Pagājušajā nedēļā „Automedia.lv” jau vēstīja par to, ka ar „Peugeot” Baltijas pārstāvniecības gādību notika kārtējais starptautiskais „Eco Cup” pasākums – ekonomiskas braukšanas sacensības no Rīgas uz Parīzi, kurās piedalījās arī šo rindu autors.
„Kārtējais” tādēļ, ka gan jau mūsu uzcītīgākie lasītāji pamanīja, ka līdzīga Baltijas spēkratu žurnālistu ekosacīkste pirms pusotra gada norisinājās maršrutā Rīga-Ženēva. Apskatu par to un „Automedia.lv” korespondenta prātojumus par ekonomijas tēmu varat atrast http://automedia.lv/vieglie-auto/pa-ekonomijas-celu-un-ne-tikai-uz-zenevu/. Varu apliecināt, ka vismaz šajā jomā manā dzīves filozofijā beidzamajā laikā nekas nav izmainījies.
Jūs jautāsiet, kādēļ tad vēlreiz izlēmu piedalīties ekorallijā? Nu, pirmkārt, manas dzīves lielais hobijs ir automobiļi un viss, kas ar tiem saistīts. Atzīšos, ka jau sākumā man nebija izteiktu ambīciju uzvarēt taupības sacensībā, taču ar to „Peugeot” pārstāvis deva lielisku iespēju maratonbraucienā uz Parīzi un atpakaļ padziļināti iepazīt jaunās paaudzes „308 SW”, kā arī tā divlitru dīzeļdzinēja un automātiskās transmisijas kombinācijas ekonomisko un dinamisko potenciālu.
Otrkārt, šī pasākuma galvenā balva, kuru turklāt saņēma visi ekorallija dalībnieki, bija Eiropas rudens galvenās autoizstādes „Mondial de l’Automobile” apmeklējums. Un tie ir industrijas svētki, kuros grib lustēties ikviens sevi cienošs auto žurnālists.
Šoreiz lēnbraucēju godā lietuvieši
Rezultāti tika paziņoti jau pagājušajā nedēļā. Proti, „Peugeot Eco Cup 2014” pirmo vietu izcīnīja lietuviešu duets Aidas Bubinas (TV raidījums „Ne vienas kelyje”)/Egidijus Babelis („Keturi ratai”), kurš maršrutu Rīga-Parīze veica ar vidējo degvielas patēriņu 3,8 l/100 km. Par uzvaru abiem braucējiem tiek pa „Peugeot” velosipēdam.
Puiši šo balvu patiešām ir pelnījuši.
Es ļoti labi zinu, kā viņi – atšķirībā no mums ar kolēģi, „Auto Bild Latvija” redaktoru Aldi Biti – centās. Viņi visus 2300 km pacietīgi un apņēmīgi pārvietojās ar ātrumu 55-65 km/h. Pirmo etapu (530 km), startējuši no Rīgas pirmdien ap 14-iem, Polijas pilsētiņā Lodzā lietuvieši beidza pēc diviem naktī. Tur rezervētajā viesnīcā gan tik vien kā iegāja dušā un pēc divu stundu atelpas atkal turpināja nogurdinoši gauso braucienu.
Medijos jau izskanējis, ka lietuviešu ekobraucēju ekipāžu divreiz no trases esot noņēmusi Vācijas policija. Kā izrādās, vairāki kravas automobiļu vadītāji zvanījuši un sūdzējušies kārtības sargiem par satiksmes traucētājiem, kas pa ātrgaitas autostrādi nespēj vai negrib pārvietoties pat pirmās joslas plūsmas ātrumā. Skatīsimies patiesībai acīs – tas arī nav normāli…
Ko vēsta skaitļi?
Vai zināt, kas ir interesanti? Interesants ir rezultāts. Ar lielu apņēmību un centību, bezkaunīgi kavējot satiksmi uz starptautiskas nozīmes maģistrālajiem ceļiem, lietuviešiem izdevās sasniegt 3,8 l/100 km (pēc auto bortdatora rādījuma).
Bet tas nav nekāds ekonomijas rekords!
Šādi „mērkaķojoties” viņiem izdevies sasniegt vien rādītāju, ko „Peugeot” sola „308 SW 2.0 Blue HDi 150 FAP” modifikācijas tehniskajos datos kā patēriņu, ikdienas lietotājam braucot ārpilsētas ciklā.
Atzīšos, ka es, tāpat kā droši vien lielākā daļa normālu auto lietotāju, neesmu iedziļinājies, kā pareizi tiek definēts šis „ārpilsētas cikls”. Taču es to vienkāršoti saprotu ar ātruma režīmu 80…110 km/h robežās, reizumis tomēr samazinot ātrumu līdz 50 km/h, kad ceļā jāšķērso kādu nelielu apdzīvotu vietu.
Mēs Rīgas-Parīzes ekorallijā ne tuvu nebijām tie ekonomiskākie, taču šo gan pārbaudījām. Un, vai zināt, pārliecinājāmies, ka salīdzinoši saudzīgā (nevis izmisīgi taupīgā) ārpilsētas režīmā „308 SW 2.0 Blue HDi 150 FAP” vidējais degvielas patēriņš ir stabili par litru, t.i, par 26% (!) lielāks nekā ražotāja solītais. Kā arī vairāk nekā par puslitru (uz 100 km) lielāks par patēriņa līmeni, ko francūži tehniskajos datos uzrāda šim dīzeļdzinējam kombinētajā ciklā (4,2 l/100 km).
Nē, protams, grēks būtu sūdzēties – arī pieci litri uz simtu šādu gabarītu braucamrīkam ir ļoti pieņemams rādītājs, taču runa ir par principu. Ja klients pērk 3,8 l/100 km, tad viņam arī vajadzētu solīto saņemt. Vai arī beidzot tomēr jāpārstāj „zīmēties” ar pārspīlēti uzspodrinātiem ekonomiskajiem parametriem. Turklāt ar to grēko ne tikai „Peugeot”…
Vēl arī šķībs mērinstruments
„Peugeot Eco Cup” dalībnieku rezultāti tika noteikti pēc ļoti vienkāršotas metodikas, proti, tika izmantoti auto bortdatora izkalkulētie ikdienas un maršruta kopējie degvielas patēriņa dati. Nav jābūt lielam speciālistam, lai saprastu, ka ar šādu metodi nevar pretendēt uz augstu precizitāti. Tomēr septiņu ekipāžu konkurencē, turklāt pie salīdzinoši lielas rezultātu atšķirības uzvarētāju noteikšanai ar to bija pietiekami.
Mēs gan ceļā uz Parīzi, garlaicību kliedējot, paralēli veicām arī analogos aprēķinus. Izmantojām t.s. pilnās bākas principu. Tas nav nekas sarežģīts. Ja startē ar pilnu degvielas tvertni un katrā nākamajā „tankošanās” reizē to atkal rūpīgi uzpilda līdz galam – nevis līdz pirmajam „atsitienam”, bet piepilina teju līdz malām –, tad jebkurā kontrolpunktā, t.i., degvielas uzpildes vietā, fiksējot nobraukto kilometrāžu, var izskaitļot reālo patēriņu.
Matemātiskie vingrinājumi atklāja vēl kādu „zemūdens akmeni”. Izrādījās, ka vismaz mūsu mašīnai reālais degvielas patēriņš ir aptuveni par 0,2 l/100 km mazāks nekā bortdatora izskaitļotais. Mūsu veiktajā 2356 km ceļā tas nozīmē 4,7 l degvielas. Šādu daudzumu nu nekādi nevar „norakstīt” uz neprecīzas uzpildes, putošanas, specifiskas bākas konfigurācijas u.tml. rēķina.
Starp citu, iepriekšējā reizē, kad ar „Peugeot 508 1.6 e-HDi” braucām uz Ženēvu (šis fakts tika diplomātiski noklusēts), kļūda bija 0,3 l/100 km par labu datoram.
No šiem pētījumiem varam secināt, ka
auto bortdators – nav svarīgi, vai tas būtu franču vai ķīniešu ražojums – ir nudien neprecīzs mērinstruments,
turklāt kļūdas iespējamība jebkurā virzienā liek ar zināmu piesardzību vērtēt šādu ekosacensību rezultātus.
Tikai lūdzu nepārprotiet – ar šo es necenšos apstrīdēt lietuviešu kolēģu uzvaru. Kā jau augstāk atzīmēju, viņi centās vairāk par visiem un ir to pelnījuši.
Uzvara gandarījuma braucienā
Nav jau tā, ka mums ar kolēģi Aldi autobraukšana galīgi neveicās un nav nekā, ar ko palepoties. Pirmkārt, mēs kā pirmie no septiņām ekipāžām finišējām galamērķī Parīzē un ieguvām pāris papildu stundas šīs daudzu apjūsmotās un mazliet haotiskās Eiropas metropoles apskatei. Un otrkārt, atceļā mēs uzstādījām personisko ātruma rekordu.
Pirms izbraukšanas vienojāmies apkopot spēkus un braukt mājās vienā stiepienā – bez nakšņošanas. Pirms gadiem četriem veikts, šāds maratons prasīja aptuveni 25 stundas. Šoreiz izdevās 2300 km no Parīzes līdz Saulkrastiem veikt 22 stundās. Finišā mūsu „Peugeot” bortdators rādīja, ka ceļš veikts ar vidējo ātrumu 123 km/h un degvielas patēriņu 6,6 l/100 km. Nudien labs rezultāts!
Loading ...
