Par jauniem auto – kas “lacītim” vēderā?

Labdien! Vēlējos pavaicāt par tādu lietu, ko var sadzirdēt no servisa vīriem. Saka, jaunie auto šodien esot neizturīgāki. Gultņi jāmaina jau pie 40 000 km. Uz tā fona informācija par stūres apgriezienu skaitu šķiet galīgi nevajadziga kā rakstā par CR-V. Par to kāds auto ekspluatācijā ne vārda. Bet tas ir tieši vissvarīgāk. Ir tik daudz nezināmo ka ar izbraukšanu pa asfaltu nepietiek. Vai auto ražotājs speciāli neļauj ielūkoties, kas lācitim vēderā?

Izmēģinot jaunu auto jeb, precīzāk, jaunu modeli faktiski ir neiespējami runāt par tā to, kas nākamos šī modeļa īpašniekus sagaida ekspluatācijas gaitā. Neiespējami tāpēc, ka jaunam modelim vēl nav bojājumu vēstures un to uzskaites statistikas. Tāda sakrāsies kāda gada laikā… Vilkt paralēles ar konkrēta jaunā modeļa priekšgājēju nebūtu korekti, jo katrs jauns modelis nes līdzi, ja ne jaunus, novatoriskus tehniskus risinājumus, tad vismaz citādus mezglu regulējumus un atšķirīgas komplektējošās detaļas. Jaunu auto izmēģinājumu apraksti galvenokārt domāti, lai potenciālais interesents gūtu priekšstatu par to, ko spēkrats spēj sniegt no, piemēram - ietilpības, komforta, dinamikas, vadāmības (un te ir nozīme stūres apgriezieniem) viedokļa un varētu apsvērt, vai aprakstītās īpašības atbilst viņa prasībām.

Kas attiecas uz “lācīšu vēderiem”- neviens autoražotājs (arī to pārstāvji), protams, nav ieinteresēts, lai tiktu daudzinātas viņu ražojumu tehniskas problēmas. Taču neļaut autožurnālistiem kaut ko pētīt īsti nav ne ražotāju, ne dīleru spēkos. Izmēģinājumam izsniegtu auto jaukt ārā, un tādējādi pētīt “lācīšsa vēderu”, gan nedrīkstam. Var nopirkt, ekspluatēt, remontēt un aprakstīt. Lielvalstu (auto tirgus izpratnē) lielie mediji tā arī dara. Latvijas salīdzinoši mazā tirgus mērogā pat lielākie diemžēl nedara. Vairākus gadus, sadarbodamies ar “DELFIEM”, centos lasītākā interneta portāla vadoņus uz ko tādu pierunāt. Atsaucības nebija…

Kāds kolēģis savulaik rakstīja apmērām šādi: ir mazi meli, lieli meli… un ir statistika. Statistika nemelo. Mūsu CSDD pa zīmoliem nevis modeļiem apkopo statistiku par to, cik auto ikgadējo tehnisko apskati iziet ar pirmo reizi. Taču šī statistika nerāda veiktos remontus. Tiec nu gudrs, kurš auto uzticamāks! Īstā jaunu un aktuālo modeļu remontu statistika ir pie oficiālajiem dīleriem. Dos? Pat ja dos, kur garantija, ka dati būs patiesi? Neatkarīgie servisi, cik man zināms, ar šādām lietām neķēpājas un nekādas kopējas datu bāzes nav. Vāciešiem ir autoklubs ADAC. Mums atliek radi, draugi, paziņas, personīgi labi pazīstami servisu cilvēki, kam padomu taujāt…

Taču kāda viena lietotāja jeb atsevisķa servisa meistara daži stāstiņi nevar (nu vismaz nevajadzētu) tikt pieņemti kā konkrēta modeļa globālu problēmu raksturojums. Piemērs: man pazīstams fotogrāfs sūkstījās, ka, pirms gadiem četriem esot “iegrābies”, nopirkdams iepriekšējās paaudzes “Ford Focus”. Problēma problēmas galā! Ritošā daļa, elektrība, rūsēšana!! Taču sagadījies ir tā, ka arī es 2007.gadā iegādājos jaunu “Focus” un mans stāsts kardināli atšķiras. Sācies jau sestais ekspluatācijas gads, nobraukums tuvu 100 000 km. Ritošajā daļā, izņemot neizbēgamos bremžu klučus, nav mainīts pilnīgi nekas. Nav bijusi nepieciešamība mainīt ne kaut vienu riteņa gultni, pat neviena bukse piekarēs vēl nav aiztikta. Ar elektrību saistīta ir bijusi tikai viena problēmiņa – vēl garantijas laikā iedegās Air Bag lampiņa. Tika pa garantiju nomainīts viss stūres Air Bag, lai gan problēma bijusi kāda vada kontaktā.

Tiem, kas naudu skaita rūpīgi un izdod negribīgi, bet grib braukt ar jaunu auto, es ieteiktu nepirkt svaigi iznākušu neviena ražotāja jaunāko modeli. “Sāpīgākās kaites” ražotāji “izārstē” pirmajos divos ražošanas gados. Modeļa mūžs tagad vidēji ilgst 4 līdz 6 gadus. Pērciet noskatīto auto otrā ražošanas gada beigās vai trešā sākumā. Arī šāda tāda informācija par uzticamību tad jau būs iegūstama.