Veca riepa – slikta riepa! Vai jaunums?!

Avarija_Spungeni

Ir sajūta, ka janvāra smago avāriju lavīna (teju katru dienu pa kādam letālam negadījumam) virknei par ceļiem un satiksmes drošību atbildīgiem personāžiem, trāpījusi kā ar mietu pa pieri. Belziens licis beidzot atvērt acis un dažādus amatus ieņemošie kungi atskārtuši, ka vainīgs nav vien allaž grēkāža lomā celtais ātrums! Arī sliktas riepas, rau, esot pie vainas!…

Turklāt, atvērt acis kungiem likusi nevis savas jomas pārzināšana (kas attiecīgos amatos būtu nepieciešama kā 2×2), bet gan steigšus sarīkotā (nenoliegsim – ļoti vajadzīgā) vadītāju bezmaksas apmācīšana Biķernieku sporta bāzē. Tikai tad, lūk, atklājies, ka

daudzi satiksmē legāli esoši automobiļi ‘apauti’ nepiedodami nodilušās un (vai) vecās tupelēs (lasi – ar riepām),

kas nu nekādi nespēj nodrošināt pieņemamu saķeri ar ceļu un attiecīgi satiksmes drošību Latvijas ziemas krasi un bieži mainīgajos apstākļos. Vai tiešām CSDD, kas strādā rokrokā ar TÜV tehniskās apskates sistēmu, tas nebija zināms? Vai tas nebija zināms arī uz ceļa strādājošajiem liekumsargiem? Nu bija taču, neliedzieties un netēlojiet pārsteigumu!

Trenini BKSB

Kā reakcija baisi augošajai melnajai statistikai uz ārkārtas sēdi 26.janvārī bija sasaukta Satiksmes ministrijas paspārnē esošā Ceļu satiksmes drošības padome, kurā tad nu arī sliktu autoriepu problēma no CSDD un arī policijas puses tika ATKAL cilāta. Ko varēja dzirdēt? Faktiski neko jaunu… Kāpēc iepriekš vārdiņš atkal ierakstīts ar lieliem burtiem, kādam, lasot iepriekšējos teikumus, varbūt ienāca prātā? Tāpēc, ka pareizi, „Latvijas avīzes” kolēģis Atis Jansons pukojas – nu nav nekas jauns tā riepu problēma. Par to runāts arī augstā līmenī ne reizi… tik risinājumi, kas šīs problēmas draudus jūtami mazinātu, nekādi nav sekojuši.

Riepu medaļas otrā pusē, protams, ir arī ievērojamas iedzīvotāju (braucēju) daļas trūcīgā rocība.

Kādam secound hand automobilim un degvielai (kaut kā taču jāpārvietojas, īpaši kad sabiedriskais transports valsts rocības trūkuma dēļ ‘apcirpts’ pamatīgi un lauku apvidos šur tur pat nav pieejams teju vispār) nauda tiek sagrabināta, bet vismaz puslīdz sakarīgam riepām vairs nesanāk… Un tā nereti ir skarba realitāte! Taču, atzīsim godīgi –

riepu problēma mājo ne tikai plānos maciņos, bet arī daudzās galvās.

Vai reti gadās redzēt palietotu „X5” un līdzīgus ‘lielgabalus’ ar plikām un (vai) vecām riepām? Nē, diemžēl pārāk bieži. Tātad – problēma ir arī galvās, nevis tikai naudas trūkumā, jo pat pirmās paaudzes „BMW X5” maksā tik, ka pa to naudu iznāktu gan pieticīgāks auto, gan cienījami riepu komplekti abām sezonām.

Ko darīt? Kā ar likuma spēku (izmaiņas normatīvajos aktos, par ko pieminētajā padomē arī tika spriedelēts) un kontroli (kas jau ne reizi solīta, bet, šķiet, netiek īstenota) piespiest tos, kuri tomēr var, bet apzināti vai aiz muļķīgas nezināšanas ignorē savu un, kas vēl trakāk, citu drošību, un ‘neiedzīt’ izmisumā tos, kas tiešām nespēj šo nastu finansiāli ‘pavilkt’?

Domājiet, kungi, augstajos krēslos! Risiniet problēmu! Par to jūs saņemat algu no iekasētajiem nodokļiem. Kāds nebūt kompromiss jeb vidusceļš noteikti ir rodams.

Cita problēma, kas arī tika akcentēta minētās padomes sēdē, ir vāja autovadītāju sagatavotība braukšanā pa slideniem ceļiem. „AutoMedia.lv” novērojumi liecina, ka tā bieži nāk komplektā ar nespēju reāli novērtēt braukšanas apstākļus, automobiļa (ieskaitot riepas) atbilstību šādam braucienam, nezināšanu un, atvainojiet par žargonu, ar ‘pofigistisku’ attieksmi.

Ar ‘plikām’ un (vai) vecām riepām laikam jau brauc visu gadagājumu šoferīši, bet ātruma kults tomēr vairāk tuvs gados jaunākiem un pavisam jauniem. Ātrums, tas ir aizraujoši, stilīgi… Meičas priekšā var padižoties… Cits mans kolēģis – Normunds Avotiņš radio „StarFM Starterī” nesen trāpīgi atzīmēja: „…tādas filmas kā „Fast and Furious” (Ātrs un bez žēlastības) vajadzētu aizliegt, jo tās propagandē, ka nosisties ir stilīgi!…” Normunds arī pieminēja nu jau piemirstas latviešu filmas, piemēram, „Rallijs”, kas parāda ne tikai ātruma krāšņo pusi, bet arī melno – pēc avārijas sportisti ir slimnīcā un uzskatāmi redzams, ka labi nav. Ir slikti!

Nu ko tur… Neviens to „Fast and Furious” neaizliegs, bet vadītāju apmācībai valsts līmenī nudien ir jārod citāda, dziļāka pieeja. Lai jaunais šoferis ne tikai formāli iemācās Satiksmes noteikumus, bet arī iegūst sapratni kaut vai par tām pašām riepām, drošas braukšanas principiem dažādos apstākļos, moderno automobiļu dažādajām aktīvās drošības palīgsistēmām, to lomu un limitiem u.c. Galu galā, lai izprot milzīgo atbildību, ko uzliek automobiļa vadīšana. Mūsuprāt, tas līdz šim faktiski netiek mācīts.

Par tām riepām… Mēs žurnālisti, arī “AutoMedia.lv”, nebūt ne maz par tām esam rakstījuši, stāstījuši un radījuši radio un TV, bet tik un tā laikam par maz…

Latvijas likumi noteic, ka minimālais pieļaujamais protektora dziļums ziemas riepām ir 4 mm. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā ir stingrākas prasības pret ziemas riepu protektoru, citviet Eiropā prasības paredz, ka minimālais ziemas riepu protektora dziļums ir 3 mm. Jāpiebilst, ka jaunu riepu protektora dziļums ziemas riepām parasti ir 8—10 mm. Riepas vecumam nekādu ierobežojumu nav! Attiecīgi nav arī ierobežojumu laikam, cik ilgi riepa var atrasties tirdzniecībā.

Riepas ar laiku zaudē savas īpašības (bojājas), pat ja netiek lietotas, tāpat kā desa un siers.

Īpaši, ja glabāšanas apstākļi nav atbilstoši gumijas īpašību noturībai. Tātad atkārtojam – pat nenodilusi līdz kritiskam limitam, bet veca riepa ir slikta riepa!!! Kā noskaidrot riepas vecumu? Pēc DOT (Department of Transportation) koda uz riepas sāniem (skat. pievienoto attēlu), kur pēdējie četri cipari ir ražošanas nedēļa un gads.

riepu-izlaiduma-gads

Jāielāgo arī, ka nav vienādi labu riepu visiem iespējamiem laika un ceļa apstākļiem. Pat tā saucamajos Premium  jeb dārgu riepu plauktos nav. Viena labi ‘turēs’ uz piebraukta sniega, bet salīdzinoši vājāk uz tīra ledus. Cita būs laba tieši uz ledus, bet švakāka miklā sniega putrā utt. Tādēļ, pirms riepu iegādes, katram būtu jāizvērtē, kādos apstākļos nākas braukt visbiežāk. Tad vai nu jālasa  vācu, angļu vai krievu lielo automediju neatkarīgie riepu testi, jāuzticas veikalu konsultantiem vai paziņu ieteikumiem un jāizvēlas sev visatbilstošākās.

Turpinājumā piedāvāju fragmentus no Kaspara Bergmaņa (laikraksts „AutoInfo”) gatavota materiāla, kas tapis kā atbalss pēc pieminētajām apmācībām Biķernieku bāzē.

…Vairāki drošas braukšanas nodarbību apmeklētāji sūdzējās, ka riepas ir pirktas nesen, bet auto ar tām slikti vadāms. Atklājās, ka ne tikai protektora dziļums iespaido bremzēšanu, bet arī riepas vecums. Apskatot riepu marķējumus, atklājas, ka nesen pirktas riepas ir ražotas 2004. gadā!

Normunds Lagzdiņš, BKSB vadītāja vietnieks:

„Veicot apmācības Biķernieku trasē, nebeidz pārsteigt dažu līdzpilsoņu dīvainā attieksme. Viņi grib iegūt ziemas braukšanas iemaņas, bet paša auto protektora biezums knapi sasniedz 3 mm. Galvenā problēma, ar kuru saskaros ik dienu, ir vecas riepas. Bieži arī protektora dziļums ir 6 un pat 7 mm, bet spēkrats, kas apauts ar vecām riepām, tik un tā veic krietni vien garāku bremzēšanas ceļu un arī neierakstās manevrēšanas trajektorijās. Divi vienas klases automobiļi, kas apauti ar līdzīgām riepām, tikai vienam ir vecas, bet otram — samērā jaunas riepas ar vienādiem protektora dziļumiem, uz slidena ceļa uzrāda ievērojamu atšķirību. Bremzēšanas ceļš vecai riepai ir krietni vien garāks. Lieki piebilst, ka šie daži metri ekstrēmā situācijā var būt liktenīgi.”

Oskars Irbītis, sertificēts valsts tiesu eksperts, RTU autotransporta katedras lektors:

„Riepas raksturo ne tikai izmērs, nodiluma pakāpe un protektora zīmējums, bet arī to ķīmiskais sastāvs. Riepas pamatmateriāls ir gumija — polimērs, kas armēts ar dažādu veidu kordu. Atkarībā no tā, kādai sezonai un kādiem apstākļiem riepa paredzēta, ražotāji samaisa nepieciešamo sastāvu un riepu vulkanizē līdz nepieciešamajai cietības pakāpei. Riepas gumijas polimēri karsēšanas procesā izveido savstarpējas saites. Jo vairāk šo saišu, jo cietāka riepa. Šāds pat process riepā turpinās visu laiku — veidojas saites, garās polimēru virknes sairst, riepa kļūst cietāka, trauslāka, sāk veidoties plaisas. Gumija pēc kāda laika pārvēršas par ko līdzīgu cietai plastmasai.

Riepa spēj savas īpašības saglabāt tikai kādus piecus gadus. Pēc tam novecošanās dēļ tās saķeres īpašības strauji pasliktinās.

Strādājot pie sava doktora darba, veicu pētījumus par saķeres apstākļiem uz dažādiem ceļa segumiem un konstatēju, ka riepām ar vienādu protektoru un tā nodilumu saķeres parametri var atšķirties par 30 % un vairāk. Atšķirība šīm riepām bija tikai vecumā, līdz ar to — arī cietībā. Šie apstākļi īpaši izpaužas zemās temperatūrās, uz apledojuma. Latvijā pēc negadījumiem policija nefiksē riepas vecumu, arī tālākā CSNg izvērtēšanā tam netiek pievērsta pietiekama vērība, jo normatīvie dokumenti nereglamentē riepas vecumu, bet tikai kopējo stāvokli (plaisas, griezumi, tieši redzami bojājumi un nodilums).”

Edmunds Ozolnieks, „Drošas braukšanas skola” valdes loceklis:

„Apmācības akcijas laikā atklājās, ka lielākajai daļai zināšanas par riepām beidzas tikai ar protektora dziļumu. Par slodzes un ātruma indeksiem un to, kā uzzināt, kad riepa ražota, zina tikai retais. Daudzi brauc ar vissezonas riepām, bet tās nav ideālas nedz ziemā, nedz arī vasarā. Tikpat skumdinošs ir fakts, ka daudzi paļaujas uz automašīnas drošības sistēmām un riepām, aizmirstot, ka fiziku nepiemānīsi nedz ar pēdējā modeļa auto, nedz tādām pašām riepām. Visam pamatā ir spēja racionāli domāt pie stūres un pieņemt pareizus lēmumus. Vienlaikus atceroties, ka riepu izvēlei ir ļoti liela — ja pat ne galvenā — nozīme, jo jūsu auto uz ceļa notur tikai „četras plaukstas”, jo tieši tik liels ir četru riepu saķeres laukums ar ceļu.”