Lai izraisītu pircēju interesi pārbagātajā mūsdienu autopasaulē, ražotāji bieži ķeras pie senām, bet pārbaudītām vērtībām. Piemēram, jaunā veidolā reanimē agrāk slavenus zīmolus un rada to modeļu pēctečus. Tieši tā rīkojas arī franču „Renault”, atjaunot savulaik spīdējušo sporta auto zīmolu „Alpine”.
Jau gandrīz 60 gadus „Alpine” ir leģenda, bet tās radīšanā izķiroša nozīme bija Žanam Redelē (1922-2007).
Žana Redelē tēvs Emīls bija Francijas pilsētiņā Djepē dzīvojošs mehāniķis pirmajam „Renault” rūpnīcas autobraucējam Ferencam Sisam, kurš 1906.gadā Lemānā uzvarēja Grand Prix de la Sarthe. Pašā 20.gs. sākumā Emīlu Redelē bija nolīdzis pats „Renault” dibinātājs Luī Reno.
Pirmā pasaules kara beigās Emīls Redelē apmetās uz dzīvi Djepē un atvēra „Renault” izplatīšanas uzņēmumu. Emīla vecākais dēls Žans 1946.gadā ieguva grādu ekonomikā un uzņēmējdarbībā, vienlaikus nosūtot prakses atskaiti „Renault” vadībai. Jaunā censoņa novērojumi par autoražotāja uzņēmējdarbību bija tik pārliecinoši, ka viņš tika uzaicināts pie paša tā laika „Renault” vadītāja Pjēra Dreifusa. Žans Redelē, gluži tāpat kā viņa tēvs, oficiāli tika iecelts par „Renault” dīleri Djepē un 24 gadu vecumā kļuva par jaunāko Francijas autodīleri. 1950.gadā viņš iesaistījās autosportā, to pamatojot ar to, ka
“ātrumsacīkstes ir labākais veids, kā pārbaudīt izgatavotās automašīnas un uzvara sacīkstēs ir labākais pārdošanas instruments.”
Dalībai sacensībās, Redelē izvēlējās „Renault 4CV” modeli, kurš vēlāk gadu gaitā kļuva par pirmo franču auto, kas pārdots vairāk kā miljons eksemplāros.
No tirgotāja līdz autosportam un auto ražotājam
Žans Redelē
1950.gada janvārī Žans Redelē ar 4CV piedalījās Montekarlo rallijā, taču neveiksmīgi. Jau 24.jūlijā pirmajā Rallye de Dieppe, savās mājās konkurējot ar 40 sāncenšiem, viņš ieguva pirmo vietu. Šo uzvaru novērtēja „Renault” vadība, kas Redelē nu jau ar īpaši pielāgotu „4CV 1063” rallija versiju mudināja piedalīties 1951.gada Montekarlo rallijā. Tur Redelē finišēja kā ceturtais savā klasē, vēlāk Djepes rallijā kā otrais. Žana autobraucēja karjera bija sākusi uzņemt apgriezienus. Viņš kļuva arī par pirmā Rallye de Dax uzvarētāju, bija piektais Rallye du Dauphiné, trešais Marathon de la Route, kura maršruts stiepās no Ljēžas līdz Romai un atpakaļ, tad trešais Tour de France Automobile sacensībās, un sezonu pabeidza triumfējot Tour de Belgique.
Paveicis 4CV veiktspējas analīzi, Redelē uzskatīja, ka automašīna būtu neuzvarama, ja tās korpuss būtu vieglāks, bet virsbūves forma aerodinamiskāka. Žans devās uz Itāliju, lai tiktos ar dizaineri Džovanni Mikeloti, kuram bija uzticēts izstrādāt „4CV Speciale Sport”. Gaidot kamēr jaunais auto tiks piegādāts, Redelē ar „4CV 1063” turpināja piedalīties sacensībās.
Slavenajās Mille Miglia sacīkstēs 1500 km garumā tika gūta uzvara savā klasē, atstājot tuvākos sekotājus vairāk nekā stundu aiz sevis. 1952.gadā arī 24 Hours of Le Mans Redelē ar vienkāršo „4CV 1063” bija līderis savā klasē, bet divas stundas pirms finiša bija spiests izstāties. Toties 1953. gadā viņš atkal savā klasē uzvarēja Mille Miglia, taču Žans ļoti vēlējās braukt ar „Renault Speciale”, ko bija pasūtījis Itālijā. Viņš ar šo auto beidzot varēja startēt ceturtajā Djepes rallijā un jau pirmajā reizē „Renault Speciale” guva pārliecinošu uzvaru, pieveicot „Jaguar” un „Porsche”.
1954.gadā Redelē uzvarēja Mille Miglia un Critérium des Alpes autosacīkstēs. “Es patiesi izbaudīju iespēju šķērsot Alpus un tas manī radīja ideju savas nākotnes automašīnas nosaukt par „Alpine,” sacīja Žans Redelē.
Zīmola potenciālam pēc Redelē domām bija jābalstās uz šādiem principiem – inovatīvs dizains, viegls korpuss, komplektācija ar vienkāršiem, bet konkurētspējīgiem mehānismiem, kuros izmantots liels skaits masveidā ražotu detaļu. Tas nodrošinātu zemas automašīnu cenas un apkopes izmaksas salīdzinājumā ar automašīnas veiktspēju.
Uz 4CV platforms tapa „Redele Speciale” ar poliestera korpusu un vairākiem sporta pielāgojumiem. Žans Redelē centās panākt, lai automašīnu izgatavotu ārzemēs, kā pirmo izmēģinot Ameriku. Ar nosaukumu „Le Marquis” auto 1954.gadā debitēja New York Motor Show, bet iniciatīva tālāk neattīstījās.
Alpine A106 Couch (1955-1961)
Tajā pašā laikā modelis „A106 Coach”, ko turpat Francijā finansēja Redelē sievastēvs, kļuva par pirmo izlaizto „Alpine”. 1955.gada 25.jūnijā tika izveidots uzņēmums Société des Automobiles Alpine un jūlija sākumā Žans Redelē prezentēja trīs jaunus „A106 Coach” (A nozīmēja „Alpine”, bet 106, bija kā atsauce uz „4CV 1062”, kas bija kalpojis kā detaļu donors). Viena mašīna bija zila, otra balta un trešā sarkana – Francijas karoga krāsās. „Renault” vadītājs Pjērs Dreifuss tika pārliecināts ātri. 1955.gada 6.oktobrī Žans Redelē Parīzes autošovā oficiāli prezentēja „Alpine” zīmolu un automašīnas.
1958.gadā A106 tika pilnveidots par „Alpine A108 Berlinette”. Šim auto jau tika izmantota oriģināla platforma, bet to 1960.gadā nomainīja inovatīvā beams and backbone šasija, kas kļuva par īstenu „Alpine” veiksmes atslēgu. Jāpiemin, ka tajā pašā laikā leģendārais „Lotus” dizainers un inženieris Kolins Čepmens izlaida „Lotus Elan” ar tāda paša tipa šasiju.
Alpine A110 (1961-1977)
Uz „Alpine A108” bāzes drīz vien radīja pēcteci „A110 Berlinette”, kam izmantoja „Renault 8” detaļas. Ar A110 modeli uzņēmums ieguva komerciālu veiksmi, klientu skaits nepārtraukti auga. Sākumā „Alpine” būvēja un sagatavoja tikai rallija automašīnas, vēlāk arī izturīgus sacīkšu prototipus un vienvietīgus sporta auto. A110 modelis tika nepārtraukti uzlabots. Sākumā tam bija tikai 1108 cm3, bet ražošanas beigās 1977.gadā jau 1647 cm3 dzinējs.
Pavisam tika izgatavotas apmēram 7500 „Berlinette” automašīnas. Papildus „Alpine” ziedu laikos Žans Redelē izvērsa ražošanu arī Brazīlijā, Spānijā, Meksikā un pat Bulgārijā.
No „Alpine” līdz „Alpine-Renault”
„Alpine” veiksme un pieprasījuma kāpums, ko radīja „A110 Berlinette”, mudināja Žanu Redelē atvērt otru ražotni. Tika slēgts līgums ar „Renault”. Iznākumā otrajā ražotnē salika šasijas un auto korpusus, ko krāsoja un marķēja ar A110 simboliku, pirms tie nonāca Djepē, kur montāža tika pabeigta.
Žana Redelē „Alpine” saikne ar „Renault” arvien bija ļoti cieša. Djepē izgatavotās automašīnas jau kopš 1967.gada beigām vairs nesauca tikai „Alpine”, bet gan „Alpine-Renault” un tās oficiāli pārstāvēja „Renault” pasaules autosportā. „Renault” arī nodrošināja „Alpine” līgumu ar degvielas un smērvielu gigantu „Elf”, kas ļāva iegūt solīdu budžetu, kā arī „Alpine” mašīnas varēja oficiāli tirgot „Renault” dīleru tīklā.
Renault-Alpine A310 (1971-1984)
Žans Redelē jau bija ieplānojis pavisam jaunu A310, kas tika prezentēta 1971.gada Ženēvas izstādē. Šī „Alpine” un „Renault” kopīgi projektētā mašīna bija paredzēta, lai stiprinātu zīmola pozīcijas sporta automašīnu un Gran Turismo luksus klases auto lietotāju aprindās.
Zvaigžņu stundā 1973.gadā „Renault” nopirka 70% „Alpine” akcijas un jau 1976.gadā „Alpine” pārstāja sporta mašīnu ražošanu, ko pārņēma jaunizveidotā „Renault Sport” nodaļa. Djepes rūpnīcā, uz kuras sienām iepriekš bija „Alpine” logo, „Renault Sport” vajadzībām tika ražota virkne modeļu.
Savukārt jaunā A310 izlaidei atkal tika atvērta jauna ražotne. To uzbūvēja sadarbībā ar „Renault Enggineering” nodaļu. Diemžēl A310 un jaunā Djepes rūpnīca kļuva par 1973. gada kurināmā krīzes upuri. Tomēr A310 piedzīvoja attīstību un laika gaitā atrada klientus. Pēc četru cilindru, 140 Zs, 1605 cm3 dzinēja 1971.gadā, sākot ar 1976.gada septembri, auto tika aprīkots ar V6 150 zirgspēku 2700 cm3 dzinēju no „Renault 30 TS”. 1981.gadā A310 ieguva jaunā „Renault 5 Turbo” aizmuguri, bet pēc vairāk nekā 11 600 saražotām automašīnām 1985.gadā A310 deva vietu jaunajam „Alpine GTA” (Grand Tourismo Alpine) modelim.
Paralēli jau 1976.gadā tirgū veiksmīgi tika laists „Renault 5 Alpine”. Laika posmā starp 1976. un 1980.gadu tika izgatavotas apmēram 56 000 automašīnas ar atmosfēriskajiem dzinējiem, kam sekoja 23 000 turbo modeļi laika posmā starp 1981. un 1984.gadu.
Renault-Alpine GTA (1986-1991)
Jaunā GTA konstrukcija bija ļoti novatoriska. Auto virsbūve bija pirmā, kas Eiropā tika izgatavota ar augstspiediena injekcijas metodi. Šī tehnoloģija ļāva poliestera virsbūvei “pielipt” pie šasijas, tādējādi automašīnai nodrošinot īpaši labu stingrību. Neņemot vērā galveno tehnoloģisko jauninājumu, automašīnai bija arī īpaši zems frontālās pretestības koeficients.
Sākotnēji aprīkota ar 2849 cm3 dzinēju, kas ļāva attīstīt 160 Zs, GTA spēja sasniegt ātrumu vairāk nekā 230 km/h. Vēlāk parādījās turbo versija. Tā dižojās ar 200 Zs un bija ātrākā tā laika franču mašīna, iegūstot nosaukumu “iznīcinātājs ceļam” (fighter jet for the road). Tika radītas arī dažādas ierobežotu sēriju specversijas. Par pēdējo īstu “Alpine” modeli kļuva “A610”, ko izlaida no 1991. līdz 1995.gadam.
Pēc „Renault 5 Alpine” Djepē tika izlaists „Renault 5 Turbo” un „Alpine” vārds no sporta auto būves vēlāk pazuda pavisam. Sākās „Renault Clio RS” laiks ar vairāk nekā 67 000 saražotu auto laika posmā no 2000.gada līdz pat mūsdienām un „Megane RS”, kas tika prezentēta 2003.gadā. Kopskaitā tika izgatavotas 22 455 šīs automašīnas vienības.
Tagad „Alpine” rūpnīca Djepē atkal spēlē svarīgu lomu, jo ir paziņots, ka „Renault” kopīgi ar savu F-1 partneri „Caterham” atjaunos „Alpine” zīmolu. Vēl pirms tam pērn jau tika prezentēts koncepauto „Renault Alpine A110-50”.
„Alpine” sasniegumi sportā
„Alpine” ir sporta zīmols – rallijs, kross, šoseja, izturības sacīkstes vai jebkas cits – ātrumsacīkstes ir tā būtība.
Rallijā viss sākās ar „A106 Coach”. Bez Žana Redelē vēl vairākiem braucējiem šo pirmo „Alpine” izdevās aizvest līdz uzvarai. „Alpina” mašīnas ir devušas iespēju braucēja karjeru virzīt izciliem dažādu gadagājumu braucējiem. Uzvaras, kas gūtas ar „Alpine” rallija mašīnām dažāda ranga sacīkstēs ir nesaskaitāmas, turklāt tās guvuši ne tikai rūpnīcas komandu atbalstīti piloti, bet nereti arī privātbraucēji.
Lūk – visskaļākie sasniegumi: 1970.gadā Žans Klods Andruē (Alpine A110) tika kronēts par Eiropas rallija čempionāta uzvarētāju. 1973.gadā ar „Alpine-Renault A110” tika gūta uzvara International Rally Championship for Manufacturers čempionātā, bet ja jau togad tiktu noskaidrots labākais arī pilotu vēltējumā, tad par pirmo pasaules rallija čempionu tiktu kronēts šīs komandas braucējs Žans Luks Terjē. 1971.gadā viss Rallye de Monte-Carlo uzvarētāju pjedestāls finišēja ar A110 – pirmais Ūve Andersons, otrais Terjē, trešais Andruē. Tas pats Monte-Karlo rallijā atkārtojās 1973.gadā, tikai citādā pilotu secībā – Andruē, Andersons un Žans Pjērs Nikolā. 1971. un 1973.gadā „Alpine” uzvarēja Rallye de Portugal. 1970., 1971. un 1973.gadā uzvaras Acropolis Rally, kā arī Rallye Sanremo. Korsikas rallijā pavisam izcīnītas četras uzvaras. Marokas rallijā 1973.gadā uzvara Bernāram Darnišē.
Kad „Alpine A110” nomainīja modelis A310, tik skaļu uzvaru vairs nebija, taču 1977.gadā ar V6 motoru Francijas rallija čempionātā uzvarēja Gijs Freklens. Satriecošais „Renault 5 Turbo”, kas, starp citu, arī tika izgatavota Djepē, noslēdza „Alpine” rallija mašīnu uzvaru ciklu.
Savukārt „Alpine” prototips 1963.gadā debitēja Le Mans 24 Hours sacīkstēs. Ar sākumā nelielajiem 1000-1300 cm3 dzinējiem „Alpina” spēja uzvarēt sāncenšus savā klasē – 1964. gadā Anrī Morro/Rožērs Delaženestjē, bet 1966. gadā Šenīss/Delaženestjē.
Renault-Alpine A442-B
1968.gadā „Alpine” prezentēja ar 3,0 litru „Gordini” V8 dzinēju aprīkoto A220 modeli. Tomēr ar vibrāciju saistītu problēmu dēļ tas nebija uzticams, un 1969.gadā šim prototipam tika pārvilkts krusts. Tas atdzima 1973.gadā jau kā divu litru V6 A440 un piedzīvoja vēsturisko Žana Pjēra Žoso/Didjē Pironi 1978.gada uzvaru Le Mans 24 Hours, braucot ar „Alpine-Renault A442-B”. Pēc šī snieguma programma tika apturēta un uzmanība koncentrēta uz „Renault” 1,5 litru Turbo F-1 automašīnu, ko tāpat bija izstrādājis „Alpine” izpētes nodaļas vadītājs Andrē de Kortanze.
„Alpine” triumfēja arī vienvietīgo auto konkurencē. Jau pašā pirmajā gadā (1964) Anrī Grandsjē ar A270 uzvarēja Francijas Formula 3 čempionātā. 1971.gadā šo panākumu atkārtoja Patriks Depaljē ar „Alpine A360”, bet 1972.gadā Mišels Leklērs (A364). Depaljē 1972.gadā uzvarēja arī prestižajā F-3 Monaco Grand Prix.
„Alpine” automašīnām klājās spoži arī citās disciplīnās. Rallijkrosā Žans Ranjoti, Bruno Sabi un Žans Pjērs Beltuāzs trīs gadus pēc kārtas ieguva Francijas čempiona titulu (1977., 1978. un 1979.gadā), bet austrietis Herberts Grūnštaidls Eiropas laurus plūca 1977.gadā. Tikmēr kalnā braukšanas sacensības izrādījās veiksmīgas Žanam Ortelli, Marselam Taresam.
Arī katrā valstī ārpus Francijas, kur tika izgatavotas „Alpine” mašīnas, tās piedalījās sacīkstēs un uzvarēja. Brazīlijā pie „Alpine” stūres ir sēdējis Emersons Fitipaldi, vēlākais F-1 pasaules čempions un Indy 500 uzvarētājs. Spānijā Karloss Sainss, vēl krietni pirms WRC čempiona titula. Bulgārijā Iļja Čubrikovs, Austrumeiropas rallija čempions.
Loading ...
