FOTO: Rally Alūksne 2018: Uzvar ukrainis Gorbans, bet kas notiek Latvijas rallija saimniecībā?

24-Rally Aluksne 2018

Pirmais 2018.gada sezonas rallijs Latvijā – “Rally Alūksne” ir aizvadīts. Uzvaru tajā svinēja viesi – zināms Ukrainas pilots Valērijs Gorbans ar Igaunijas stūrmani Sergeju Larenu, kuriem šinī rallijā bija visspēcīgākais automobilis – “Mini John Cooper Works WRC”. Otrie mājinieki Jānis Berķis/Edgars Čeporjus, bet trešie igauņi Ranno Brundsens/Roberts Loštšeņikovs (Mitsubishi Lancer Evo VIII). Internacionāls rallijs – internacionāls iznākums. Rīkotāju oficiālie paziņojumi presei kā allaž optimisma pilni. Bet man jau ne pirmo gadu ir sajūta, ka rallijs Latvijā lēnām mirst…

Nē, nē – runa nav par to, ka kaut kas būtu nogājis galīgi greizi ar “Rally Alūksne” rīkošanu. Pēdējo četru gadu laikā „AutoMedia.lv” ralliju Alūksnē apmeklēja jau trešo reizi. Gan iepriekš, gan šogad šīs sacensības bija visnotaļ labi noorganizētas. To pamanījuši arī LAF funkcionāri. Laikam jau nevelti “Rally Alūksne” šogad paaugstināts Latvijas čempionāta posma rangā. Arī

sportisti, īpaši jau viesi, pēcfiniša intervijās “Rally Alūksne 2018” veltīja vien atzinīgus vārdus.

Arī dalībnieku skaits tik prāvs, ka labi ilgi būs jādomā, kad iepriekš uz starta bijušas 100 ekipāžas. Vismaz pērn neviens Latvijā notikušais rallijs ne ar ko tādu palepoties nevarēja. Alūksnē pie rallija centra mastos plīvoja, šķiet, 13.valstu karogi! Vairāk laikam ir bijis vien Latvijā aizvadītajos Eiropas čempionāta posmos. Par ko tad es cepjos?

Ar šādu auto pat dažas kļūdas Valērijam Gorbanam netraucēja būt ātrākajam

Ar šādu auto pat dažas kļūdas Valērijam Gorbanam netraucēja būt ātrākajam

Lai vieglāk iebraukt, uzskaitīšu vēlreiz visiem zināmo – “Rally Alūksne 2018” bija ne tikai Latvijas rallija čempionāta 1.posms, bet analogu statusu baudīja arī Igaunijas rallija saimniecībā. Vēl reizē notika gan Latvijas, gan Lietuvas rallijsprinta čempionāta atklāšanas sacensības. Tātad vienā katlā tika samaisītas četras zupas. Nē – pat piecas, jo bija arī Latvijas kauss „Historic” mašīnām.

Kas par to? Absolūti nekas pret faktu kā tādu. Kooperācija ar kaimiņiem leišiem un igauņiem ir jau gadiem pierasta un, arī es teikšu, pareiza lieta. Mazas valstiņas, nelielas rallija saimniecības, viens otram izpalīdzam. Domīgu dara cits, ko esmu novērojis. Proti, leišu un igauņu uz Latvijā importētiem viņu čempionāta posmiem parasti sabrauc prāvāks bariņš, bet uz eksportētiem Latvijas čempionāta posmiem aiz robežas dodas vien saujiņa mūsējo. Bet to vēl par lielu bēdu nesaskatu. Autosacensības mūsējie rīkot prot. Laikam jau tāpēc pie mums brauc ciemiņi ne tikai no tuvākajām kaimiņvalstīm. Krievi un ukraiņi ir bieži viesi. Arī poļi un somi nav retums. Šoreiz pat ungāri, Izraēlas pārstāvis un spāņi.

Jānis Berķisieņemdams otro vietu, kaut cik glāba Latvijas rallija godu

Jānis Berķis, ieņemdams otro vietu, kaut cik glāba Latvijas rallija godu

Briti un skandināvi, pateicoties Latvijas liberālajiem motorsporta likumiem un kodeksiem, kas paši par sevi pat ir apsveicami, ar Latvijas autosporta pilsonību jeb licenci brauc nu jau regulāri. Līdzīgi kā dažus gadus brauca padsmitgadnieks Harri Rovanpera, kurš pērn kļuva par Latvijas rallija čempionu un kuru nu zina ikviens kaut cik par ralliju slimojošs Latvijas iedzīvotājs.

Cepiens ir par Latvijas rallija saimniecībai, manuprāt, neglaimojošu matemātiku.

“Rally Alūksne 2018” saimnieku bija mazāk nekā viesu.

Lielajā rallijā 23 no 67, bet rallijsprintā 15 no 33 ekipāžām. Latvijas un Lietuvas apvienotajā rallijsprinta posmā tātad Lietuvai skaitliski zaudējam pat savās mājās. Kāda bilde būs Lietuvas posmā? Latvijas un Igaunijas rallija čempionātā kopskatā igauņiem saskaitīju 20 ekipāžas. Mums kā jau minēju 23. Cik Latvijas braucēju būs Igaunijā paredzētajā Latvijas čempionāta posmā? Un cik tur būs pašu igauņu? Pēc iepriekšējo gadu pieredzes, varu minēt, ka ziemeļu kaimiņu mājas posmos viņi paši dalībnieku skaita ziņā dominē nospiedoši.

Savējiem līdzi just Alūksnē bija ieradušies pulka igauņu un lietuviešu skatītāji

Savējiem līdzi just Alūksnē bija ieradušies pulka igauņu un lietuviešu skatītāji

Kas mums paliek pāri, ja viesu nebūtu jeb būtu krietni mazākā skaitā? Tāds čiks vien… Mani novērojumi liek secināt, ka Lietuvas un Igaunijas pašu rallija saimniecības ir kuplākas. Zināms, ka tehniskie sporta veidi prasa ievērojamus finanšu līdzekļus. Atliek secināt, ka gan Lietuvas, gan Igaunijas ekonomika ir krietni veselīgāka kā Latvijā, ja jau naudu autosportam kaimiņvalstīs spēj sarosīt jūtami prāvāks ralliju braukt gribošo skaits.

Kur palikuši mūsu jaunie talanti, kuri pirms dažiem gadiem rullēja no bijušā Latvijas Automobiļu federācijas bosa Dainara Damberga “Autopsorta akadēmijas”? Šodien vien Damberga čoma, Liepājas mēra Ulda Seska dēls Mārtiņš palicis. Kur, piemēram, Ralfs Sirmacis? Kāpēc tādi pieredzējušie kā Māris un Andis Neikšāni un citi ķīlē ārzemniekiem mašīnas, bet paši nebrauc? Kur jēkabpilietis Mārtiņš Svilis un vēl virkne vecie buki, bet ne tik vecie, lai vairs nebrauktu? Trūkst līdzekļu.

Neiznāca pajautāt, vai starts ar šo BMW Jānim Vorobjovam ir finanšu jautājums vai kaprīze

Neiznāca pajautāt, vai starts ar šo BMW Jānim Vorobjovam ir finanšu spiests risinājums vai kaprīze

Mans kolēģis Roberts Jansons, mums pļāpājot trases malā, minēja, ka krietnu naudas žūksni Latvijā noslauc lielais rallijkross un Reinis Nitišs (arī brāļi Baumaņi), tāpēc citur piķa pietrūkst. Bet igauņiem ir WRC ekipāža un leišiem pēdējos gados ļoti aktīva Dakar rallijreida brigāde, taču tas, šķiet, viņu rallija saimniecības tik traki kā mūsējo noplicinājis nav. Manuprāt, iemesli Latvijas rallija saimniecības panīkšanai meklējami dziļāk – valsts pārvaldē un ekonomikā. Rallija un motoru sporta kopumā līmenis līdzīgi kā jaunu automobiļu tirgus ir valsts labas veselības spogulis.

Ar rezultātiem var iepazīties ŠEIT.