„Audi AG” vakar, 26.februārī atzīmēja ļoti īpašu notikumu – no Nekarsulmas ražotnes konveijera noripoja balts „Audi A6 Allroad” ar 3,0 l TDI dzinēju – piecmiljonais „Audi” ar quattro pilnpiedziņas sistēmu.
Quattro tehnoloģija debiju piedzīvoja 1980.gadā Ženēvas autošovā modelī ar lakonisku, tolaik vēl svešu, bet vēlāk arvien atpazīstamāku nosaukumu „Audi Quattro”. Divdurvju kupejas tipa automobilim bija priekš pasažieru auto visnotaļ liela 200 Zs jauda.
Sākotnēji bija plānots quattro visu riteņu piedziņu izmantot mazā skaitā ražotos automobiļos. Taču
lielais pieprasījums, ko strauji vairoja arī „Audi Quattro” gūtās uzvaras pasaules rallija trasēs, padarīja oriģinālo quattro modeli arī komerciāli ļoti veiksmīgu.
Ideja par augstas veiktspējas visu riteņu piedziņas ielas auto pieder tā laika “Audi” šasiju inženierim Jorgam Bensingeram, kurš pēc 1976.-77.gada ziemā veiktiem testiem Zviedrijas sniegos konstatēja, ka daudz jaudīgāki priekšpiedziņas „Audi” nekādi netiek līdzi šķietami vārgam, bet visu riteņu dzītam militāristam „VW Iltis” ar nieka 75 Zs jaudu. Kompānijas attīstības direktors Valters Tresers deva zaļo gaismu attīstīt pilnpiedziņu uz “Audi 80” bāzes un dažas nedēļas vēlāk inženieru komanda, ko vadīja Dr. Ferdinands Pjehs (vēlākais visas „Volkswagen Group” boss), kurš toreiz bija „Audi” Tehniskās izstrādes nodaļas valdes loceklis, uzsāka visu riteņu piedziņas automobiļa izstrādi.
Tā saukto pirmo ur-quattro tehnoloģija tika arvien uzlabota. Jau 1984.gadā „Audi” laida tirdzniecībā kompakto „Sport Quattro” modeli ar 306 Zs jaudu un īsu riteņu garenbāzi.
Šodien „Audi” piedāvā plašāko visu riteņu piedziņas automobiļu klāstu: „Audi” Q sērija, R8, „A4 Allroad”, „A6 Allroad”, kā arī visi S un RS sēriju modeļi tiek aprīkoti ar quattro piedziņu, turklāt „Audi” to piedāvā arī kā papildu aprīkojumu visās pārējās modeļu līnijās.
Quattro nozīmē “Audi” un “Audi” bieži vien nozīmē quattro – tā mēdz sacīt Ingolštates uzņēmuma ļaudis, jo 2012.gadā jau vairāk kā 43% pārdoto „Audi” bija ar quattro – tas ir jauns rekords.
Quattro pamatā bija transmisijā iestrādāta papildu doba sekundārā vārpsta, kas bija savienota ar auto aizmugures daļā uzstādītu centrālo diferenciāli. Dobās vārsptas iekšienē rotējoša vārpsta griezi novadīja uz priekšējās ass diferenciāli, bet sekundārā vārpsta uz centrālo diferenciāli un aizmugures riteņiem. Šī it kā vienkāršā, bet gudrā konstrukcija bija viegla, kompakta un efektīva – tieši tas, kas vajadzīgs vieglajam automobilim.
1986.gadā pirmās paaudzes manuāli bloķējamo centrālo diferenciāli aizvietoja ar Torsen diferenciāli (Torsen = torque sensing (griezes momentu sajūtošs)). Šī gliemežpārvada transmisija spēja sadalīt griezes momentu dažādi. Nākamais lielais solis tika sperts 2005. gadā ar planetāro piedziņu, kas ļauj sadalīt jaudu asimetriski un dinamiski.