Pētījums: stacionārie ātruma radari dod lielāku efektu nekā pārvietojamie (ar “AutoMedia.lv” komentāru)

Stacionarais radars Salaspils_15.10.2012 03

Varšavā bāzētā „Renault Braukšanas Skola” (Renault Driving School), atsaucoties uz starptautiski veiktiem pētījumiem, norāda, ka stacionārie ātruma kontroles fotoradari satiksmes drošības uzlabošanā ir vairāk nekā divas reizes efektīgāki nekā pārvietojamie. Turklāt stacionārie fotoradari, ja autovadītājiem to atrašanās vietas ir savlaicīgi pēc iespējas uzskatāmāk redzamas, ļaujot izvairīties no blakusefektiem, piemēram „ķengura efekta” – straujas bremzēšanas, ieraugot fotoradaru, kam seko strauja ātruma palielināšana, pabraucot garām fotoradaram.

Pētījumi, uz ko attsaucas „Renault Braukšanas Skola”, ir pierādījuši ātruma fotokameru jeb fotoradaru pozitīvo ietekmi, jo ātruma pārsniegšana ir viens no galvenajiem autovadītāju izraisīto satiksmes negadījumu faktoriem.

Aprēķināts, ka satiksmes negadījumi ar cietušo ķermeņa ievainojumiem, ceļa posmos, kas aprīkoti ar fotoradariem, samazinās par 20%. Taču pētījumā norādīts, ka pastāv ievērojamas atšķirības starp stacionāro un pārvietojamo fotoradaru radītajiem efektiem.

Statiskie fotoradari uzskatāmi par efektīvākiem, jo ar to palīdzību satiksmes negadījumu skaits samazinās par 35%, savukārt pārvietojamo fotoradaru gadījumā šis rādītājs ir tikai 14%.

Fotoradara radītais efekts ilgstot maksimums 10 kilometru garumā pēc fotoradara šķērsošanas, norādīts pētījumā Šis attālums palielinās gadījumā, ja ierīces ir labi atzīmētas un saredzamas jau no liela attāluma, kā arī tad, ja informācija par fotoradaru izvietota jau dažus kilometrus pirms tā.

„Ar savlaicīgi uzstādītām informācijas zīmēm var izvairīties arī no „ķengura efekta”, jo pēkšņai bremzēšanai un straujai ātruma palielināšanai ir negatīva ietekme uz vienmērīgu satiksmes plūsmu, kas tieši sdaistīta ar ceļu satiksmes drošību,” skaidro „Renault Braukšanas Skolas” instruktori.

„AutoMedia.lv” uzskata, ka šīs pētījums kārtējo reizi apliecina, ka iecere par satiksmes drošības uzlabošanu, plaši pielietojot fotoradarus, Latvijā diemžēl, maigi izsakoties, tika „sačakarēta”.

Un ne tikai tāpēc, ka projekts nav realizēts paredzētajā apmērā. Arī tāpēc, ka fotoradaru ieviesējs “Vitronic Baltica un partneri” (vēlāk „V-traffic”) jau no paša sākuma uzsvaru lika uz mazāku efektu nesošajiem pārvietojamajiem radariem, kas, iespējams, nes lielāku soda naudu efektu. Arī tāpēc, ka stacionāro fotoradaru atrašanās vietas tika iezīmētas tikai īsi pirms radara atrašanās vietas un ar mazām, no citām ceļa zīmēm izmērā atšķirīgām (zaglīgām, kā „AutoMedia.lv” tās raksturoja kāds aptaujāts autobraucējs, kurš bieži brauc citu Eiropas valstu ceļos) informācijas zīmēm, kas, protams, ir grūtāk pamanāmas.

Citur pasaulē radari plaši tiek izmantoti jau gadiem ilgi. Zinot Rietumvalstu apsēstību ar visdažādākās statistikas “kolekcionēšanu”, “AutoMedia.lv” netic, ka šāds pētījums ir unikāls un publiskots tagad pirmoreiz. Vai tiešām Latvijas atbildīgās amatpersonas, ieviešot tik vērienīgu projektu, nav iepriekš painteresējušās par pētījumiem, kas līdzīgs minētajam, un nekā nezināja par radaru efektivitātes niansēm? Ja neinteresējās, tad konkrētiem ļaudīm darbs būtu jāmeklē citur nevis jāstrādā ceļu satiskmes atbildīgajās institūcijās. Ja zināja, tad kā interesēs šie atbildīgie darboņi strādā – satiksmes drošības jeb privāta komersanta interesēs?

Fotoradaru ieviešanas kampaņas vietējais izpildījums un minētais pētījums par fotoradaru ietekmi uz satiksmes drošību kārtējo reizi liek jautāt:

1)     kā interesēs īsti bija noslēgts līgums ar “Vitronic Baltica un partneri”;

2)     kādā mērā par ieviešanas ieceres izgāšanos un visai „kreiso” izpildījumu atbildība būtu jānes atbildīgo valsts institūciju (Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas) konkrētiem pārstāvjiem, kuriem šis projets bija jāvada un jākontrolē valsts  interesēs (satiksmes drošības uzlabošanai, nevis valsts budžeta papildināšanai un privāta partnera kabatu piepildīšanai).

Atgādinām, šobrīd Latvijā uz ceļiem darbojas tikai 4 Valsts policijas mobilie fotoradari, kas darbību uzsāka jau 2008.gadā. Līdz 2012.gada 29.septembrim uz Latvijas ceļiem darbojās vēl 57 fotoradars – 27 stacionārie un 30 pārvietojamie, ko ieviesa “Vitronic Baltica un partneri”. Sakarā ar līguma laušanu šo fotoradaru darbība uz laiku ir pārtraukta. Līgumu nolemts lauzt, jo radaru ieviesējs nav pildījis līguma nosacījumus. Atbilstoši līgumam kopumā bija jāuzstāda 160 stacionārie fotoradari, no kuriem 100 ir ar mērierīcēm un 60 – tukši ietvari.

Par „Renault Braukšanas skolu”

„Renault Braukšanas Skola” ir pirmā „Renault” zīmola pareizas braukšanas tehnikas apmācības skola pasaulē. Tā bāzējas Varšavas-Bemovo lidostas teritorijā. Skola piedāvā apmācību kursus gan individuāli, gan uzņēmumiem, īpašas programmas piegādes automobiļu vadītājiem, apmācības braukšanai pilsētā, “eko-braukšanas” kursus, kā arī dažādas lekcijas par psiholoģiju un satiksmes drošību un pirmās palīdzības kursus. „Renault Braukšanas Skola” ir Ceļu drošības partnerības un Polijas automobiļu asociācijas biedrs. Papildu informāciju skatīt: http://www.szkolajazdyrenault.pl/english/

Birkas: