VIDEO: Ledusiešanas tūrisms Pļaviņās: tranzītiela sabrūk, pašvaldība bezspēcīga, valdība vienaldzīga

DZ parbrauktuve

Pļaviņas. Mazpilsētiņa Latvijas vidienē, ko vārsmās apdziedājis latviešu tautas dižgars Jānis Jaunsudrabiņš un slavējuši citi gaiši prāti. Savulaik gleznaina, unikāliem dabas objektiem bagāta vieta mūsu likteņupes Daugavas krastos, ko Krievijas impērijas laikos pat bijis plāns attīstīt kā kūrortpilsētu.

Taču nāca trauksmainais 20.gadsimts, kas Pļaviņas pārvērta līdz nepazīšanai. Liela loma šai procesā pienākas sešdesmito gadu vidū uzbūvētajai Pļaviņu HES, kas radīja apstākļus Pļaviņu pilsētas regulārai applūšanai pavasara palu laikā. Mūsdienās citādi mazievērojamās Pļaviņas ik gadu uz dažām dienām ir visas Latvijas uzmanības centrā – nu teju vai Latvijas tūrisma sirds. Tūkstošiem ļaužu vēlas pavērot grandiozo ledus iešanu Daugavā, taisīt neskaitāmus selfijus uz ledus blāķu kalniem un, ja paveiksies, pavērot, kā mutuļojošas ūdens masas pārpludina daļu pilsētas…

Auto straume Pļaviņu centrālajā Daugavas ielā it īpaši šajās dienās nestāj rimt. Bet, ak vai,

Pļaviņas savus viesus sagaida ar asfalta dangām, kas no gada uz gadu kļūst arvien baisākas.

Kā redzat šajos kadros, kameru rokās puslīdz līgani noturēt nav iespējams, bet plūdu skatu kārie ciemiņi to piecieš.

Laikam būs grūti atrast vēl kādu Latvijas pilsētiņu, caur kuru ikdienā izbrauc tik daudz autotransporta, bet galvenā iela ir tik nozēlojamā stāvoklī. Pļaviņu pilsētas vadītāji 25 neatkarības gadu laikā tā arī nav spējuši pārliecināt valsts centrālo varu, ka Daugavas ielas rekonstrukcija un uzturēšana mazajai pašvaldībai ir pārāk smaga nasta…

Neskatoties, ka pēc savulaik veiktām aplēsēm dienā cauri Pļaviņām vidēji izbrauc ap 6000  automašīnas, bet brīvdienās teju divreiz vairāk, Daugavas ielai nav tranzītceļa statusa. Valsts dotācija attiecīgi nepienākas, jo Pļaviņas ir iespēja apbraukt pa padomjvaras norietā uzbūvēto apvedceļu. Pļaviņas Daugavas ielas uzturēšanai naudu nevar iegūt arī no Eiropas fondiem. 2009.gadā rezonansi izraisīja Pļaviņu novada domes izplatīta ziņa par plāniem, lai iegūtu kādus līdzekļus septiņus kilometrus garās Daugavas ielas uzturēšanai, tāpat kā Jūrmalā ieviest iebraukšanas maksu.

Papļāpāja toreiz novada vadība un atkal noklusa, jo redz – šāds solis noraušot ienākumus jau tā nīkulīgajam veikaliņu un dažu kafejnīcu biznesiņam, kas dzīvību velkot vien uz caurbraucēju rēķina.

Jūrmala peldsezonā ar iebraukšanas maksu iesit krietnu „piķi”. Vērojot ledus iešanas vērotāju pūļus, nāk prāta ironiska doma – nu būtu Pļaviņu pašvaldībai vismaz uz palu-plūdu dienām ienācis prātā ieviest iebraukšanas maksu! Lauvastiesa lūrētāju gan jau maksātu īpaši nekurnēdami. Daugavas ielas sakārtošanai jau nepietiktu, bet tak kāda naudiņa pašvaldības maku papildinātu…