Kas ir „AutoMedia Latvia” (automedia.lv)?
Interneta (un ne tikai) pasaulē „automedia” vārds ir pazīstams. Pēdas atradīsit daudzviet – Eiropā, Amerikā, Āzijā, Krievijā un citur. Tiesa, nereti zem šāda nosaukuma var slēpties arī, piemēram, interneta veikals, kam ar auto un medijiem būs mazs vai pat nekāds sakars. Savukārt www.automedia.lv („AutoMedia Latvia”) ir Latvijā kopš 2013.gada 06.februāra Masu Informācijas Līdzekļu reģistrā oficiāli reģistrēts interneta portāls, kas vēstī par notikumiem vieglo automobiļu, motociklu un komerctransporta tirgū Latvijā, kā arī ceļu satiksmē un motoru sportā.
„AutoMedia Latvia” nesacenšas ne ar lielajiem, ne mazākiem interneta medijiem tā saukto Public Relations kantoru un individuālo sabiedrisko attiecību darboņu sacerējumu izplatīšanā. PR materiāliem, kas pārpludina interneta medijus, ar žurnālistiku, sakara nav gandrīz nekāda. Ja retu reizi kaut ko no PR materiāliem izmantojam savās publikācijās, tad tikai rediģētu tekstu ar tiešām noderīgu informāciju, nevis kādam izdevīgu reklāmu. Tādēļ „automedia.lv” saturs ir oriģināls. To, ko var izlasīt pie mums, citur izlasīt nevar. “AutoMedia Latvia” žurnālisti ievēro izdevēja pieņemto ĒTIKAS KODEKSU, kas pievienots zemāk.
Masu informācijas līdzekļa-
interneta vietnes www.automedia.lv
(MIL reģ.Nr. 00070179) izdevēja
IK “AZ Komunikācijas” (UR Nr.45402015459)
ĒTIKAS KODEKSS
1. Vispārīgie principi
1.1. Vārda un preses brīvība ir viens no demokrātijas priekšnosacījumiem. Vārda brīvības jēdziens ir nostiprināts LR Satversmē. Bez preses brīvības nepastāv arī vārda brīvība. Brīvi un attiecīgi neatkarīgi sabiedriskie un privātie mediji ir demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanas garants.
1.2. Žurnālistu un mediju darbinieku pienākums ir aizstāvēt vārda un preses brīvību. Žurnālisti un mediju darbinieki nedrīkst pakļauties nekādai ietekmei, kas ierobežo brīvu informācijas plūsmu vai traucē atklātas debates par jebkuru sabiedrībai nozīmīgu jautājumu.
1.3. Žurnālistu un mediju darbinieku pienākums ir gādāt, lai sabiedrība saņem pilnu (ne vienpusēju) informāciju par procesiem un notikumiem. Žurnālistiem savā darbā jāpielieto daudzpusīgu viedokļu apmaiņa, analītiska un kritiska nostāja pret politisko, ekonomisko un tiesu varu, aizstāvot sabiedrības un indivīda intereses un tiesības.
2. Žurnālistu pienākumi
2.1. Žurnālistu galvenais uzdevums ir sniegt sabiedrībai patiesu un pārbaudītu informāciju.
2.2. Faktu izklāstam žurnālistu veidotajā saturā jābūt objektīvam, skaidram, bez falsifikācijas vai maldināšanas.
2.3. Žurnālistiem jāgādā par viedokļu daudzveidību, pat ja uzklausītie viedokļi nesakrīt ar pašu žurnālistu nostāju jebkādā jautājumā.
2.4. Ziņas, fotomateriālus, video un audio ierakstus, dokumentus u.c. žurnālisti drīkst vākt ar mērķi, iegūto informāciju izmantot tikai savu profesionālo pienākumu pildīšanai.
2.5. Neatkarīga žurnālista darbība nav savienojama ar sabiedrisko attiecību pakalpojumu sniegšanu. Ja žurnālists kādai fiziskai vai juridiskai personai sniedz attiecīgus pakalpojumus, tad viņam nav tiesību gatavot un publicēt žurnālistikas materiālus attiecīgajā jomā (tēmā), jo tādējādi rodas interešu konflikts.
2.6. Žurnālisti nodala ziņas un analīzi no komentāriem un viedokļiem.
2.7. Žurnālistiem ir jāatturas no cilvēka etniskās izcelsmes, tautības, profesijas, politiskās pārliecības, reliģisko uzskatu vai seksuālās orientācijas pieminēšanas, ja šīm detaļām nav nozīmes attiecīgajā kontekstā, it sevišķi, ja šādu faktu pieminēšana var šķist aizskaroša.
3. Žurnālistu attiecības ar informācijas avotiem
3.1. Žurnālistiemm nav tiesību atklāt iegūtās informācijas avotu bez tā piekrišanas.
3.2. Žurnālistu pienākums ir vienmēr pārbaudīt jebkura avotu sniegto informāciju.
3.3. Žurnālistiem ir jāievēro bērnu tiesības, izmantojot viņus kā informācijas avotus.
3.4. Žurnālisti nedrīkst identificēt dzimumnoziegumu upurus.
3.5. Žurnālistiem jāizvairās izmantot anonīmus avotus publicētajos materiālos. Atsaucoties uz anonīmu avotu, žurnālists uzņemas atbildību par informācijas patiesumu un iespēju robežās skaidro anonimitātes iemeslu.
3.6. Saskarē ar informācijas avotiem žurnālistu pienākums ir sevi identificēt. Izņēmumi pieļaujami, ja sabiedrībai svarīga informācija nav iegūstama citā veidā vai tiek veikti žurnālistikas eksperimenti.
4. Žurnālistu darba neatkarība
4.1. Žurnālisti nevar būt politisko partiju amatpersonas. Ja žurnālists kandidē vēlēšanās, viņa pienākums ir apturēt savu profesionālo darbību žurnālistikā.
4.2. Žurnālisti neiesaistās arī citās organizācijās, dalība kurās var traucēt profesionālo pienākumu veikšanai.
4.3. Žurnālisti nepieņem dāvanas, pakalpojumus vai citus labumus atlīdzībā par mediju satura veidošanu no personām, kas nav viņu darba devējs.
4.4. Žurnālistiem ir jāatsakās no tādu materiālu veidošanas, kas rada interešu konfliktu attiecībās ar indivīdiem, politiskām, ekonomiskām un citām interešu grupām.
5. Žurnālistu savstarpējās attiecības.
5.1. Domstarpību gadījumus žurnālisti risina profesionāli godīgā diskusijā.
5.2. Žurnālisti atbalsta cits citu, ja politiskās vai ekonomiskās varas pārstāvji cenšas ietekmēt redakciju darbu.
5.3. Žurnālisti ciena viens otra darbu, nepieļauj plaģiātu un vienmēr norāda, ja tiek citēts cita medija saturs.
6. Ētikas kodeksa uzraudzības mehānisms
6.1. Šis ētikas kodekss nav juridiski saistošs dokuments, tas ir pašu nozares profesionāļu brīvprātīgi pieņemts, paregulatvs ētiskās uzvedības normu apkopojums.
IK “AZ Komunikācijas” īpašnieks/AutoMedia Latvia redaktors
Ainārs Zariņš
„AutoMedia Latvia” redakcija
Galvenais redaktors: Ainārs Zariņš
“AutoMedia Latvia” (automedia.lv) dibināšanas idejas autors. Auto un motorsporta žurnālists ar vairāk nekā 20 gadu stāžu. Publicēties 1995.gadā sācis tolaik ietekmīgajā žurnālā „Auto”. No 1999. līdz 2010.gadam strādājis laikrakstam „Diena”, vēlāk līdz 2012.gadam portālam „DELFI”. Savulaik publicējies arī dažādos citos Latvijas laikrakstos un žurnālos, kā arī vadījis auto un motorsporta tēmām veltītu radio raidījumu.
Absolvējis Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti. Bakalaura grādu aizstāvējis par tēmu „Pasaules autoindustrijas strukturālās izmaiņas”. No 2003. līdz 2006.gadam pildījis Latvijas Automobiļu federācijas „Cross Country” (apvidus autosporta) komisijas preses sekretāra pienākumus un bijis tuvu klāt Latvijas sportistu pirmsākumiem ceļā uz Dakaras ralliju. Lielāko daļu no savas žurnālista darbības tomēr veltījis auto tēmām un, to darot, uzkrājis bagātīgu auto izmēģināšanas un iespaidu atspoguļošanas pieredzi.
Autovadītāja stāžs teju 30 gadi. 2012.gadā ieguvis tiesības vadīt arī motociklu. Brīvajā laikā mīl makšķerēt, ceļot un lasīt labu literatūru.
Fotogrāfs, ziņu redaktors: Agita Zariņa
Darbību “AutoMedia Latvia” sākusi kā portāla www.automedia.lv sociālo tīklu profilu administratore. Ņemot vērā, ka izteikšanās rakstu darbos padodas, nereti darbojas arī kā “AutoMedia Latvia” reportiere, veidojot reportāžas no notikumu vietām. Patīk fotografēt un to dara arī priekš “automedia.lv”.
Absolvējusi Rīgas 49.vidusskolu un pēc tam Rīgas Stradiņa universitātē apguvusi fizioterapeita specialitāti. Kā sertificēta fizioterapeite izveidojusi savu fizioterapijas studiju “FIZIO AZ”. Studijas telpas atrodas Rīgā, Ģertrūdes iela 9-19. Brīvajā laikā labprāt dodas gan tuvākos, gan tālākos ceļojumos, patīk lasīt grāmatas, klausīties mūziku un atpūsties aktīvi.