Slavenā „London Taxi” īsa vēsture

Slavenā Londonas taksometra gaitu sākums meklējams 1947.gadā, kad kompānija „Austin Motors” pēc britu citadeles varasvīru pasūtījuma izstrādāja modeli „Austin FX3”. Tiesa gan, auto uz „Austin” šasijas montēja virsbūvju uzņēmumā „Carbodies”, kas arī tupmāko ceturtdaļgadsimtu bija nemainīgs tā saukto „Black Cab” ražotājs.

1973.gadā uzņēmums, kura sastāvdaļa bija „Carbodies” izputēja un leģendārā taksīša ražošanas glābšanā iesaistījās holdings „Magnesse Bronze”. Automobiļu izlaide atjaunojās un reanimētais „Carbodies” turpināja piegādāt taksīšiem virsbūves.

Pēc nepilniem deviņiem gadiem, 1982.gadā „Carbodies” no britu autobūves korporācijas „British Leyland” atkal izpirka visas taksīša ražošanas tiesības un uzsāka montāžu jau zem nosaukuma „Carbodies FX4”. Pēc diviem gadiem „Magnesse Bronze” injicēja jaunas kompānijas – „London Taxis International” (LTI) dibināšanu, kas apvienoja FX4 ražošanā iesaistītos kompletējošo detaļu ražotājus, kā arī „Mann” un „Overton” dīleru tiklus. Kopš 1984.gada arī pašus taksometrus sāka izlaist ar jaunā ražotāja abreviatūru nosaukumā – „LTI FX4”.

Par visu laika veiksmīgāko “Black Cab” modeli tiek uzskatīts “LTI FX4 Farway”, ko sāka izlaist 1989.gada februārī.

„London Taxis International” pat varēja uzsākt eksportu un liels pieprasījums bija arī Lielbritānijas provincēs. Pavisam esot izgatavoti vairāk nekā 75 000 „Farway” un šis modelis vēl šodien veido aptuveni 80% no Apvienotās Karalistes taksometru parka.

Klasisks 1962.gada izlaiduma “Black Cab Austin FX4”

2007.g. jūnijā „Manganese Bronze Holdings”, kas joprojām bija Londonas taksometru ražotāja mātes firma, pabeidza 2006.gdā uzsākto kopuzņēmuma veidošanu ar „Geely Automobile”. Šī darījuma nolūks bija ražot leģendāros taksometrus Ķīnas tirgum. Kopuzņēmums Šanhajā „LTI TX4” taksometrus sāka ražot 2009.gada aprīlī pēc veiksmīgas eksponēšanās Šanhajas autošovā. Britu Karalistes vajadzībās tos turpināja ražot Anglijā, Koventrī.  „London Taxis International”  2010.gadā tika pārdēvēta par „London Taxi Company”.

2012.gada sākumā Apvienotajā karalistē skandālu izraisīja vairāki incidenti, kuros bija iesaistīti „LTI TX4”. Atklājās, ka taksometra stūres iekārtas, kas piegādāta no Ķīnas, ieķīlēšanos izraisījis kāds nelaimīgs sprostgredzens. 12.oktobrī uzņēmumam nācas atsaukt 463 taksmometrus, kam varēja būt tādas pašas problēmas, lai vainīgo mezglu aizstātu ar Lielbritānijā ražotu analogu. Šis gadījums arī izkausēja jau tā trauslo ledu zem Londonas taksīša ražotāju kājām Anglijā.

Sekoja ražošanas faktiska pārtraukšana, daļas darbinieku atlaišana un „PricewaterhouseCoopers” maksātnespējas administratora iecelšana. Tā kā „Manganese Bronze” acīmredzot nevēlējās turpināt ar šo projektu auklēties un Lielbritānijā jauni glābēji neatradās, tagad „London Taxi” vienīgie īpašnieki ir ķīniešu „Geely”.

„London Taxi” modeļu evolūcija

“Austin FX3” (1947)

Par pirmo tā saukto „Black Cab” kļuva „Austin FX3”. Lai arī nekādi normatīvi nelika taksometrus krāsot tieši melnā krāsā, vairums no tiem tomēr bija melni un tā kļuva par tradīciju. Ražošana tika uzsākta 1948.gadā un, ieskaitot dažādas modifikācijas, tika izlaisti 12 345 FX3 eksemplāri, no kuriem vairums strādāja Londonā, taču tie bija sastopami arī citviet Apvienotajā Karalistē. Sākumā taksītim bija 2,2 litru tilpuma benzīna motors, bet 1952.gadā parādījās arī dīzeļmotori.

“Austin FX4” (1958)

1958.gadā FX3 nomainīja jauns modelis „Austin FX4”, kas kļuva par ilgmūžīgāko taksometru modeli vēsturē, jo gandrīz nemainīgs tika ražots līdz pat 1989.gadam. Pirmajiem FX4 tika uzstādīts „Austin” 2,2 l dīzeļmotors un „Borg-Warner” automātiskā transmisija. Manuālā pārnesumkārba parādījās tikai 1961.gadā. Vēl gadu vēlāk tika ieviests arī 2,2 litru benzīna motors, taču kopš tā laika tik un tā lielākā daļa FX4 tika izlaisti ar dīzeli un manuālo kārbu.

1969.gadā FX4 beidzot piedzīvoja zināmus uzlabojumus, kas skāra salona iekārtojumu un apgaismes ierīces. 1971.gadā 2,2 l dīzelis tika aizstāts ar lielāka tilpuma 2,5 litru agregātu, kas labāk saderēja ar automātisko pārnesumkārbu. Pākāpeniski samazinājās manuālo transmisiju izmantošana, bet 1973.gadā pārstāja ražot taksīšus ar benzīna dzinējiem.

Līdz ar īpašumtiesību maiņām 1982.gadā „Carbodies FX4” tika pie „Land Rover” 2,3 litru dīzeļmotora un kā opcija bija pieejams arī tāda pat tilpuma benzīnnieks. Šis modelis nosaukumā papildus ieguva indeksu „R” (atsauce uz „Rover”) un tā pilns apzīmējums bija FX4R. Tas saņēma dažus uzlabojumus, ieskaitot stūres pastiprinātāju, taču izpelnījās sliktu reputāciju dēļ vājas veiktspējas un neuzticamības. Tika izmēģināts arī „Perkins/Mazda” 3,0 dīzelis, kas bija spēcīgs un uzticams, taču ļoti skaļš un, pavirši uztstādīts, radīja bojājums auto šasijai. Čenšoties kaut ko saglābt, ar vecāku šasiju un no Indijas importētu 2,5 litru motoru vēl tika radīts FX4Q modelis.

Pēc nosaukuma maiņas uz  „LTI FX4”, taksītis saņēma jaunu 2,5 litru tilpuma dīzeli un kabīnes uzlabojumus, taču tas tik un tā bija tas pats teju 30 gadus ražotais arhaiskais „Black Cab”.

„LTI FX4 Fairway” (1989)

1989.gada februārī tika ieviests „LTI FX4 Fairway”. Tas bija aprīkots ar 2664 kubikcentimetru „Nissan” dīzeļa dzinēju un transmisiju. „Fairway” izrādījās labākais jebkad uzbūvētais „Black Cab”, jo modernizēta bija arī kabīne, kas saskaņā ar jauniem normatīvajiem aktiem bija pieejama klientiem ratiņkrēslos, kā arī šim taksītim beidzot bija jauna priekšējā piekare ar disku bremzēm un vēl citi uzlabojumi. Turklāt „Fairway” bija ne tikai ērtāks, bet arī dinamiskāks un uzticamāks braucamrīks nekā daži pēdējie priekšgājēji.

„LTI TXI” (1997)

I997.gadā „FX4 Fairway” tika aizstāts ar pilnīgi jaunu modeli „LTI TX1 Fairway”, kas laikam bija lielākais lēciens Londonas taksīša evolūcijā. Nekļūdīgi dizainā atpazīstams kā tradicionālais „Black Cab”, TX1 bija teju progresa kalngals .

Tikai divi piemēri – vējstikls TX1 bija par 48% lielāks nekā FX4 un aizmugurējās durvis varēja atvērt 90° leņķī un tas nozīmēja par 44% platāk. TX1 jau bija arī tādas mūsdienīgu autobūvi raksturojošas lietas kā trīspunktu drošības jostas visiem pieciem pasažieriem un integrēts bērnu sēdeklītis.

„LTI TXII” (2002)

TX sērijas evolūcijā 2002.gadā tika izlaists „LTI TXII” modelis, kam bija vairāki būtiski uzlabojumi.

Iepriekšējais motors tika nomainīts uz „Ford” 2,5 litru dīzeli, kas bija ga dinamiskās, gan egfektīgāks.

Aizmugures balstiekārtā pirmoreiz (2002.gadā!) Londonas taksmetra vēsturē tika izmantotas spirālatsperes.

Apvienojumā ar jaunu priekšējo stabilizatoru, tas deva daudz līganāku gaitu un ievērojami labāku manevrētspēju.

„LTI TX4” (2006)

2006.gadā Londonas taksometrs ieguva līdz šim pēdējo modeli „LTI TX4”.

Šim automobilim beidzot bija bremžu ABS, uzlabota salona ventilācija ar gaisa kondicionētāju, kā arī modernizēta pasažieru un vadītāja sarunu iekārta un pārprojektēts interjers.

Pie lielākajiem jaunumiem jāmin arī itāļu ražotāja „VM Motori” dīzeļdzinējs, kas atbilda Euro IV izmešu standartam un nozīmēja kādas nebūt rūpes par vidi, bet pasažieri guva labumu no samazināta trokšņa līmeņa salonā.