Baltijā tiek restartētas atbalsta programmas elektromobiļu tīkotājiem. Katrā valstī pieeja atšķirīga.

13-Skoda Eniaq 80 iV

Lai mazinātu autotransporta CO2 izmešus un vienlaikus paātrinātu autoparka atjaunināšanu, Baltijas valstīs aktivizētas atbalsta programmas elektroauto pircējiem. Atkarībā no valsts atšķiras piedāvājums privātpersonām un uzņēmumiem.

Baltijā valsts subsidētas atbalsta programmas sāka darboties jūtami vēlāk nekā lielākos Eiropas tirgos un arī pašās trīs Baltijas valstīs finansiālais atbalsts elektroautomobiļu pircējus sasniedza atšķirīgā laikā un apjomā. Baltijā starp pionieriem šajā jomā bija Igaunija.

Igaunija uz jaunas starta līnijas

Igaunija nozīmīgu autoparka elektrifikācijas programmu īstenoja jau pirms desmit gadiem. Toreiz pircēji kā kompensāciju varēja iegūt līdz pat 50% no auto cenas (līdz 18 000 eiro). Taču pērn Igaunijas vārds subsīdiju sakarā izskanēja galvenokārt tāpēc, ka tā tobrīd bija vienīgā Eiropas Savienības valsts, kas nepiedāvāja nekādu atbalstu.

2023.gadā tas mainīsies. Noteikumu pieņemšana galīgajā versijā gan vēl priekšā, taču paredzēts, ka privātpersonām tiks piešķirts 5000 eiro atbalsts, bet uzņēmumiem – 4000 eiro. Igaunijā rēķinās, ka šīs subsīdiju programmas ietvaros tiks nopirkti 2300 spēkrati.

Igauņi arī lēmuši nestimulēt dārgāko elektroauto noietu un noteikuši mašīnas cenas griestus

– 60 000 eiro (bez PVN) vieglajam pasažieru auto un 80 000 komerctransportam. Privātpersona drīkstēs iegādāties vienu mašīnu, bet uzņēmumiem limits ir 15 vienības.

Tāpat paredzēts atbalsts mazākām transporta formām, kas var samazināt auto lietošanu. Tā elektrisko kravas velosipēdu iegādei plānota 1200 eiro subsīdija privātpersonām un 1000 eiro uzņēmumiem, kuri, tāpat kā auto gadījumā, drīkst iegādāties līdz 15 vienībām.

Igauņi ir atteikušies no dažiem agrākajiem noteikumiem. Tagad elektromobiļiem vairs neplāno piemērot minimālā nobraukuma prasību, tiem nebūs obligāta apdrošināšana; tajos nevajadzēs uzstādīt GPS ierīci.

Lietuvā lielāks finasējums privātajiem, bet uzņēmumiem iespēja nemaksāt PVN

Lietuva savu jaunāko elektroauto iegādes atbalsta programmu atklāja 2022.gadā. Nepieciešamie līdzekļi tiek ņemti no Eiropas Savienības Modernizācijas fonda un Lietuvā lēš, ka šim mērķim atvēlētie 50 miljoni eiro līdz 2026.gadam sekmēs vairāk nekā 14 000 elektroauto iegādi. Priekšroka ir privātpersonām – tām iezīmēti 35 miljoni apmēram 10 500 spēkratiem.

Savukārt uzņēmumiem pieejami tikai 15 miljoni 3750 mašīnām.

Atbalstam ir atšķirīgs apjoms. Tā privātpersonas, pērkot jaunu auto (līdz sešus mēnešus vecu), var rēķināties ar 5000 eiro, bet, iegādājoties lietotu (līdz četriem gadiem), – ar 2500 eiro. Turklāt privātpersonām ir jāapliecina, ka tās braucamo neizmantos komerciāliem nolūkiem.

Elektromobila uzlade (Shutterstock foto)

Uzņēmumi var saņemt 4000 eiro subsīdiju, un tā domāta tikai pilnīgi jaunu (līdz sešus mēnešus vecu) auto iegādei. Turklāt no 2023.gada atbalsts ir papildināts ar vēl kādu spēcīgu stimulu, proti – ja elektroauto cena ir līdz 50 000 eiro (ieskaitot PVN), uzņēmumiem nav jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis. Tādējādi atšķirība starp līdzīga iekšdedzes un elektriskā auto cenu viena segmenta ietvaros atkarībā no aprīkojuma var izzust vai ir tik maza, ka var ātri atmaksāties ekspluatācijas laikā.

Latvijā pastāvīgu atbalstu uzņēmumiem vēl gaida

Latvijā kopš pagājušā gada ir pieejams atbalsts 4500 eiro apmērā jaunu elektromašīnu pircējiem un 2250 eiro tiem, kas vēlas iegādāties lietotu elektroauto vai jaunu uzlādējamo hibrīdu. Papildus tam mašīnas pārdevējs pircējam piedāvā atlaidi 1000 eiro apmērā, kas izpaužas kā mazāka cena vai ekstra pakalpojumi (riepas, apdrošināšana, apkope, apmaksāta uzlāde u.tml.). Vēl 1000 eiro pircējs var iegūt, ja pārstrādei nodot savu veco braucamo.

Jauna spēkrata cenas griestu nosacījums – 60 000 eiro (bez PVN), tas attiecas uz bāzes komplektāciju. Citi nosacījumi: 10 400 km nobraukums gadā jeb 52 000 km piecos gados; viens pircējs drīkst iegādāties vienu spēkratu; to nav atļauts izmantot komercdarbībai.

Privātpersonu atbalstam ir paredzēti 10 miljoni eiro, un kopējais ar šīs programmas palīdzību iegādātais auto skaits varētu sasniegt 3800 vienības.

Atšķirībā no kaimiņvalstīm Latvijā atbalsts uzņēmumiem ir niecīgs.

ALTUM administrē programmu, kas paredzēta apstrādes nozares komersantiem, kuru eksporta apjoms ir vismaz viens miljons eiro pēdējā finanšu gadā vai vismaz 50% kopējā apgrozījuma. Pieejamais atbalsts: garantija finanšu līzingam jaunu elektromobiļu finansēšanai – līdz 30% cenas (bez PVN, maksimāli 5000 eiro vienam auto un 180 000 eiro vienam komersantam).

„Privātpersonām domātā programma ir veiksmīga. 2022.gada jauno auto reģistrācijas dati neatspoguļo patieso situāciju, jo ražotājiem ir problēmas piegādāt auto. Ir gadījumi, kad gaidīšanas laiks pārsniedz vienu gadu. Taču, summējot piegādātos auto un pasūtījumus, rezultāts ir labs – ir tirgotāji, kam pasūtīto mašīnu skaits iesniedzas simtos,” ar viedokli daļās Auto asociācijas prezidents un politiķis Andris Kulbergs.

electric_car_system

Taču Kulbergs apšauba uzņēmumu-eksportētāju programmas efektivitāti. Pēc viņa domām – ja vēlas ievērojami samazināt CO2 izmešus, atbalsts jāvirza uzņēmumiem, kuru auto regulāri riņķo pa pilsētu – taksometri, koplietošanas auto, kurjerpasta un piegādes transports, kā arī pašvaldībām, kuras pašlaik nemaz nevar nepirkt mazizmešu transportu.

“Mēs asociācijā aprēķinājām – lai akumulatora elektroauto būtu konkurētspējīgs, atbalstam vajadzētu būt vismaz 4500 eiro un PVN jāļauj pilnā apmērā ieskaitīt priekšnodoklī. Faktiski optimāli būtu ap 8000 eiro. Savukārt

komerctransportam 4500 eiro ir krietni par maz, te kopējam atbalsta apjomam vajadzētu būt 15 000 eiro.

Pretējā gadījumā lēts dīzeļauto nav izkonkurējams,” uzskata Andris Kulbergs.

Lai gan oficiāla informāciju par to nav izskanējusi, Kulbergs prognozē, ka jauna atbalsta programma uzņēmumiem varētu sākties šajā gadā, iespējams, jau gada pirmajā pusē.

“Lietuvas modelim ir potenciāls iekustināt elektroauto noietu. Jācer, ka Latvija neminstināsies un arī ieviesīs tādu atbalstu, kas nebūs tikai formāls ķeksis starptautisku prasību izpildē,” saka žurnālists, TV Auto ziņu veidotājs Aldis Zelmenis. “Jāatzīst gan, ka globālu problēmu dēļ šis ir ļoti turbulents laiks – ja mašīna jāgaida vairāki mēneši vai pat vairāk nekā gads, subsīdiju jau nav kam piemērot.”

AutoMedia Latvia vēlas piebilst, ka lielākai elektromobiļu pievilcībai Latvijā straujāk jāattīsta arī uzlādes tīkls, kas pašreiz puslīdz pietiekams ir vien uz valsts galvenajiem autoceļiem. Turklāt uzmanība jāvērš uz ātrās uzlādes stacijām, kas ievērojami var samazināt uzlādes laiku, kas ļaus elektroauto līdzvērtīgāk konkurēt ar ieksdedzes mašīnām.