„AutoMedia.lv” rīcībā uz mazliet ilgāku laiciņu nekā prasa nepieciešamie standarta izmēģinājumi bija nonācis jaunais „Opel Combo”. Protams, ka izmantojām gadījumu, lai uzzinātu vismaz dažu ikdienā ar automobiļu publisku vērtēšanu pilnīgi nesaistītu cilvēku īsu viedokli.
Starp izmēģinātājiem gan šai spēlītē jau agrāk dažreiz iesaistīti ļaudis, gan cilvēki, kuriem piedāvājums izbraukt un padalīties iespaidos trāpīja kā „āmurs pa pirkstiem”. Ungāru demo mašīna bija „Combo Tour” ar 1,6 litru CDTi turbodīzeli (90 Zs) un manuālo sešpakāpju pārnesumkārbu. Aprīkots, škiet, pēc pilnas programmas un attiecīgi piemērots pasažieru vajadzībām, neliedzot iespēju aizvest arī ne mazumu mantu.
ANDREJS LOHMANOVS: uzņēmējs, SIA „Taka M” valdes priekšsēdētājs; autovadītāja stāžs 24 gadi; personīgais auto 2006.gada „BMW 530d xDrive”, ģimenē tiek izmantots arī 2004.gada „Renault Megane”.
Lai arī šim „Combo” ir apjoma ziņā šķietami mazs motors, taču vismaz kravas neapgrūtinātu auto tas dzen pietiekami raiti – gan starta dinamika ir atzīstama, gan apdzīšanai paātrinājuma pietiek. Tiesa, dīzelītis nav no tiem klusākajiem. Stāvot blakām iedarbinātam auto, motora troksnis šķiet paskaļš, arī braucot virs 2000 apgriezieniem, salonā trokšnis ir lielāks nekā gribētos. Toties nebiju gaidījis, ka šādam nepretenciozam komercniekam būs tik efektīgas bremzes. Arī aprīkojums konkrētājā komplektācijā, kas, cik noprotu pēc visa salona tapsējuma, vairāk paredzēta pasažieru pārvadāšanai nevis mantu vešanai, ir visnotaļ pietiekams. Esmu radis braukt mašīnās, kam ir krietni zemāks smaguma centrs, tādēļ „Combo” mani nervozēja līkumos, jo šķita, ka tam pietrūkst stabilitātes. Bet gan jau tā ir pierašanas vaina. Ievēroju, ka virs vidējā ir „Combo” klīrenss. Mūsu nesakārtotajās ielās un bedrainajos ceļos, tas pat ir pluss. Pēc „BMW” man ir bažas par sēdekļiem – vai ilgā ceļā tie nenogurdina un nebūs problēmas ar muguras sāpēm. Salona iekārtojumam var pārmest vienīgi ļoti tālu no vadītāja novietoto sānskata spoguļu regulēšanas bloku. Neērti. Toties ir teju bezgala daudz vietu un plauktiņu dažādām sīkām lietiņām, kas vienmēr sarodas, neatkarīgi vai auto tiek izmantots ģimenes, vai darba vajadzībām. Manuprāt, salons un sēdeklis vairāk piemērots augumā raženiem cilvēkiem, jo ar maniem 173 cm pārāk tālu pa kreisi ir sāndurvju elkoņa atbalsts. Ja atbalstu uz tā roku, īsti netieku pie pareizas stūrēšanas. Savukārt labajā pusē atlokāmais elkoņa balsts ir patīkams papildinājums. Uzreiz sajūtams, ka stūres pastiprinātājs te nav tik labs kā „BMW” – mašīnu grūtāk izjust, bet citādi vadāmība pieņemama, arī ātrumkārba vismaz jaunam darbojas precīzi. Kopumā domāju, ka lielākai ģimenei šāds „Combo” varētu būt tīri pieņemams ģimenes auto, tikai jāskatās, kāda ir šī auto cena un kādas alternatīvas minivenu segmentā. Priekš mantu pārvadāšanas komerciālos nolūkos, šis „Combo”, protams, ir parāk grezns un noteikti arī pārāk dārgs.
INTA ŠENBERGA: SIA „Palīgs un Co” menedžere; autovadītājas stāžs 20 gadi; personīgais auto 2002.gada „Mercedes-Benz E-Class”, darba auto 2007.gada „Mitsubishi Lancer Wagon”.
Man ļoti patīk kā šis „Combo” izskatās. Tāds fifīgs un jautrs „purniņš”. Aizmugures daļa gan ir kantaināka, bet es jau saprotu, ka tādēļ, lai lielāka vieta kravai. Taču tik un tā glīti. Vismaz priekš manis mašīnas izskatam ir liela nozīme. Arī salonā jutos labi – ērts sēdeklis, daudz plauktiņu sīkumiem, lieli spoguļi, lai sieviete labi redzētu, braucot atpakaļgaitā. Esmu miermīlīga braucēja un man šis motors jaudas ziņā likās jaudīgs „atliektiem galiem”. Ripo „Combo” mīksti pat pa bruģi, ātrumi slēdzas viegli, bez piepūles. Biju pārsteigta, cik ļoti viegli, es pat teiktu, ar eleganci aiztaisās sānu slīdošās durvis. Parasti sievietes spēciņiem tādas ir grūti virināmas. Arī aizmugurējās rindas sēdekļi salokās teju paši par sevi, atliek tikai paraut kloķīsus. Te ir daudz visādu sīkumiņu, kas atvieglotu darbošanos, ja jāvariē starp pasažieru un dažādu kravu pārvadāšanu.
Ceronis Kleins: uzņēmējs, SIA „Jucers” direktors; autovadītāja stāžs vairāk nekā 35 gadi; personīgais un reizē arī darba auto 2007.gada „Škoda Octavia 1,9 TDI”.
Auto šķita ļoti plašs, laikam tādēļ, ka virsbūve salīdzinoši ar iepriekšējo „Combo”, kādu mēs firmā izmantojam, ir augsta. Tātad arī ietilpība gan pasažieriem, gan kravai ir vērā ņemama. Arī auto attālums no zemes izskatās lielāks nekā mūsu iepriekšējā modeļa „Combo”. Priekš Latvijas ceļiem tas nav maznozīmīgi. Izskatās, ka ar šo auto droši var doties mežu celiņos. Patīkama un viegla vadāmīna un ļoti līgana gaita, arī pa grunts ceļiem. Sēžamie ir mīksti un arī piekare elastīga, tāpēc bedres jūt maz. Auto stūrējas ļoti viegli. Labs uzrāviens, pat brīnos, ka motoram ir tikai 90 Zs. Ērti izvietots pārnesumkārbas kloķis un kārba arī slēdzas patīkami. Ļoti patika lielie sānskatu spoguļi un pārredzamība, ko tie nodrošina. Šai mašīnai bija aizmugures parkošanās sensors. Manuprāt ļoti vajadzīga „esktriņa”. Šadā aprīkojumā der arī ģimenes vajadzībām, bet vairāk jau domāta nelielu kravu pārvadājumiem komercnolūkos.
Juris Kleins: SIA „Jucers” šoferis; autovadītāja stāžs ap 20 gadi; Darba auto 2008.gada „Opel Combo 1,7 CTDi”.
Jāāa, šis ir pavisam cits „Combo” nekā manējais – modīgs, stilīgs dizains un savādāks virsbūves tips. Nav vairs „kabluks”, bet velk uz minivenu pusi. Es pat teiktu, ka priekš komercauto izskatās tāds pārāk ekstravagants, bet nekas. Tiesa, uzreiz iedomājos, cik brangi gan jau maksā milzīgais priekšējais lukturu bloks, ja gadās tādu sasist. Nu bet tagad jau visiem jaunajiem tāds stils. Redzu un jūtu, ka klīrenss ir jūtami lielāks nekā nenējam „Combo”. Nereti manā darbā tas noderētu. Pirmais iespaids salonā, ka telpa ir krietni plašāka, taču kopumā jau laikam diži ietilpība neatšķiras. Aizmurējās rindas sēdekļi salokās savādāk nekā manējam. Iepriekšējam modelim pie saliktiem sēdekļiem iegūstam garāku un tātad lielāku taisnas grīdas platību. Ja pamatvajadzības ir pasažieru pusē, tad nekas, aizmugures sēdeklis pat ir krietni gruntīgāks. Taču kravas pārvadāšanai laikam parocīgāks pat ir iepriekšējais risinājums.Konkrētais „Combo” priekš vienkāršām komercauto vajadzībām ir pārāk bagātīgi aprīkots un gan jau attiecīgi salīdzinoši dārgs. Mani pat pasažieru variantā pilnīgi apmierina parasts kondicionieris, jo automātiska klimata kontroles sistēma tikai sadārdzina auto, kam pēc būtības jābūt ekonomiskam. Citādi feins – motors velk labi, piekare un transmisija darbojas bez vainas, no visām durvīm salonā var iesniegties ērti un daudz plauktiņu un nišu visādiem niekiem.
NAURIS IEVIŅŠ: jūrnieks, kuģa vadītājs (stūrmanis); autovadītāja stāžs 13 gadi; personīgais auto 2002.gada „Volvo S80 D5”.
Nebiju gaidījis, ka tik mazs dzinējs spēs nodrošināt tik pieklājīgu paātrinājumu. Šai ziņā konkrētais „Combo” ir gana labs. Esmu pieradis lietot auto ar automātisko pārnesumkārbu, tādēļ, iespējams, adekvāti nevaru dalīties viedoklī par manuālo, bet, manuprāt, „Combo” sešpakāpju manuālā ir diezgan labs agregāts. Katrā ziņā slēdzas precīzi un arī pārnesumi ar dzinēju ir salāgoti labi. Salons plašs, priekš komerctipa mašīnas visnotaļ labi aprīkots un arī apdarināts. Man gan tik plašs auto ikdienā it kā nav nepieciešams, taču esmu aktīva dzīvesveida piekopējs – nereti mēdzu braukt ar velosipēdu un vēl mans vaļasprieks ir „Jawa” motocikli. Saredzu iespēju tādā auto, kā „Combo” apvienot lietderīgo ar patīkamo. Proti, konkrētais „Combo Tour” var pildīt gan ikdienas auto funkcijas, gan dod iespēju, malzliet pavariējot ar sēdekļiem, brīvi pārvadāt neizjauktu velosipēdu un pat motociklu.
LINDA ZARIŅA: Latvijas universitātes 4.kursa studente; autovadītājas stāžs nepilni četri gadi; personīgā auto nav, toties ir guvusi autovadītājas pieredzi arī ASV. Mājās dažreiz stūrē tēva 2007.gada „Ford Focus”.
Jocīgs dizains. Priekšpuse valšķīga, sāni un aizmugure taisni un lakoniski. Kā veikla mīma sejas divas puses – viena smaidīga, otra svinīgi stīva. Labi vēl, ka aizmugures lampas ir interesantas un mazliet atdzīvina koptēlu. Toties salons izskatās glīti šādā divtoņu krāsojumā. Gaišākie materiāli ir pat tīkakmi pēc taustes, ko no komercauto negaidīju. Ērti, lai arī diezgan vaļīgi sēdekļi, pēc formas patīkams stūresrats un pamatīga plašuma sajūta. Gandrīz kā autobusā, neesmu pieradusi. „Combo” brauc līgani un bedrēs pat mazliet zvalstīgi, bet stūrei klausa tīri labi. Motors labi dzidams arī salonā, bet citādi lielu trokšņu no riepām vai vēja nav arī šosejas ātrumos. Jaudas šķiet pilnīgi pietiekami, neesmu nekāda ašā braucēja. Patika ļoti labā redzamīga gan uz priekšu, gan sāniem, gan atpakaļskata spoguļos. Ar šādu auto pat blondīnei būtu jāmāk atpakaļgaitā pareizi noparkoties. Laikam varētu būt tīri labs auto lielākai ģimenei, jo ir piecas ērtas sēdvietas, arī aizmugurē vidējam pasažierim kājām vietas diezgan un mantām plašs bagāžnieks. Taču šāda tipa mašīnas laikam mani neaizrauj.
Daži vārdi, ko piemetināt pie iepriekš citētajiem viedokļiem, ir arī „AutoMedia.lv”.
Neviens no rubrikas „Dodam izbraukt” viesiem, šķiet, nebija ievērojis, ka „Combo” līdzīgi automobilīši tikai ar citu logotipu arī ripo Latvijas ceļos. Autoindustrijas procesiem sekojošajiem nav noslēpums, ka „Opel” struktūra nes zaudējumus „General Motors”. Visticamāk tādēļ, jūtot nepieciešamību morāli novecojušo veco „Combo” nomainīt, ir pieņemts lēmums netērēt līdzekļus izstrādei, bet vienkārši aizņemties, kas protams ir lētāk. „Combo” patiesībā ir itāļu „Fiat Doblo”, tikai ar „Opel” atribūtiku. Jāpiebilst, ka aizņemšanās komerctransporta jomā ir jau pierasta lieta – arī lielākie komercauto ir palienēti, tikai no „Renault”.
Laikam jau tādēļ šur tur salonā var „piesieties” montāžas kvalitātei. „Opel” šai ziņā ir akurātāks nekā “Fiat”. Arī dzinēja automātiskas slāpēšanas/iedarbināšanas sistēma „Start/Stop” šājā auto darbojas robustāk un uzkrītošāk nekā pierasts pie „Opel”. Taču kopumā „Combo” ir simpātisks daudzfunkcionāls auto. „Tour” variantā īpaši iepriecināja sānu slīddurvju fiksators (kravas versijām ir citādāks) un šo durvju salīdzinoši vieglā, pat elegantā aizvēršanās. To ievēroja arī viens otrs izmēģinātājs.
„AutoMedia.lv” testa laikā ieguva šādus degvielas patēriņa rezultātus (pēc „Combo” borta datora rādījumiem): Rīgā 7,5 l/100 km (ar vidējo ātrumu 24 km/h veicot krietnu attālumu – 182,3 km). Padaudz jau iebrauktai (saņēmām ar nobraukumu 10 686 km), turklāt kravas neslogotai mašīnai. No rūpnīcas uzrādītā, reālais patēriņš atšķīrās par nepielnu 1,5 litru. Veicot ceļu līdz Pļaviņām un atpakaļ, mazliet pieķerot klāt arī mazpilsētas, ieguvām 5,9 l/100 km (281,7 km ar vidējo ātrumu 65 km/h). Arī vairāk nekā litrs virs ideālos šosejas apstākļos iegūtā rūpnīcas kontrolskaitļa. Kopējais vidējais patēriņš 464 km garumā ar vidējo ātrumu 39 km/h bija 6,6 l/100 km. Jārēķinās, ka ar kravu degvielas patēriņš būs vēl lielāks. Ar GPS iekārtu “Garmin Nūvi” pārbaudīta tika arī spidometra rādījumu atbisltība reālajam kustības ātrumam. “Combo” spidometrs melo par 5 km/h uz augšu, sargājot mūs no radariem.
Testētā auto tehniskie dati
| Bagāžas nodalījuma tilpums (l) | 3200 |
| Pašmasa (kg) | 1430 |
| Pilna masa (kg) | 2030 |
| Kravnesība (kg) | 750-1000 |
| Motors | 1,6 l CTDI (1598 cm³) turbodīzelismaks. jauda 90 Zs pie 4000 apgr./min.maks. grieze 290 Nm pie 1500 apgr./min. |
| Atgāzu emisiju klase | Euro V |
| CO2 emisijas (g/km) | 138-148 |
| Degviela | dīzeļdegviela |
| Maksimālais ātrums (km/h) | 164 |
| Dinamika 0-100 km/h (s) | 13,4 |
| Degvielas patēriņš (l/100 km) | Pilsētā – 6,1-6,3Uz šosejas – 4,7-5,2Jauktā režīmā – 5,2-5,6 |
| Degvielas tvertnes tilpums (l) | 60 |
| Velkošā ass | Priekšējā |
| Ātrumkārba | 6-pakāpju manuālā |
| Stūresrata apgriezieni un apgriešanās diametrs (m) | 2,8 (11,2) |
| Stūres pastiprinātāja tips | Elektrisks |
| Riepas |
Loading ...
