„AutoMedia.lv” apskats: Baltijas sportistu līdzšinējais sniegums pasaules lielākajos rallijreidos

Tā nu ir iegadījies, ka šogad ievērojamākajos planētas rallijreidos – ne Dakar Rally, ne Africa Eco Race – nepiedalās neviens zem Latvijas karoga startējošs dalībnieks. Izmantojot šo pauzi, mūsuprāt, ir vērts atskatīties uz iepriekš veikto… Lai būtu interesantāk, „AutoMedia.lv” piedāvā salīdzināt, kā izskatās visu trīs Baltijas valstu pārstāvju sasniegtais.

Tjerī Sabīna (Dakar Rally dibinātājs) mirāžas skartie

Aizvadītā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā  Dakar Rally kā placdarmu savu automobiļu reklāmai izvēlējās arī toreizējās PSRS autorūpnīca „KaMaz”. Kā plaši zināms, pirmā uzvara Dakarā ar šīs rūpnīcas mašīnām tika izcīnīta 1996.gadā, kad konkurentus uzveica Viktora Moskovskih vadītā ekipāža (jau zem Krievijas valsts karoga).

Taču tālu no sensācijas nebija jau 1991.gadā, kad „KaMaz” Dakarā bija tikai otro reizi. Saspringtā cīņā togad uzvaru beigās gan plūca Itālijas autoražotāja „Perlini” ekipāža, bet otro un trešo vietu ieguva „KaMaz”. Trešie toreiz, startējot vēl zem PSRS karoga, palika igauņu trio pazīstamā klasiskā rallija pilota Joela Tammekas vadībā.

Tā nu iznāk, ka

lielo rallijreidu pirmatklājēju gods pienākas mūsu ziemeļu kaimiņiem, kuri vēlāk bijuši tieši kūtrākie rallijreidu dalībnieki.

Dakar Rally jauno laiku ēru no baltiešiem pirmie atklāja lietuvieši. Par pionieri kļuva Romualds Beresņevičs, kurš divkārt – 1995. un 1996.gadā –Dakaru centās sasniegt ar motociklu. Tiesa, abas reizes nesekmīgi. 2000.gadā tas pats Beresņevičs, apvienojies ar Arūnu Ļekjaviču, startēja vieglo automobiļu konkurencē. Un šoreiz lietuviešu duetam teiksmaino Rozā ezeru Senegālas galvaspilsētas Dakaras tuvumā, lai arī pašā peletona astē, sasniegt izdevās. Turpmākajos gados Dakaras iekarošanā iesaistījās prāvāki mūsu dienvidu kaimiņu spēki – tostarp klasisko ralliju pabaudījušais Aurēlijs Petraitis.

Antans Jukņevičs šā gada Dakaras rallijā

Katra Dakar Rally sacīkste savā ziņā ir unikāla gan apstākļu (trase, notikumi tajā), gan dalībnieku sastāva ziņā. Tādēļ ieņemtās vietas savstarpēji tā viennozīmīgi pat ir visai pagrūti salīdzināt. Jā vērtējam tīri pēc augstākās izcīnītās vietas, tad līdz šim augstvērtīgākais leišu sniegums pieder jaunākās paaudzes pārstāvim Benediktam Vanagam, kurš pārī ar baltkrievu stūrmani Andreju Rudņicki pērn ierindojās 24.pozīcijā. Nevar nepieminēt, ka 11.etapā Vanaga/Rudņicka ekipāža sasniedza 4.rezultātu, kas ir visu laiku labākais kāda Baltijas autobraucēja rezultāts kādā no atsevišķiem ātrumposmiem. Otrais labākais kopvērtējuma rezultāts ir jau pieminētā Petraiša un Antana Jukņeviča kontā. Viņi savā otrajā kopējā piegājienā ar Andra Dambja „OSCar 03” 2009.gadā, kad Dakar Rally pirmoreiz notika Dienvidamerikā, finišēja 25.vietā. Piebildīsim, ka finišu togad saniedza neierasti kupls autobraucēju skaits – 91 no 178 ekipāžām.

Benedikts Vanags šā gada Dakaras rallijā

Nenoklusēsim arī to, ka nozīmīgas pēdas Dakar Rally vēsturē ir atstājis Kazahstānu pārstāvošais lietuviešu izcelsmes autobraucējs Arturs Ardavičs. Viņš kravas mašīnu konkurencē vēl nesen dažus gadus bija starp favorītiem un 2012.gadā arī ielauzās laureātu trijniekā, uzvarot arī vienā no ātrumposmiem.

Letiņi uz Dakar Rally sarosījās vēlāk, taču 2002.gadā Dakaras projektu uzreiz sāka realizēt visai ambiciozi – izveidojot Rally Raid Team Latvia, kurā apvienojās tobrīd ar šo autosporta veidu aizrāvušies naudīgākie spēki. Tiesa, šī komanda sašķēlās un pajuka Dakaru nemaz nesasniegusi – pēc pirmajām ugunskristībām Krievijas plašumos Renē Metžē organizētajā Master Rallye 2002.

Zināmu lomu noteikti nospēlēja Andra Dambja (viņš Master Rallye sniedza tehnisko aprūpi CSDD šefu Andra Lukstiņa un Ivara Kraukļa ekipāžai) aizraušanās un apņemšanās uzbūvēt savu rallijreidu prototipu. Tā aizsākās „OSCar” rallijreidu prototipu stāsts un vienīgi tagadējais Latvijas Automobiļu federācijas prezidents Jānis Naglis palika pie Roberta Elbakjana (komanda „RE Autoclub”) un „Mitsubishi”. Savukārt Dambja brigāde izveidoja Riga Rally Raid Team.

Debija 2004.gada Dakar Rally latviešiem uzskatāma par izdevušos.

Augstāko vietu (29.) sasniedza pats „OSCar” projektētājs Andris Dambis kopā ar stūrmani Aināru Princi. Viņi arī ieguva balvu kā labākie tā gada debitanti.

Saukāns/Zariņš Dakar 2009 startā

Turpmākajos gados, kamēr vien rallijreids notika Āfrikā, Riga Team allaž, lai arī dažādos sastāvos, bija uz starta. Vienlaikus Dakar Rally iesaistījās arī enduro motobraucējs Jānis Vinters (vēlāk arī viņa brālis Einārs). Divos pirmajos gados, lai arī Jānis jau sākumā demonstrēja ar spicesgala vīriem konkurētspējīgu sniegumu, visticamāk rallijreidu pieredzes trūkuma  dēļ, tika piedzīvoti sāpīgi krietieni un nācās izstāties.

Toties 2006. un 2007.gadā Jānis Vinters finišā bija labāko desmitniekā. Parādījās cerība, ka viņu varētu iekļaut „KTM” rūpnīcas komandā, taču tas tā arī nenotika. Uz Dienvidameriku 2009.gadā devās viens pats Einārs, jo Jānis iepriekš sacensībās bija guvis kārtējo traumu un uz starta iziet nebija gatavs. Eināram Vinteram arī Dienvidamerikā izdevās nodemonstrēt labu sniegumu un atkārtot 2007.gada rezultātu – 14.vieta. Diemžēl tas arī bija līdz šim pēdējais Latvijas motobraucēju starts Dakar Rally. Tomēr Jānis ir vienīgais Latvijas (arī Baltijas) motosportists, kurš jebkad spējis izcīnīt Dakarā uzvaru atsevišķā ātrumposmā.

Jānis Vinters

Jāņa Vintera kontā 2007.gadā bija pat divi tādi panākumi, kas uz mūžu paliks ierakstīti Dakar Rally vēsturē.

Toties Dakar Rally oficiālajā vēsturē diemžēl izpaliks fakts, ko 2006.gadā varēja ierakstīt Māris Saukāns un Andris Dambis. Togad šai mūsu ekipāžai veicās ļoti labi. Vēl gados jaunais un straujais pilots Saukāns pārī ar briedumu sasniegušo un allaž nosvērto stūrmani Dambi, kurš turklāt labāk kā neviens cits pārzināja paša būvēto „OSCar 03”, šķiet, bija izcila kombinācija, lai sasniegtu augstvērtīgu rezultātu. Vairs tikai divus etapus pirms sacensību finiša bija visnotaļ pamatotas cerības, ka Saukāns/Dambis šajā Dakaras rallijreidā paveiks mazai privātkomandai, ko neatbalsta neviens autoražotājs, teju neiespējamo. Proti, varbūt finišēs pirmajā desmitniekā. Taču tad iejaucās viņa ausgtība Gadījums – ātrumposmā tieši mūsējo mašīnas priekšā izskrēja kāds āfrikāņu zēns. Pilnībā izvairīties neizdevās un Māra vadītais auto puiku aizķēra. Ekipāža apstājās un palīdzēja sniegt pirmo palīdzību. Nekas neliecināja par traģēdiju. Diemžēl finišā nācas uzklausīt ziņu, ka zēns tomēr miris. Ņemot vērā notikušo, Māris un Andris pieņēma lēmumu, ka viņu piedalīšanās turpmākajās sacensībās nav iespējama.

Šinī vietā man atliek vien citēt, to pašu, ko toreiz uzrakstīju portālam DELFI: „Uz šādu lēmumu viņiem abiem gan kā sportistiem, gan vienkārši kā cilvēkiem bija pilnīgas tiesības. Neapskaužamajā situācijā Mārim un Andrim tā rīkoties šķita pareizāk…”

Taču,

iespējams, ka Latvijas autobraucējiem nekad vai vismaz ilgi, ilgi neizdosies sasniegt to, ko togad varēja Māris un Andris.

Vainojami zēna nāvē viņi nebija, bet visi citi apstākļi rallijreidā, tostarp sportiskā veiksme, bija viņu pusē. Arī toreizējais Riga RRT direktors Valdis Purvinskis pēc notikušā uzsvēra, ka Māris un Andris pieņēma pareizo lēmumu kā cilvēki, taču no komandas viedokļa šis lēmums bija nepareizs, jo liedza rezultātu. „Komandas turpmākajiem startiem fiksēts rezultāts, it sevišķi tik augsts, kā varēja būt šogad, ir ļoti no svara,” 2006.gadā pauda V.Purvinskis.

Otra spilgta, bet tanī pat laikā arī divdomīga epizode saistās ar 2012.gadu. Visus Latvijas un ne mazums ārvalstu masu medijus aplidoja ziņas, ka Māris Saukāns/Andris Dambis pirmo reizi Dakar Rally vēsturē spējuši tikt galā ar planētas grūtākā rallijreida distanci ar Latvijā uzbūvētu alternatīvas piedziņas auto „OSCar eO” (pēc būtības hibrīdauto, kam riteņu piedziņu tiešām nodrošināja tikai elektromotori). Saskaņā ar tā laika publikācijām un komandas locekļu intervijām „OSCar eO” sekmīgi finišējis priekšpēdējā, 77.vietā, bet pēdējo ieņēmuši Team Latvia elektrooskaru ‘piesedzošā’ ekipāža ar „OSCar 03”.

“OSCar eO” Dakar Rally 2012 finišā

Tiesa, jau tolaik paklīda arī visai pretrunīgas vēstis. Proti, ka „OSCar eO” finišs esot ‘aiz matiem pievikts’, jo distance nemaz neesot īsti veikta, bet starts ne vienā vien etapā un attiecīgi beigās finiša podiums sasniegts, tikai pateicoties apelāciju iesniegšanai (rallijreidu noteikumi šādu iespēju sacensību laikā pieļauj). Vispārējā eiforijā šīs runas īpašu atbalsi neguva, toties daudzviet gozējās foto ar „OSCar eO” uz Dakar Rally 2012 finiša estakādes. Tomēr, rallijreida oficiālā informatīvā vietne Dakar.com vēlāk jau tanī pašā gadā (un joprojām) nepielūdzami vēstīja, ka 2012.gada rezultātos klasificētas tikai 76 ekipāžas un latviešu ar „OSCar eO” to starpā nav. Arī Saukāna/Dambja dalībnieka vizītkartē redzams, ka pēdējais ieskaitītais ekipāžas rezultāts ir 7.etapā (no 14). Oficiāls finišs nav ieskaitīts arī „OSCar eO” palīgiem Grigorovam/Princim.

Visai saprotamu iemeslu dēļ komanda nekad nav nākusi klajā ar skaļiem oficiāliem „OSCar eO” ‘veiksmīgā Dakaras finiša’ atsaukumiem,

ne arī ar notikumu un gala rezultāta skaidrojumiem. Taču vismaz Ogres Servisa centra (auto izgatavotājuzņēmums) interneta vietnē, ailē pie Dakar 2012 rezultāta redzama nevis ieņemtā vieta, bet saīsinājums DNF (did not finish).

Internacionālā TRUCK ekipāža Dakar 2012 finišā, vidū Kaspars Dambis

„OSCar eO” un Team Latvia 2012.gada Dakaras rallijreidā, iespējams, vienkārši pietrūka veiksmes, jo elektriskās piedziņas hibrīds savu veiktspēju tomēr ir pierādījis arī neapstrīdami cienīgi. Tanī pašā 2012.gadā ieņemot 21.vietu starp 60 finišējušām mašīnām Silk Way Rally 2012, kas pēdējā laikā uzskatāms par trešo planētas grūtāko rallijreidu. Gadu vēlāk tiekot galā arī ar Africa Eco Race 2013 grūtībām un 40 automobiļu konkurencē (kopā ar TRUCK), ierindojoties 12.vietā.

Pēc „OSCar eO” Dakaras piedzīvojuma Andris Dambis saviem inženiera un biznesmeņa centieniem, kā zināms, atklāja pateicīgāku placdarmu un pievērsās elektrokāra būvniecībai kalnā braukšanas sacensībām. Savukārt pārējo iepriekš tik aktīvo Dakaras iekarotāju interese (vai varbūt nauda) šķiet apsīkusi. Latvijas līdzjutējiem laikam jāpagaida – kamēr radīsies jauni censoņi.

Sausa rezultāta ziņā augstākais sasniegums pagaidām pieder Jānim Āzim/Aināram Princim, kuri pirmajā Dienvidamerikas gadā, līdzīgi kā lietuvietis Vanags pērn, finišēja 24.vietā. Otrais labākais sasniegums uzrādīts vēl Āfrikā – tā autori Andris Dambis/Didzis Zariņš – 26.vieta 2007.gadā. Jāņa Vintera 6.vietu motociklu konkurencē nez vai kādam tik drīz izdosies pārspēt. Piebildīsim, ka Latvijas pārstāvji internacionālu ekipāžu, kuru galvenais uzdevums tomēr bija palīdzības sniegšana trasē esošajām vieglajām automašīnām, sastāvā vairākas reizes piedalījušies arī kravas mašīnu sacensību ieskaitē.

Igauņi Dakar Rally jaunākajos laikos spēkus izmēģinājuši vien motociklu konkurencē. Likteņa ironija, ka līdzīgi kā mūsu Jānis Vinters pirmajos gados, arī igaunis Marts Lajals, kurš no līdz šim startējušajiem vienīgais bija spējīgs cīnīties par vietu galvgalī, 2003.gadā piedzīvoja kritienu un bija spiests izstāties dēļ traumas.

Pie saknēm Āfrikā un jaunajos Āzijas plašumos

Iespējams, ka Africa Eco Race sportiskā konkurence būtu pavisam citāda, ja šo pasākumu nerīkotu faktiski vienlaicīgi ar uz Dienvidameriku pārcelto Dakar Rally. Tagad iznāk, ka īsto Dakaras rallijreidu apmeklē vai nu tie, kas izveidojuši principiālu opozīciju Dakar Rally rīkotājiem, vai tādi, kam lielā Dakara izmaksātu pārāk dārgi. Nav taču nekāds noslēpums, ka eiropiešiem sacensību izmaksas Dienvidamerikā iznāk ievērojami lielākas nekā Āfrikā.

Ginta Petrus vadītais auto Africa Race 2015

Pavisam cits stāsts ir par vienlaicīgi ar Africa Race dzimušo Silk Way Rally, kas galvenokārt ir krievu projekts, bet parasti aptver arī vienu otru bijušās PSRS dienvidu republiku. Šis lielais rallijreids notiek vasaras otrajā pusē un tieši ar Dakar Rally nekonfliktē. Attiecīgi – Silk Way Rally allaž, lai arī ir ne tik plaši apmeklēts kā Dakar Rally, spēj pulcēt arī pasaules spēcīgākos braucējus. Un vai braukt Krievijas stepju smiltājos ir vieglāk nekā Āfrikā un Dienvidamerikā? Nez vai… Domāju, lai raksturotu konkurenci, pietiks, ja nosaukšu kaut dažus Silk Way Rally uzvarētājus. Lūk, 2009.gada ātrākais trio: Karloss Sainss, Marks Millers, Žinels De Viljē (visi Wolkswagen). 2011.gads: uzvar Kšištofs Holaučiks (BMW), tikai otrais (!) Stefans Petransels (Mini). 2013.gads: pirmais Žans Luī Šlesērs (Schlesser), otrais krievu rallijreidu saisniecības pašreizējais līderis Vladimirs Vasiļjevs… Tādēļ baltiešu izcīnītās vietas Silk Way Rally, manuprāt, vērtējamas visai augstu.

Dakar? Nē – Silk Way Rally Krievijas un Kazahstānas tuksnešainajās stepēs

Silk Way Rally divus iepriekšējos gadus kaut kādu iemeslu (visdrīzāk politisku un ekonomisku) nenotika. Tagad ir izziņots, ka šis rallijreids atgriežas. Turklāt ar vērienu – starts Maskavā, finišs Pekinā! Esmu pārliecināts, ka rallijreidu vareno atsaucība būs. Vai brauks kāds no Latvijas, redzēsim…

Baltijas valstu pārstāvju rezultāti Dakar Rally (1991-2015)

Baltijas valstu pārstāvju rezultāti Africa Eco Race (2013-2016)

Baltijas valstu pārstāvju rezultāti Silk Way Rally (2009-2013)

Drukāt