Tiem, kuri par ārzemju autobūvi interesējās jau sabrukušās PSRS laikos, gan jau nepaslīdēja garām priekš aizvadītā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem dizaina ziņā neordinārs trīsdurvju auto „Renault Fuego”. Šī modeļa ražošana tika uzsākta 1979.gadā, bet trīs gadus vēlāk „Renault” laida klajā „Fuego Turbodiesel”, kas kļuva par pirmo ar dīzeļdzinēju aprīkoto kupeju pasaulē.
Renault 20 Turbo
„Renault” dīzeļdzinēju izstrādi uzsāka jau 1925.gadā, taču līdz pat septiņdesmitajiem gadiem tie tika izmantoti vien kravas automobiļiem, autobusiem un traktortehnikai. Degvielas krīze 1973.gadā lika daudzu ražotāju inženieriem, tostarp „Renault”, uzmanību koncentrēt uz dīzeļdegvielas izmantošanu arī vieglajos auto. Pirmais „Renault” dīzeļdzinējs J8S vieglajiem auto tika prezentēts 1979.gada septembrī Parīzes autošovā.
„Renault 20 Diesel” 2068 cm3 dzinēja jauda bija 64,9 Zs, griezes moments 124 Nm, maksimālais ātrums 147 km/h,
bet vidējais degvielas patēriņš aptuveni 8 l/100 km. Kaut kas neiedomājams salīdzinājumā ar mūsdienu modernajiem dīzeļdzinējiem, vai ne? Taču 1970.-to gadu beigās „Renault 20 Diesel” bija viena no ātrākajām ar dīzeļdzinēju apgādātajām vieglajām automašīnām Eiropā.
Pateicoties amerikāņu motoru turbīnu ražotājam „Garret”, J8S dzinēja jauda tika palielināta līdz 85 Zs, bet maksimālā grieze līdz 181 Nm. Šo dzinēju uzstādīja „Renault 30”. Pircēju atzinības iedrošināta „Renault” vadība spēra vēl soli uz priekšu – deva zaļo gaismu kupejai „Renault Fuego Turbodiesel”. Oficiālā atklāšana notika 1982.gada septembrī „Paris Salon de l’Auto” ietvaros. J8S dzinēja jauda bija palielināta līdz 88 Zs. „Fuego Turbodiesel” no benzīna versijas atšķīrās ar priekšējā bamperī iebūvētām gaisa ņemšanas lūkām un pārveidotu motora pārsegu, kas bija nepieciešamas, lai zem tā paslēptu turbīnu. „Fuego Turbodiesel” bija aprīkots ar 5-pārnesumu manuālo ātrumkārbu un bija par 155 kg smagāks nekā benzīna „Fuego TL/GTL”. Attīstot maksimālo ātrumu 177 km/h un paātrinājumu 0–100 km/h 13,2 sekundes,
„Renault Fuego Turbodiesel” kļuva par pasaulē tolaik ātrāko pasažieru auto ar dīzeļdzinēju,
līdz 1983.gada pavasarī iznāca 115 Zs jaudīgais „BMW 524td”, kas spēja sasniegt 180 km/h.
Jāpiebilst, ka benzīna „Fuego Turbo” ar 1,6 l (132 Zs) dzinēju tika atklāts dažus mēnešus vēlāk nekā turbodīzeļdzinēja versija. Tiesa, „Fuego” mūžs nebija ilgs, bet „Fuego Turbodiesel” tas izrādījās vēl īsāks. Pēdējais „Fuego Turbodiesel” Maubežas rūpnīcu Francijā atstāja 1984.gada jūlijā, bet „Fuego” ražošana Eiropā izvietotajās rūpnīcās Francijā un Spānijā pavisam tika pārtraukta 1987.gadā, taču Argentīnā „Fuego” tika ražots līdz pat 1995.gadam.
Tehniskā ziņā, uzstādot kompresijas dzinējam turbīnu, „Fuego Turbodiesel” apsteidza laiku, taču komerciāli veiksmīgs nekļuva. No 265 257 automašīnām tikai nedaudzas bija iezīmētas ar plāksnīti „Turbodiesel”. Toties J8 dīzeļdzinēja, kas tomēr izrādījās uzticams un ekonomisks, dažādas versijas vēlāk tika uzstādītas „Renault 21” un „Renault 25”, furgoniem „Master” un „Traffic”, kā arī „Jeep Cherokee”, „Renault Safrane” un „Espace” līdz 1996.gadam.
Taču „Renault Fuego” bija ievērojams auto ne tikai dēļ turbopūtes dīzeļdzinēja.
- „Fuego” bija pirmais masveidā ražotais četru sēdvietu sporta modelis, kas tiks izstrādāts vēja tunelī, iegūstot gaisa pretestības koeficientu (Cd) 0,32-0,35, atkarībā no modeļa.
- „Fuego” bija pirmā automašīna ar „keyless” durvju atvēršanas tālvadības sistēmu ar centrālo atslēgu. To izgudroja francūzis Pols Lipšics (Paul Lipschutz).
- „Fuego” bija arī pirmais automobilis, kam uz stūres rata bija uzstādītas audio sistēmas vadības pogas.
Loading ...
