Kad jūs beidzamo reizi esat redzējuši „Tesla” reklāmu? Neatceraties… Lieta tāda, ka kompānija vienkārši netērē naudu tradicionālajai reklāmai.
Ciniski vērtējot, reklāma ir domāta mazizglītotu un maz domājošu cilvēku mānīšanai. Nu, piemēram, jūs taču būsiet pamanījuši dažādu alus šķirņu reklāmas visaugstākās raudzes sporta sacensībās. Vai esat mēģinājuši baudīt kādu no šiem reklamējamajiem produktiem? Vienalga, vai tas būtu Eiropas, Amerikas vai Austrālijas izcelsmes darinājums (neminēsim vārdos), taču ikviens nopietns alus cienītājs tūdaļ sprauslādams teiks, ka šī susla, lai neteiktu stiprāk, nav cēlā alus nosaukuma cienīga. Taču reklāmas nozombētas milzīgas lumpeņu masas šādas alus parodijas patērē, pat necenzdamies (vai varbūt nespēdami) saturā iedziļināties. Tātad reklāma strādā un ražotāju makos nauda ripo griezdamies…
Var teikt, ka līdzīgi ir ar automobiļiem. Ir tādi, kas tiek tirgū „stumti” ar apjomīgām reklāmām,
bet ir produkti, kam nekas tamlīdzīgs nav vajadzīgs.
Tādu labākā reklāma ir lietotāju pozitīvais vērtējums. Tā ir savdabīga mutvārdu folklora, kas aizceļo pie draugiem un paziņām, un pēc tam pie paziņu paziņām. Mārketologi to dēvē par vīrusu reklāmu.
Amerikāņu kompānijā „Tesla Motors” vispār nav tādas apakšvienības, kam būtu jānodarbojas ar reklāmu.
„Šobrīd mūsu reklāma ir mūsu veikali. Mēs mierīgi varam pārdot 20 tūkstošus automobiļu gadā, netērējot ne centa reklāmai. Varbūt nākotnē būsim spiesti maksāt par reklāmu, bet pagaidām mēs uzskatām, ka tai nav izšķirošas nozīmes mūsu spēkratu popularizēšanā,” teic „Tesla” preses sekretāre Aleksisa Džordžesone. „Mūsu mārketinga nodaļā ir tikai septiņi darbinieki. Viņi visi nodarbojas ar klientu interneta pasūtījumiem. Salīdzinājumam, „Nissan” 2012. gadā iztērēja 25 miljonus ASV dolāru elektomobiļa „Leaf” reklāmai.”
Loading ...
