Tradicionāli Jaunā gada ievadā, šoreiz 3.janvārī sāksies par motoru sporta olimpiādi nereti dēvētais „Dakar Rally”. Bet jau 31.decembrī 1.etapu aizvadīs konkurējošā rallijreida „Africa Eco Race” dalībnieki.
„Dakar Rally 2025”, kas Saūda Arābijā norisināsies no 3. līdz 17.janvārim, paredzēti 12 etapi, bet startā arī ierastais prologa ātrumposms. Kopējā rallija distance stiepsies 7805 km garumā. No tiem vairāk nekā puse jeb 4722 km dalībniekiem būs jāaizvada ātrumposmu režīmā.
Šogad trasē dosies 136 motociklisti, sacenšoties absolūtajā vērtējumā un atsevišķi divās klasēs – Rally GP un Rally 2. Ražotāju atbalsta trūkuma dēļ, rīkotāji no sacensībām ir izslēguši kvadraciklus. Vairākās vieglo automobiļu (T1 un T2) un vieglo bagiju (T3 un T4) kategorijās kopumā uz starta stāsies 163 ekipāžas, bet smago automobiļu (T5) konkurencē cīnīsies 44 ekipāžas. Kopējais automobiļu un citas tehnikas vienību skaits, kas pārvietosies Arābijas pussalas kalnos un tuksnešos ievērojami pārsniegs līdz šim uzskaitītās ap 350 tehnikas vienības.
Vēl teju 100 mašīnas sacentīsies Classic kategorijā, kur braukšana notiek pēc regularitātes principa. Un kur tad vēl nesaskaitāms skaits tehniskās palīdzības, preses mašīnas un pašu organizētāju izmantotā tehnika. Nez vai kādas citas motoru sporta sacensības var mēroties ar „Dakar Rally” šādā izpratnē.
„Africa Race 2025” distace būs īsāka (5903 km/3572km), dalībnieku skaits, kā ierasts, krietni mazāks (ap 120 tehnikas vienības visās dalībnieku kategorijās) un bez ‘zvaigžņu lietus’. No plaši zināmiem censoņiem šogad peidalās vien kādreizējais „Dakar Rally” TOP10 motobraucējs norvēģis Pals Anders Ulevalseters. Toties šis rallijreids konsekventi tiek aizvadīts klasiskajā Dakaras rallijreida maršrutā no Vidusjūras piekrastes Marokā uz Senegālas galvaspilsētu Dakaru jeb precīzāk – līdz slavenajam Rozā ezeram, kas atrodas Dakaras tiešā tuvumā. „Africa Race” rīkotāju galvgalī stāv kādreizējie „Paris-Dakar” vairākkārtējie uzvarētāji Renē Metžē un Žans Luī Šlesērs, kuri nostājušies opozīcijā stipri komercializētā „Dakar Rally” rīkotājiem Amaury Sport Organisation.
Ne „Dakar Rally”, ne „Africa Race”, lai kur arī notiktu, nevienā brīdī nav pastaiga.
Šķiet, ka viens no nopietnākajiem pārbaudījumiem Arābijas pussalā dalībniekus sagaida jau Dakaras rallijreida sākumā. 5.janvārī sāksies 2.etaps, kura laikā jāveic 1057 kilometri, no kuriem 965 ir speciālais ātrumposms. Šī etapa finišs paredzēts 6.janvārī, ksa nozīmē, ka sacensības turpināsies arī nakts apstākļos. Tradicionālā atpūtas diena ieplānota 10.janvārī.

Žans Luī Šlesērs (no kreisās) un Renē Metžē (no labās) Master Rallye 2002 laikā. FOTO: AINĀRS ZARIŅŠ
Nosauksim „Dakar Rally” dalībnieku pirmo starta piecnieku, kam tā kā vajadzētu nozīmēt pašreizējo ranga TOP5, visās galvenajās ieskaites klasēs. Vismaz iepriekš bija pieņemts, ka spēcīgākie startēja pirmie, rādot citiem ceļu tuksnešu smiltīs, un organizētāju piešķirtie starta numuri norādīja uz potenciālo spēku samēru. Iepriekšējā gada uzvarētājam, piemēram, agrāk allaž piešķīra savas klases pirmo starta numuru u.t.t. Taču šogad starta numuru piešķiršanas jēgu saprast jau ir pagrūti.
Motocikli: bez Praisa un Sanderlenda, toties ar Kastū
Ar pirmo starta numuru izlikts Botsvanas pārstāvis Ross Brančs (Hero Motosports Team Rally), kurš pērn mazliet negaidīti ierindojās 2.vietā aiz amerikāņa Rikija Brabeka. Kā otrais izsēts austrālietis Daniels Sanders (Red Bull KTM Factory Racing), kurš, debitējot 2021.gadā, sensacionāli ieguva 4.vietu, bet pērn palika 8.vietā. Trešais startēs čīlietis Pablo Kvintanilla (Monster Energy Honda HRC), kuram ir solīda 12 gadu Dakaras pieredze, iepriekš divas otrās un viena trešā vieta kopvērtējumā, kā arī 7 uzvaras atsevišķos ātrumposmos – vairāk nekā abiem augstāk izsētajiem konkurentiem. Jokaini, bet tikai kā ceturtais izlikts pērnā gada uzvarētājs Rikijs Brabeks (Monster Energy Honda HRC), kurš ir pirmais amerikānis, kuram izrādījās pa spēkam uzvarēt Dakaras rallijā 2020.gadā. Turklāt pērn viņš to paveica jau otro reizi. TOP5 noslēdz cits amerikānis – Skailers Houzs (Monster Energy Honda HRC). Kopš 2019.gada viņam trīs izstāšanās un trīs finiši – toties visi ātrāko desmitniekā. Labākais rezultāts 3.vieta 2023.gadā.
Bet divkārtējs uzvarētājs (2021 un 2023) argentīnietis Kevins Benavide (Red Bull KTM Factory Racing) izlikts tikai ar Nr.47! Jāpiebilst, ka no motociklistu rindām atvadījušies divi aizvadīto gadu Dakaras uzvarētāji – Tobijs Praiss un Sems Sanderlends.
Interesanti būs pavērot franču veterānu Davidu Kastū (Nr.32), kurš iepriekš Dakarā pēdējo reizi startēja 2016.gadā. Savulaik Kastū piederēja tuksnešu motosacīkšu elitei un 2007.gadā izcīnīja 2.vietu. Tagad viņš Dakarā ir atgriezies arī kā komandas „Casteu Trophy” dibinātājs un vadītājs. Ieskaitot viņu pašu, komandā startē četri motociklisti. „Rallijreidi bija un joprojām ir mana dzīve… Meklējot izaicinājumu savai 50.dzimšanas dienai, nolēmu atgriezties Dakarā kā konkurents,” saka pats Kastū.
Veselu brigādi uz „Dakar 2025” sarosījuši mūsu kaimiņi leiši. Modests Siljūns (Nr.71) pērn piedzīvoja smagu avāriju, bet atkal ir uz starta. Ģedimins Satkus (Nr.103), Mikola Paulavičs (Nr.119) un Nerimants Jucjus (Nr.130) „Dakar Rally” baudīs pirmo reizi. Visi četri startēs ar Rally 2 kategorijas KTM 450 Rally Replica. No debitantiem gribas izcelt Jucjus – divkārtējs (2021, 2022) Eiropas čempions Enduro braukšanā, vairākkārtējs dažādu Lietuvas motosporta seriālu uzvarētājs. Taču šādu tādu rallijreidu pieredzi ir apguvuši visi debitanti.
Arūns Gelazninks (Nr.88) jau pieskaitāms pie ne mazums pieredzējušiem Dakaras braucējiem. Viņam šī būs jau sestā reize. Piektā uz motocikla, jo pērn viņš motociklu bija nomainījis pret stūrmaņa vietu vieglo bagiju konkurencē. Līdz šim labākais rezultāts ar motociklu ir 21. vieta absolūtajā vērtējumā 2021.gadā. Taču Arūns divkārt ir bijis pats labākais apakškategorijā Original By Motul. Kas nozīmē – braucošie bez atbalsta jeb bez tehniskās palīdzības no malas. Gelazninks šogad pārstāvēs ķīniešu motociklu ražotāju „Hoto Factory Racing Team” un viņš ņēmis aktīvu dalību savu mazpieredzējušāko tautiešu apmācībā.
Vieglie auto: neticami, bet gads bez Petransela
Tradicionāli vislielāko interesentu uzmanību baudošajā vieglo automobiļu konkurencē atkal uz starta īpašus komentārus neprasoša zvaigžņu parāde – spāniešu ‘matadors’ Karloss Sainss, katarietis Nasers Al Atija, francūži Sebastjans Lēbs un Girlēns Šišerī, Žinels de Viljē no Dienvidāfrikas Republikas, norvēģis Matiass Ekstroms, vēl viena spāniešu leģenda Nani Roma, pirmais un vienīgais Dakaras trumfators no Austrālijas Tobijs Praiss, britu pārstāvis Sems Sanderlends un vēl vesela virkne mazāku zvaigznīšu.
Taču pirmo reizi pēc nepārtrauktas dalības 36 gadu ilgumā, šogad Dakarā neredzēsim to francūzi, kurš pelnīti iesaukts par Misters Dakara! Jā, līdz šim nepārspētus 14 „Dakar Rally” uzvarētāja titulus (6 moto+8 auto) izcīnījušais Stefans Petransels jau novembrī paziņoja, ka „Dakar 2025” nepiedalīsies. Tā vietā viņš kopā ar Yamaha komandu, kas palīdzēja kaldināt Stefana pirmās sešas uzvaras motobraucēju konkurencē, kā īpašais viesis apmeklēs konkurējošo „Africa Race”, kas tiek aizvadīts kopš 2009.gada, kad „Dakar Rally” rīkotāji, aizbildinoties ar drošības apsvērumiem, atcēla 2008.gada rallijreidu, bet nākamajā gadā sacensības pārcēla uz Dienvidameriku.
Auto kategorijas TOP5 uzskatāmi rāda, ka šogad starta numuri tikuši piešķirti pēc vien rīkotājiem zināmiem principiem. Nasers Al Atija/Eduards Bolonžē (The Dacia Sandriders) ar Nr.200 visai pelnīti var ieņemt piešķirto TOP5 līdera vietu. Taču kāpēc pērnā gada uzvarētājiem Karlosam Sainsam/Lukam Krūzam (Ford M-Sport) piešķirts vien Nr.225, bet TOP5 otrajā vietā ir Jazīds Al Radži/Timo Gotšalks (Overdrive Racing), kuri pērn izstājās un Al Radži nekad neko vēl nav uzvarējis. TOP5 trešais numurs Girlēns Šišerī/Alekss Vinoks (X-Raid Mini JCW Team) neapšaubāmi ir autosportā un Dakarā ļoti pazīstami un cienīti vīri, taču arī Šišerī vēl nav izdevies Dakarā uzvarēt ne reizi.
TOP5 noslēdz šķietami pavisam zaļi puikas – brazīliešu pilots Luka Moraess un amerikānis Sets Kvintero (abi Toyota Gazoo Racing). Perspektīvi puikas, protams, bet… Žinelam de Viljē (Toyota Gazoo Racing), kurš kopš 2003.gada nav izlaidis nevienu Dakaru, ne reizi nav piedzīvojis izstāšanos, tikai vienu reizi ir finišējis ārpus TOP10 (11.vietā) un kuram pieder uzvara 2009.gadā, piešķirts starta numurs aiz perspektīvajiem. Lēbs (The Dacia Sandriders), kurš savu astoņu Dakaras sacīkšu bilancē licis trīs otrās un divas trešās vietas, izsēts ar Nr.219. Staigājošā Dakaras vēstures grāmata – Nani Roma (Ford M-Sport), kurš kopš 1996.gada ir izlaidis vien vienu sacīksti, lielākoties ir bijis starp pretendentiem uz uzvaru, pa reizei arī ir uzvarējis gan ar motociklu, gan auto konkurencē, izlikts ar Nr.227.
Lai nu kā tur šogad ir ar to reitingu, īpašu ievērību visā raibajā Dakaras braucēju pūlī, mūsprāt, pelna vēl viens francūzis – Žans Pjērs Strugo. Pat ne uz pusi tik godalgota un slavena kā Petransels, bet arī dzīva Dakaras leģenda. 8.maijā viņam apritēs 79 gadi un šis būs jau 32.gads Dakaras rallijā. Dažas reizes viņš ir piedalījis arī „Africa Race”. Strugo jau ne pirmo gadu ir vecākais aktīvais rallijreida dalībnieks. Šķiet, rallija rīkotāji apzināti Strugo ekipažai piešķīruši starta numuru 278, kas simbolizē godātā dalībnieka cienījamo vecumu. Lielākoties, tostarp sportiskās karjeras ziedu laikos, Strugo allaž startēja ar T2 apakškategorijas jeb standarta automobiļiem, kas, protams, neļāva līdzvērtīgi sacensties ar T1 sacīkšu prototipiem. Pirms vairāk nekā 20 gadiem Strugo tomēr spēja ne tikai regulāri uzvarēt T2 konkurencē, bet turēties vadošo braucēju grupā arī absolūtajā vērtējumā. Viņa izcilākais sasniegums ar standarta Mitsubishi Pajero ir 7.vieta 1997.gada Dakaras izlaidumā. Turklāt, 10.etapā Strugo pilotētā ekipāža sasniedza teju neticamo – uzvarēja ātrumposmu ar T2 mašīnu, apsteidzot gan dominējošos rūpnīcas komandas Mitsubushi T1, gan tolaik spēcīgos Schlesser bagijus.
No komandu cīņu viedokļa būs ļoti interesanti pavērot, ko pēc Audi aiziešanas spēs piedāvāt jaunpienācēju Ford M-Sport (Sainss, Ekstroms, Roma) un Dacia (Al Atija, Lēbs un Kristīna Gutēreša) iesaistīšanās.
Vieglo auto konkurencē šogad startē viena Igaunijas un četras Lietuvas ekipāžas. Ar augstāko starta numuru 208 pelnīti izlikts Benedikts Vanags. Tieši viņš pārī ar igauņu stūrmani Kuldaru Siku pērn finišā sarūpēja Baltijas valstu pārstāvjiem pirmo reizi vēsturē vietu pirmajā desmitniekā. Ja precīzi, tad 8.vietu. Šogad Benedikts brauks kopā ar pieredzējušu Polijas rallija un rallijreidu stūrmani Šimonu Gospodarčiku, jo Siks oktobrī sacensībās guva muguras traumu un nav gatavs Dakaras grūtībām.
Ar Nr.210 startam izlikts gados jaunais, bet motoru sportā sevi labi apliecinājušais Roks Bacjuška. Viņš ir Eiropas rallijkrosa čempions 1600 cmᵌ klasē un nu jau arī visai pieredzējis rallijreidu braucējs. Startē pārī ar spānieti Oriolu Menu. Ar Nr.238 izlikts Gints Petrus, kuram pirmais starts Dakarā bija nu jau tālajā 2002.gadā, taču viņš vairāk pieskaitāms tā saucamajiem biznesa klases braucējiem, kuri nopelnīto naudu ar baudu tērē Dakaras piedzīvojumam. Petrum šogad asistēs debitants Darjus Leskausks. Ar Nr.241 uz auto borta otro Dakaru aizvadīs divkārtējais Lietuvas rallija čempions AWD klasē (2023 un 2024) un Latvijas rallija čempions Rally2 klasē Vlads Jurkevičs. Viņam stūrmaņa krēslā palīdzēs jau trīs Dakaras rallijus aizvadījušais Aisvids Paļukens.
Pakļaut Dakaras smiltājus trešo reizi mēģinās Igaunijas pārstāvji Urvo Mānnama/Risto Lepiks. Pirms dieviem gadiem viņu auto salūza ātrumkārba, bet pērn auto vienkārši sadega zilām liesmām, kad to izmēģināja mehāniķi. Šogad ar Overdrive Racing palīdzību igauņi cer finišēt divdesmitniekā.
Dakaras rallijreida aktīviem sekotājiem var rasties jautājums, kur tad peletona galvgalu neriti šūpojušais lietuvietis Vaidots Žala?
Smagie auto: vai Iveco dominance turpināsies?
Smago automobiļu konkurencē TOP5 pirmais numurs savu vietu ir pelnījis pilnā mērā. Čehu pilota Martina Maceka (MM Technology) vadītā ekipāža ne tikai uzvarēja pērn, bet arī ir bijusi starp tiem, kas kaut kādu konkurenci spēja sastādīt Kamaz to izteiktas dominances gados. Otrais numurs piešķirts citam čehu pilotam – Alešam Lopraisam (Instatrade Loprais Team De Rooy FPT), kura ekipāža kopš 2006.gada arvien ir kutinājusi nervus vēlākajiem uzvarētājiem. Pērn bija otrie. Trešais no TOP5 ir holandietis Mitčels Van Den Brinks (Eurol Rally Sport), kurš pērn savu ekipāžu finišā atveda kā trešais, bet aizpērn ceturtais ātrākais. TOP5 kā ceturtā ierindota cita holandieša – Kīsa Kūlena ekipāža (MM Technology), bet TOP5 noslēdz Čehijas pilota Martina Šoltis (Tatra Buggyra ZM Racing) vadītā ekipāža.
Un tad seko atbilde, kur palicis lietuvietis Žala. Viņš kā nākamais aiz kravinieku TOP5 izsēts šajā automobiļu kategorijā. Interesants šķiet Skuba Team De Rooy FPT ekipāžas sastāvs. Vaidots Žala gan jau centīsies būt ar kravas auto ne mazāk nasks kā ar vieglo, bet dīvaini šķiet, ka Žalas pēdējo četru gadu superpieredzējušais portugāļu stūrmanis Paulo Fjuza pieteikts kā ekipāžas mehāniķis. Bet stūrmaņa amatam nominēts Dakaras debitants no Holandes Makss Van Grols. Fjuza 2020.gadā bija pat paša Petransela stūrmanis!
Pieredzes bagātākais Truck kategorijas dalībnieks ir japānis Teruhito Sugavara. Viņš Dakaras rallijā neiztrūkstoši bijis kopš 1999.gada. Par favorītu gan nekad nav bijis uzskatāms, bet tas, iespējams, tāpēc, ka vienmēr konsekventi startējis ar mazāk jaudīgām Japānas ražotāja Hino mašīnām. Daudzkārtējs uzvarētājs apakškategorijā ar motora tilpumu zem 10 litriem. Starp citu, vairums no potenciāli stiprākajām ekipāžām arī šogad brauks ar Iveco Powerstar prototipiem.
Dakar Klasika
Tā kā „Dakar Rally” popularitātes vairošanā teju kopš pirmsākumiem iesaistījās citu motorsporta veidu superzvaigznes, kā arī šovbiznesa spīdekļi, grēks būtu nepieminēt, ka dažas pasūbējušas zvaigznes var sameklēt arī Dakar Classic apcirkņos, kur dalībnieki drīkst piedalīties ar automobiļiem, kas ražoti ne vēlāk kā līdz 2004.gada 31.decembrim.
WRC vēsturē ir bijusi tikai viena sieviešu ekipāža, kas spēja nopietni konkurēt ar vīriem. Astoņdesmito gadi pirmajā pusē to paveica franču pilote Mišela Mutona pārī ar itāliešu stūrmani Fabrīciju Ponsu. 1982.gadā viņas ar Audi Quattro izcīnīja trīs WRC uzvaras – vairāk nekā jebkura cita ekipāža togad. Tomēr sezonas kopvērtējumā stabilāku sniegumu un vairāk punktus sakrāja ar Opel Ascona 400 startējušie vācieši Valters Rērls/Kristiāns Geistdorfers, Mutonai un Ponsai liekot samierināties ar 2.vietu. Tad lūk, Fabrīcija Ponsa joprojām ir formā un būs sastopama Dakaras bivokos. Piebildīsm, ka viņa epizodiski bijusi agrāko „Dakar Rally” uzvarētāju Jutas Kleinšmites un Āri Vatnenena stūrmane.
Starp Classic braucējiem atzīmējams arī holandietis Hans Steisijs, kurš šā gadsimta pirmajā desmitgadē ar MAN un Iveco spēja sastādīt līdzvērtīgu konkurenci varenajiem Kamaz. Viņa vadītajai ekipažāi arī uzvara 2007.gadā.