Eiropas Savienībā (ES) tā saucamo kravas autovilcienu (vilcējs kopā ar puspiekabi vai divām piekabēm) kopējais garums oficiāli nedrīkst pārsniegt 18,75 metrus, bet masa ar kravu 40 tonnas. Tiesa, dažas valstis, kā piemēram Zviedrija un Somija šo normu savās mājās ignorē. Kravas autoparku pieaugums pēdējā desmitgadē un ar to saistītas satiksmes un ekoloģijas problēmas, likušas ES ierēdņiem Briselē aizdomāties…
Savulaik augstākājā līmenī Eiropā lemts par kravu plūsmas pārdali dzelzceļa transporta labā, taču autotransporta nozare ar to nekad nav bijusi mierā. Briseles un Strasbūras gaiteņos autotransportnieku lobiji kā argumentu min šī pārvadājumu veida daudz elastīgākas kravu apkalpošanas iespējas, turklāt tiek pieminēts, ka autotransporta nozarē visās valstīs iesaistīti daudzi strādājošie, kuri savām valstīm nodrošina ievērojamus nodokļu maksājumus.
Pēdējā desmitgadē Eiropas Savienībā kravu autotransporta parks pieaudzis par aptuveni +30%*.
Kā viens no problēmas risinājumiem tiek skatīts jautājums par kravas autovilcienu garuma palielināšanu. Tiek norādīts uz minēto Skandināvijas valstu un jo īpaši ASV pieredzi, jo Amerikā kravas mašīnu sastāvi ir krietni garāki un attiecīgi kravu pārvadājumi ar autotransportu iznāk lētāki.
Eiropas situācijai tomēr tuvāks ir Zviedrijā (autovilciens Zviedrijā – augšējā attēlā) un Somijā piekoptais standarts, kur autovilcienu sastāvi drīkst būt 29,25 metrus gari un to maksimālais atļautais svars var sasniegt 60 tonnas. Tādējādi divas tā sauktās Skandināvijas fūras var aizvest kravu, kam būtu nepieciešami divi 16,5 metrus un viens 18,75 m garš eirosatndarta autovilciens. Aprēķināts, ka degvielas ekonomija garāko autovilcienu gadījumā var veidot pat 16%., kas ir jūtams ievuvums gan kravu plūsmā iesaistītajiem, gan ekoloģijai (mazāk patērētas izsīkstošās fosilās izcelsmes degvielas un mazāki izmeši).
Viens no garāku autovilcienu idejas atbalstītājiem jau ilgāku laiku ir ietekmīgais „Volvo Trucks”, kas iesaka Snadināvijas standartu ieviest visā Eiropā. Zviedru kravas auto ražotājs faktiski jau ir gatavs šādam pavērsienam, jo jaunais „Volvo FH” sērijas vilcējs var tikt aprīkots ar līdz pat 700 Zs jaudīgiem dzinējiem, kam tieši šadas kravas būtu īstā sūtība.
Tiesa, jautājums par garāku un attiecīgi smagāku kravas autovilcienu ieviešanu nav tik vienkāršs.
Sādu sastāvu kursēšanai nepietiek vien ar politisku lēmumu, jābūt atbilstošam ceļu tīklam
– gan ceļa izturībai pret palielinātām slodzēm, gan pagriezienu, rotācijas apļu u.c. infrastruktūras elementu piemērotībai. Viens no vājajiem posmiem šādā izpratnē noteikti ir Latvija, kur hroniska līdzekļu trūkuma un valsts neizdarības dēļ ceļi brūk „pa visām vīlēm”, bet valsts amatpersonas jau gadiem kladzina, ka smagais kravas transports ir viens no ceļu bojātājiem.
Par citu autovilcienu standartiem ne pirmo gadu domā arī Vācijā, kas savulaik bija viena no iniciatorēm autovilcienu garuma samazināšanai. Vācijas autotehnoloģiju izpētes asociācija FAT jau kopš 2006.gada sadarbībā ar autoražotājiem „Mercedes-Benz”, „Iveco” un „MAN”, kā arī piekabju un treileru izgatavotājiem „Schmitz Cargobull”, „Koegel” un „Krone” darbojas ar „EuroCombi” projektu. Tā ietvaros vairākās Vācijas federālajās zemēs tiek izmēģināti divu veidu 25,25 m gari autovilcieni – viens apjoma kravām (divasu vilcējs + puspiekabe + piekabe) ar svaru līdz 48 tonnām, otrs lielmasas kravām ar svaru līdz 60 tonnām (trīsasu vilcējs-furgons + puspiekabe ar „Dolly” sakabi).
“EuroCombi” autovilciens ar “Krone” furgonu un puspiekabi
Pērngad rudenī Honoveres komerstransporta izstādē tika nodoti šo izmēģinājumu rezultāti un notika aktīva diskusija par šo tēmu. Projekta autori kā galveno trumpi bija izvēlējušies ES jājamzirdziņu – ekoloģiju. „EuroCombi” eksperiments esot pierādījis, ka oglekļa dioksīda izmešus var amazināt par 30%. FAT pārstāvis Gerhards Rēmans paziņojis, ka tie, kuri Vācija ir pret šādiem garākiem autovilcieniem, esot svarīgākās novotātes pretinieki.
Arī Igaunijā 2006.gadā ir izmēģināts 25,25 metru autovilciens. Viens no secinājumiem, kas pēc tam izskanējis igauņu presē, ka šādu kravas auto ieviešana palielinātu kravu tranzītplūsmu, ņemot vērā šādu auto izmantošanai Somijā un Zviedrijā.
*Dati no Cargonews.lt
Loading ...
