Kravas mašīnu rindu uz austrumu robežas uzdod administrēt Valsts robežsardzei

Ziemas celji 003

Valdība 27.februārī uzdeva Valsts robežsardzei pildīt jaunu funkciju – kravas transportlīdzekļu reģistrāciju rindā. Papildus likumprojekts paredz Ministru kabinetam dot deleģējumu noteikt robežšķērsošanas vietas, kurās transportlīdzekļi tiks reģistrēti rindā, un kārtību, kādā transportlīdzekļi tiks reģistrēti rindā un šķērsos ārējo sauszemes robežu.Pieņemtais likumprojekts paredz pienākumu personai – autovadītājam – pirms iebraukšanas robežšķērsošanas vietā reģistrēt kravas transportlīdzekli rindā. Minētā kārtība nodrošinās, ka kravas transportlīdzekļi ārējo robežu šķērsos rindas kārtībā.

Lai reģistrētu kravas transportlīdzekļus valsts robežas šķērsošanai Terehovas robežšķērsošanas vietā, Iekšlietu ministrijai nepieciešams finansējums 2013.gadā 58 950 latu apmērā, bet 2014.gadā un turpmāk ik gadu 52 410 latu.

Likums stājās spēkā 2013.gada 2.jūlijā.

Kā ziņots, vēl pēdējā valdības iecerētā variantā bija iecerēts, ka Autotransporta direkcija (ATD) izsludina rindu organizēšanas konkursu,

un «Latvijas auto» figurēja kā viens no pretendentiem, kas to varētu administrēt. Savukārt sākotnējā variantā bija plānots rindu organizēšanu nodot «Latvijas auto» pārziņā.

Savukārt pirms nedēļas valdība neizskatīja piedāvāto kārtību, kas noteiktu ārējās sauszemes robežas rindas administrēšanas deleģēšanu privātpersonai, jo turpmāk ar transportlīdzekļu rindas administrēšanu nodarbosies robežsardze.

«Dilar Trans» uzņēmuma pārstāvis Oskars Juhnevičs, vērtējot valdības lēmumu, norāda, ka nav tik būtiski, kurš tagad organizēs rindas. Labākais risinājums būtu izveidot stāvvietu, kur autovadītājs var piereģistrēties, saņemt savu rindas numuru, lai nebūtu jāstāv rindā un «jāraustās». Turklāt rindā stāvēšana šoferiem tiek ieskaitīts kā darba režīms. Šāda liela stāvvieta esot arī uz Vācijas un Polijas robežas. Vienlaikus otršķirīgs esot jautājums, kurš šādas elektroniskas un maksimāli objektīvas rindas varētu organizēt. Juhnevičs pieļauj, ka privātie uzņēmēji varētu strādāt, nodrošinot veikala, atpūtas vietas pakalpojumus, bet valsts, attiecīgā robežsardze, varētu organizēt rindas un robežas šķērsošanas jautājumus.