu pārvadātājiem neatliek nekas cits, kā cīnīties par savu vietu Eiropas kravas pārvadājumu tirgū, un viena no iespējām ir automašīnas ar autonomās braukšanas funkciju,” uzskata “Mercedes-Benz” pilnvarotā pārstāvja SIA “Domenikss” Kravas automobiļu tirdzniecības un mārketinga vadītājs Aivis Zapereckis.
Pusautomātiskās kravas mašīnas uz Latvijas ceļiem jau 2025. gadā: sapnis vai realitāte?
“Tukšie reisi, regulāri braukājot atpakaļ uz Latviju vai Lietuvu jeb autovadītāju nomaiņa, izmantojot aviopārlidojumus, ievērojami sadārdzinās Baltijas un arī citu Austrumeiropas pārvadātāju pašizmaksu un vājinās konkurētspēju,” bažas pauž Aivis Zapereckis. Lielākie kravu pārvadātāji ar lielākiem autoparkiem varētu situāciju risināt, reģistrējot uzņēmumu filiāles ārzemēs, taču tas nozīmē, ka nodokļos samaksātās summas Latvijai ietu secen.
Aivis Zapereckis
“Ja Eiropas Parlaments minēto regulu tiešām pieņems, kā vienīgo reālo risinājumu nākotnē redzu Latvijas uzņēmumu autoparku aprīkošanu ar pusautomātiskām un vēlāk pilnībā automātiskām kravas mašīnas, kas ievērojami samazinās šofera darba laiku. Auto, kas patstāvīgi, bez autovadītāja iesaistes, spēj veikt zināmus ceļa posmus ar atbilstošu infrastruktūru, marķējumiem un ceļazīmēm, izvērtējot braukšanas ātrumu, fiksējot apdzīvotas vietas un iespējamus šķēršļus un komunicējot ar citiem auto – tas vēl izklausās pēc zinātniskās fantastikas. Taču autoražotāji jau 2025.gadā plāno šādus kravas auto piedāvāt tirgū. Ja vien pati Eiropa būs tam gatava,” klāsta Aivis Zapereckis.
Vieglāk gan autovadītājam, gan kravu pārvadātājam
Ideālā variantā pēc pieciem gadiem autovadītājs un auto vadīšanas palīgsistēmas nonāktu mainītās lomās. Šoferis atrastos mašīnas kabīnē, taču taču pārņemtu vadību tikai pilsētās vai autonomo braukšanas zonu beigās, piemēram, nobraucot no īpaši sagatavotiem autobāņa posmiem. Pērējā laikā automašīna brauktu pati, bez tiešas vadītāja iesaistes.
Daļēji pusautomātiskās vadības tehnoloģijas, kas ļauj pusautomātiski vadīt sērijveida kravas automobili, tiek izmantotas jau šobrīd un jaunākajos kravas auto modeļos ir pieejamas arī Latvijā. Sistēmas nodrošina automātisku bremzēšanu, paātrināšanos un stūrēšanu. Tātad teorētiski kravas automobiļi jau šobrīd spēj braukt autonomi tur, kur ir tam piemērota infrastruktūra – loģiskas ceļa zīmes, kvalitatīvs ceļa segums un marķējumi, no kuriem mašīna pati nolasa līkumus, apdzīvotu vietu robežas un ātruma ierobežojumus. Tiesa, atbildīgs par auto drošu vadīšanu tik un tā ir šoferis. Turklāt pagaidām satiksmes dalībnieki nedrīkst izmantot elektroniskās stūres iekārtas, starp riteņiem un stūri noteikti jābūt mehāniskam pārvadam. Vācija ir pirmā valsts Eiropas Savienībā, kas plāno veikt atbilstošas izmaiņas likumdošanā, lai atļautu automašīnām ar elektronisku stūres iekārtu piedalīties satiksmē. Pašlaik tas ir iespējams tikai ASV.
Protams, autovadītāju darba ikdiena ideālā pasaulē kļūtu krietni vieglāka. Iedomājieties – šoferis izbrauc no Rīgas uz Vidzemes šosejas, nospiež pogu, kas iedarbina autonomo vadību, un bez rūpēm snauž kabīnē līdz, piemēram, Gulbenei! Arī kravu pārvadāšanas uzņēmumi no tā tikai iegūtu, jo grafikā vairs nevajadzētu ierēķināt obligātās apstāšanās reizes un vadītāju atpūtas pauzes.
Tas, ka Rietumeiropas pārvadātāji pārvilina pie sevis darbā šoferus no Austrumeiropas liecina ne tikai par to, ka viņi meklē lētāku darbaspēku, bet arī par to, ka vecajā Eiropā autovadītāja profesija zaudē popularitāti un prestižu un kravu pārvadātājiem nākas pielikt aizvien lielākas pūles, lai piesaistītu darbiniekus. Iespējams, ka tālākā nākotnē šofera profesija pamazām izzudīs, ja autovadīšanas procesi tiešām kļūs pilnībā automatizēti.
Izaicinājumu vairāk nekā pagaidām risinājumu
Taču pagaidām pilnībā automatizēta autosatiksmes vadība pat Rietumeiropā ir tikai idejas līmenī. Vēl tālāk no tā ir Austrumeiropa, tostarp Baltijas valstis un Latvija. “Ne mūsu ceļu infrastruktūra, ne likumdošana nav piemērota autonomai braukšanai. Līdz šim jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, un pat pusautomātiskie kravas auto uz Latvijas ceļiem jau 2025.gadā šobrīd šķiet visai fantastiska iespēja. Eiropas valstīs ar sakārtotu lielceļu infrastruktūru tas izskatās reālāk, kaut arī tur ir gana daudz neatbildētu jautājumu,” pauž Aivis Zapereckis.
Mērfija likumi nosaka, ka jo vairāk kādai ierīcei (konkrētā gadījumā automobilis) ir sastāvdaļu, jo lielāka iespēja kaut kam salūzt. Mašīnām kļūstot vēl komplicētākām, palielināsies arī tehnisku problēmu risks. Kas notiks ar auto, kurš pēkšņi apstāsies uz autobāņa? Jeb vēl trakāk – kas notiks, ja autonomā vadībā pēkšņi atteiks un vadītājs tādā brīdī nebūs spējīgs zibenīgi pārņemt vadību? Un kā izsargāties no kiberdrošības apdraudējumiem? Kas apturēt hakerus, kas pēc biznesa konkurentu lūguma vai tīrā sporta pēc liks autonomi vadītai mašīnai izmainīt kursu jeb vēl trakāk – izraisīt ceļu satiksmes negadījumu? Kā viedās tehnoloģijas sadzīvos ar laika apstākļu spējām izmaiņām un citiem izaicinājumiem? Piemēram, pašlaik buferos iebūvētie radari neatpazīst sniegu, tikai ziņo, ka radars ir netīrs. Kas notiks ar auto sniegputenī? Kad bremzēšanas sistēmas iemācīsies atpazīt slidenu virsmu un pareizi aprēķināt bremzēšanas ceļu?
Protams, auto industrija pie šiem jautājumiem strādā un agrāk vai mazliet vēlāk arī atrisinās, jo autonomās vadības sistēmas iet kopsolī ar tehnoloģiju attīstību. Taču šīs tehnoloģijas attīstās daudz straujāk nekā cilvēce spēj pašlaik tām pielāgot nepieciešamo infrastruktūru. Un arī likumdošana atpaliek. Latvijas infrastruktūra un likumdošana salīdzinājumā ar Rietumeiropu atpaliek vēl jo vairāk.
“Latvijā piecos gados diez vai sasniegsim tādu ceļu kvalitātes līmeni, lai varētu atļauties autonomo braukšanu, un vadītājiem, visticamāk, nāksies vien stūrēt pašiem. Tas, ko Latvija šai periodā varētu nodrošināt, būtu automašīnu savstarpējai saziņai nepieciešamais 5G tīkls, bet ar to vien nepietiks. Ja gribam saglabāt savu konkurētspēju starptautisko kravu pārvadājumu tirgū, Latvijas valstij jābūt ļoti ieinteresētai pusautomātisko automašīnu ieviešanā un jāstrādā šī mērķa labā daudz aktīvāk nekā vecajai Eiropai,” secina Aivis Zapereckis.
Loading ...
