Problēma: Atšķirībā no Baltijas, attīstītajos elektromobiļu tirgos prioritārās uzlādes vietas ir dzīvojamās un komerciālās ēkās nevis uzlādes stacijas ceļmalās

35-Peugeot e-208

Pašlaik Baltijā pārsvarā attīstītās ceļmalas publisko elektro uzlādes staciju tīkls, bet elektromobilitātes vadošie tirgi liecina, ka cilvēkiem primāri ir uzlādēt savus elektromobiļus mājās vai darbā. Strauji augošā elektromobiļu izplatība un nepieciešamība pēc uzlādes stacijām jau tuvāko piecu gadu laikā kļūs par ļoti sarežģītu izaicinājumu visiem namu apsaimniekotājiem Baltijā.

Elektrisko automašīnu pārdošanas apjomi pasaulē katru gadu dubultojas. Tikai 2022.gada otrajā ceturksnī, saskaņā ar ACEA (Eiropas Automobiļu ražotāju asociācija) datiem, elektromobiļu pārdošanas apjomi ES pieauga par 9,9%. Tiek lēsts, ka līdz 2030. gadam visā pasaulē uz ceļiem būs vairāk nekā 130 miljoni elektrotransportlīdzekļu. Lēciens e-mobilitātē būs viens no tuvākās desmitgades lielākajiem energopārvaldības izaicinājumiem, ar ko vistiešāk saskarsies administratīvo un komerciālo ēku apsaimniekotāji.

“Vērojam, ka šobrīd Baltijas valstīs galvenā uzmanība tiek pievērsta publiskā ātrās uzlādes staciju tīkla attīstībai, nevis šo risinājumu ieviešanai privātajā sektorā – vietās, kur cilvēki elektromobiļus uzlādē vismazāk iespaidojot savu ikdienu. Ir jāsaprot, ka elektromobiļa un auto ar iekšdedzes dzinēju lietošanas paradumi kardināli atšķiras. Degvielas tvertni varam ātri uzpildīt degvielas uzpildes stacijā, bet elektromobiļu uzlādi cilvēki gribētu veikt mājās vai darbā, jo uzlādes process aizņem no 2 līdz 8 stundām. Ceļmalas uzlādes stacijas autovadītājiem nāktos izmantot tikai garākos braucienos,” stāsta Schneider Electric produktu attīstības vadītājs Baltijas valstīs Gatis Arājums.

46-Porsche World Roadshow Latvia 2022

E-mobilitātes tirgus attīstība lielā mērā ir atkarīga no infrastruktūras atbilstības un namu apsaimniekotāju gatavības apmierināt arvien pieaugošās iedzīvotāju, darbinieku un klientu transportlīdzekļu uzlādes vajadzības. Līdz 2030.gadam, pēc McKinsey aprēķiniem, visā pasaulē ēkās tikšot uzstādīti 55 miljoni jaunu uzlādes staciju, kas patērēs 525 TWh elektroenerģijas. Apmēram tik daudz, cik tagad gadā patērē Vācijā.

Lielākais šķērslis e-mobilitātei būs infrastruktūras un elektrības jaudas trūkums visos elektromobiļu uzlādes punktos

– no stāvvietām un ēkām līdz pat tirdzniecības centriem. Kā Baltijas valstīm izdosies tikt galā ar šo izaicinājumu, šodien faktiski ir atkarīgs no privātajiem investoriem, jo katras valsts e-mobilitātes stratēģija un prioritātes ir atšķirīgas. Šobrīd ir ļoti svarīgi, lai nekustamo īpašumu attīstītāji, pilsētplānotāji un elektroenerģijas piegādātāji savos projektos paredzētu elektromobiļu uzlādes staciju infrastruktūru, uzskata G. Arājums.

Tam nepieciešams modernizēt ēku elektroinfrastruktūru un vispārējos elektriskos tīklus, pretējā gadījumā elektromobiļiem vienkārši nepietiks jaudas un pieejamu uzlādes punktu, lai tuvākajā nākotnē apmierinātu eksponenciāli pieaugošo pieprasījumu. Tiek lēsts, ka ēkām būs nepieciešams par aptuveni 40 procentiem vairāk elektrības, lai veiktu elektromobiļu uzlādi vien.

18-Dacia Spring

E-mobilitātes attīstība, kas ar katru gadu kļūst arvien straujāka, pamazām maina ikdienas rutīnu administratīvajās un komerciālajās ēkās. Katru rītu ēkās ar pilnu jaudu sāk darboties simtiem datoru, ventilācijas, dzesēšanas sistēmu un kafijas automātu. Ar katru dienu šim sarakstam tiek pievienots arvien vairāk elektromobiļu, jo autovadītāji vēlas uzlādēt savu transportlīdzekli, ierodoties birojā, tirdzniecības centrā vai kinoteātrī. Rezultātā ēku elektrosadales sistēmas piedzīvos lielus slodzes pieaugumus. Ēkas, kas tam nav sagatavotas, var piedzīvot nopietnus bojājumus un pat radīt pārslodzes risku visam kvartālam.

“Lai izvairītos no šādām kritiskām situācijām, var palīdzēt digitālais risinājums – vieds elektromobiļu uzlādes tīkls jeb elektromobilitātes ekosistēma „EcoStruxure for eMobility”. Tas ir visas elektromobiļu uzlādes infrastruktūras mugurkauls. Šis Schneider Electric risinājums palīdz izvairīties no pīķiem elektrotīklā un nodrošina tā vienmērīgu darbību. Laikā, kad tīklā ir vislielākais enerģijas pieprasījums, elektromobiļi netiek uzlādēti visi vienlaicīgi, bet gan izmantojot maksimālo pieejamo jaudu. Tas nodrošina gan uzlādes procesa nepārtrauktību, gan visas energoapgādes sistēmas stabilitāti,” jaunākās elektromobiļu uzlādes tehnoloģijas skaidro G. Arājums.

Digitālā eMobility sistēma, kurai ir pieslēgta elektromobiļu uzlādes iekārta, reāllaikā analizē datus un koordinē uzlādes procesu, ņemot vērā tīkla noslodzi, pašreizējo elektroenerģijas cenu, citu tīklam pieslēgto ierīču un automašīnu enerģijas pieprasījumu, un tā spēj veikt arī prognozējošo modelēšanu.

Elektrības cenas, kas sasniegušas vēl nebijušu pieaugumu, ir kļuvušas par vēl vienu stimulu investoriem meklēt efektīvākas tehnoloģijas, kas palīdzētu saprātīgāk pārvaldīt energoresursus. Tiek lēsts, ka viedais uzlādes tīkls lietotājiem rada līdz pat 70% ietaupījumu salīdzinājumā ar publiskajām uzlādes stacijām, savukārt ēku apsaimniekošanas uzņēmumiem tas palīdz ilgtspējīgāk izmantot enerģiju un samazināt CO2 emisijas.