„AutoMedia Latvia” tests: Jaunais pilsētas krosovers „Mazda CX-30”, uzsvars maigā hibrīda izpildījumam

Jau vairāk kā desmit gadus esam radināti, ka ar viencipara skaitli papildināts CX apzīmējums „Mazda” modeļu saimē nozīmē – krosovers. Nu nāksies pierast, ka tā sauktā Kodo dizaina ‘parketniekiem’ aiz CX var būt arī divi cipari. Nesen arī Baltijas tirgos nonāca jauns japāņu ražotāja krosovers CX-30. Ko gan tas varētu nozīmēt? Lai rastu skaidrību, „AutoMedia Latvia” sēdās pie „Mazda CX-30” stūres…

„Mazda” CX modeļu klāsts patiesībā ir daudz izvērstāks nekā plaši zināms pie mums. Eiropā un  Baltijā, kā pirmais „Mazda” krosovers pirms gadiem astoņiem ienāca CX-5. Tad 2015.gada vidū sekoja izmēros mazāks CX-3. Nu CX-30.

Taču, ja skatāmies visus dažādos pasaules tirgus kopumā, tad no viencipara skaitļiem brīvi uz šo brīdi bija vairs tikai cipari 1,2 un 6. Pēc izmēriem CX-30 trāpa nišā starp mazo CX-3 un kompakto CX-5, taču Japānas kompānijas mārketologi jaunajam Eiropas modelim apzīmējumu CX-4 nepiešķīra gan jau tādēļ, ka kopš 2016.gada šāds modelis jau tiek ražots Ķīnā un pārdots tikai plašajā vietējā tirgū.

Turklāt „Mazda CX-30” paredzēts kā globāls modelis. To ražo ne tikai Japānā, bet arī Meksikā un no decembra priekš Āzijas tirgiem arī Taizemē.

Dizains

CX-30 ir tapis gandrīz vienlaicīgi ar ceturtās paaudzes kompakto hečbeku „Mazda3”, kas pie mums parādījās šā gada pavasarī, un abām mašīnām ir kopēja modulārā Skyactiv platforma.

Kopējas platformas jau tagad bieži ir pat izmēros ļoti atšķirīgiem automobiļiem, bet ‘trijniece’ un CX-30 šai ziņā ir tuvas. Un tomēr riteņu garenbāze krosoveram (2655 mm) attiecībā pret hečbeku (2725 mm) saīsināta par trekniem apaļiem 7 centimetriem. Arī kopējā garuma ziņā CX-30 (4395 mm) ir par gandrīz tikpat īsāks (Mazda3 4460 mm), taču par veseliem 12 centimetriem garāks un ar plus 8,5 cm riteņu bāzi attiecībā pret CX-3. Kas tad otrā galā jeb salīdzinājumā ar CX-5? Līdz “Mazda” lielākajam Eiropas krosoveram CX-30 garumā pietrūkst ievērojami – 15,5 cm, bet riteņu garenbāzes atšķiras vairs tikai par 4,3 cm.

Lai gan kā priekšējā, tā arī aizmugurējā loga statnes CX-30 novietotas mazliet stāvāk nekā „Mazda3”, abu modeļu sānu silueti ir visai līdzīgi. Nu vismaz šķiet līdzīgāk nekā salīdzinājumā pārējie abi krosoveri. Platumā hečbeks ir identisks ar krosoveru (1795 mm) un skatā no priekšas atšķirības starp „Mazda3” un CX-30 ir vēl mazāk izteiktas.

Protams, sīkas atšķirības jau ir visur. Gan platās radiatora restes rīkles plastmasas aplocē, gan restes salaidumā ar piemiegtajām starmešu acīm un citur. No sāniem, piemēram, ļoti labi var ievērot ne tikai krosovera riteņu arku atšķirīgās plastmasas uzlikas, bet arī to, ka CX-30 ir pieminētā īsāka riteņu garenbāze. Aizmugures riteņa arka teju līdz pusei iegriezusies durvju vērtnē, kamēr „Marda3” aizmugurējās sānu durvis no tā gandrīz izvairījušās.

Savukārt abu modeļu interjers ir Copy/Paste gandrīz par visiem 100 procentiem. Tikai uz priekšējā paneļa novietotais informatīvais displejs „Mazda3” ir atklātāks, bet krosoveram šis aksesuārs nosēdināts ‘ierakumā’.

Kopumā ņemot, ja ģimenisku piederību apliecinošu elementu CX-30 viscaur ir pārpārēm, tad individualitātes pamaz. Katrā ziņā paviršāks interesents jauno krosoveru pat no neliela attāluma var diezgan viegli sajaukt ar “Mazda3”, jo augumā CX-30 ir tikai par 10 cm augstāks nekā hečbeks.

Tehnika

Jau vēstot par jauno “Mazda3” akcentējām, ka nu viss būtiskākais, kas saistīts ar jaunākās paaudzes “Mazda” automobiļu tehnisko pusi, nes apzīmējumu Skyactiv, kas tiešā tulkojumā nozīmē aktīvās debesis. Ko īsti japāņi ar to domājuši? Progresīvus risinājumus? Tāpat kā “Mazda3”, arī CX-30 ir Skyactiv šasija un SkyActiv motoru enerģiju kustībā novada SkyActiv pārnesumkārbas.

No ‘trijnieces’ pie CX-30 nonākusi arī tāda pat tehnika. Kā jau tas tika solīts pavasarī, nu gan “Mazda3”, gan attiecīgi CX-30 arī Baltijā pieejams ar jauno, tiešām revolucionāro SkyActiv-X 2,0 litru (180 Zs) tilpuma benzīna motoru. Tas apgādāts ar Spark Plug Controlled Compression Ignition (SPCCI) tehnoloģiju jeb ar dzirksteli kontrolētu kompresijas aizdedzi. SPCCI ļaujot benzīna motora jaudu pie augstiem apgriezieniem apvienot ar dīzeļmotoriem piemītošo labo vilkmi zemu apgriezienu diapazonā. Šim motoram ir jūtami lielāka kompresijas pakāpe nekā benzīnniekiem bija ierasts.

Ir pieejams arī klasiskā izpildījuma SkyActiv-G 2,0 l (122 Zs) benzīna motors, bet jauno 1,8 litru SkyActiv-D dīzeli mūsu dīleru cenu lapās vēl neredz, lai gan kompānija ir ziņojusi, ka tas būs pieejams.

Gan priekšpiedziņas, gan visu riteņu piedziņas benzīna CX-30 ir M-Hybrid hibrīdmašīnas.

Taču no pie mums vispopulārākajiem “Toyota” un arī līdzīgiem citu ražotāju hibrīdiem “Mazda” hibrīdi ievērojami atšķiras. Tiem pie aizmugures ass nav elektromotoru un parasti zem pakaļējiem sēdekļiem noslēptā apjomīgā papildu akumulatoru bloka. Zem bagāžnieka grīdas ir salīdzinoši daudz kompaktāks 48V akumulators, bet pie motora novietots vien 6 kW papildu starteris-ģenerators, kas pat nevienā brīdī neaizstāj iekšdedzes motoru. Tikai dod tam papildu enerģiju, atvieglojot iekšdedzes motoram slodzi, uzlabo paātrinājuma dinamiku un palīdz taupīt degvielu.

Šādus hibrīdautomobiļus angļu valodā apzīmē ar mild hybrid jeb maigie hibrīdi. Pieminētais papildu starteris-ģenerators ne tikai palīdz iekšdedzes motoram, bet arī nodrošina jau sen automobiļos pierasto automātisko start&stop funkciju. Tanī pat laikā šādiem hibrīdiem ir arī klasiskais starteris (kalpo galvenokārt auksta motora iedarbināšanai) un arī ierastais 12V akumulators, kas baro arī automobiļa elektrosistēmu un borta elektroniku.

“Mazda”, protams, nav vienīgais maigo hibrīdu ieviesējs. Šādu risinājumu izvēlējušies, piemēram, Korejas koncernā esošie “Hyundai” un “Kia”, tādus jau izmanto “Mercedes-Benz” un “Audi”, gatavi arī “Volkswagen” un “BMW”.

Maigā hibrīda (MHEV) konstrukcija ir krietni vien vienkāršāka un, domājams, lētāka nekā tradicionālajiem hibrīdautomobiļiem. Papildu starteris-ģenerators pa tiešo ar dzensiksnas palīdzību savienots ar iekšdedzes motora kloķvārpstu. Šādu startera un papildu akumulatora komplektu var salīdzinoši viegli uzstādīt gan benzīna, gan dīzeļa motoriem un gan manuālajai, gan automātiskajai pārnesumkārbai. Tiesa, CX-30 dīzeļa izpildījumā tomēr nebūšot mild hybrid.

Kā “Mazda3”, tā arī CX-30 mild hybrid pieejams gan ar SkyActiv-G, gan jauno SkyActiv-X motoru un ar 6-pakāpju SkyActiv-MT manuālo pārnesumkārbu jeb 6-pakāpju SkyActiv-Drive divsajūgu robotu, kādus bieži tāpat sauc par automātiem. Taču tikai ar SkyActiv-X motoru pieejama arī i-Activ AWD visu riteņu piedziņa.

Brauciena iespaidi

“AutoMedia Latvia” rīcībā tomēr bija nodots nevis intriģējošais SkyActiv-X, bet “Mazda CX-30” ar 122 Zs vērto parasto SkyActiv-G motoru. Attiecīgi bez i-Activ, bet ar SkyActiv-Drive transmisiju.

Tradicionālajos hibrīdos ierastā klusuma salonā pēc iedarbināšanas un uzsākot kustību nav. Nav, jo jau minēju, ka mild hybrid nedod iespēju izmantot tikai elektrisku vilkmi. Taču iekšdedzes motors rāmos apgriezienos darbojas ļoti klusu. Vismaz salonā to dzird tikai pieklusināti.

Dodam virsū! Tīkamu dinamikas pieaugumu paātrinoties, protams, jūt. Taču adekvātu motora dziesmu nedzirdu. Grūti gan noprast, vai vilkme ir motora nopelns vai nelielā ģeneratora elektrovilkmes piešprice. Gan jau abi kopā. Bet labas, divlitru motoram atbilstošas skaņas trūkums arī augstos apgriezienos! Pluss? Vai mīnuss? Dāmītei, kura ved uz skolu bērnus gan jau liksies ok, jo bez skatīšanās pēc skaņām vien labāk varēs noprast, ko sīkie aizmugurē dara. Bet vecim, kurš radis dzirdēt un kuram tīk, ka viņa spēkrats dzied basos? Njāāaa… Interesanti, kā salīdzinājumā griežas tas SkyActiv-X?

Taču citādi braukt ar mums atvēlēto mašīnu bija patīkami. Labs uzrāviens ir ne tikai startā, bet arī gaitā. Neskatoties uz par “Mazda3” īsāko šķērsbāzi, pietiekami līgana gaita. Riepas uz šī auto bija priekš mūsu ceļiem saprātīgā izmērā (215/55 R18) un laikam jau arī balstiekārtas modifikācijas dēļ, atšķirībā no ‘trijnieces’, jūtama diskomforta nebija arī grants ceļos. Stūrējas CX-30 viegli un precīzi, pat ar tādu kā nelielu azartiņu. Bremžu sistēma gana jaudīga, bet ne agresīva. Un atkal gribas pamēģināt SkyActiv-X ar pilnpiedziņu, jo ar  i-Active nāktu arī stūrēšanu ietekmējošā vilkmes sadale G-VectoringControl, kas ļauj naskāk droši izbraukt pagriezienus.

Tika nobraukts arī no ceļa. CX-30, manuprāt, nav vērā ņemams kā krosovers – dubļu bridējs arī pilnpiedziņas izpildījumā. Tāds kā, piemēram, “Dacia Duster” to viegli, kā saka, aizbāzīs aiz jostas. Klīrenss salīdzinoši neliels, priekšā ‘lūpa’ arī visai zemu un pilnpiedziņa pavisam vienkārša. Taču, ar prātu un pīpēšanu arī, nobraucot no ceļa, šur tur uz priekšu tikt varēs. Man pastaigai pa pļavām un Daugavas krastu izlūkošanai pilnīgi pietika pat ar priekšpiedziņu.

Komforts

Salīdzinājumā ar “Mazda3” CX-30 salonā šķiet šaurāks, lai gan platums abiem vienāds. Īsāku garenbāzi augstākas sēdpozīcijas abās rindās pilnā mērā laikam nekompensē. Priekšā jau ir gana ērti, bet uz aizmugurējā sēdekļa, braucot piecatā, vidējais pasažieris nudien nejutīsies ērti gan dēļ dīvāna viduča formām un šaurības, gan dēļ diezgan augstā vidustuneļa kāju zonā. Ceļgalu zonā arī pārējiem, ja garāki par vidēju augumu, nebūs īpaši brīvi.

Bagāžnieks arī nav tiem ietilpīgākajiem. Virkne konkurentu kompaktie krosoveri, kas vairumā ir mazlietiņ garāki, te būs pārāki. Kardināli pārāki nē, bet tomēr. Un teju pārsteidza bagāžas telpas pašvakais pielāgojums sīklietu novietošanai un kādu lielāku mantu nostiprināšanai – ne tur ērtas sānu kabatas, ne āķi vai cilpas.

Multimēdiju ekrāns… Jāaa… tagad ar tādu mobilā tālruņa plus izmēru lielumu nepārsteigt. Pat dažam labam mazauto ir tādas planšetes, ka skaudība metīsies. Bet citādi par aprīkojumu gan būtu grēks sūdzēties. Nepārskaitīšu, kas ir, kas nav. Piebildīšu tik, ka CX-30 par drošību ir saņēmis augsto piecu zvaigžņu vērtējumu EuroNCAP avāriju testos. Un tas nozīmē ne tikai virsbūves izturību pret triecieniem un pareizi izveidotas deformācijas zonas, bet arī pilnvērtīgu aprīkojumu jau bāzes komplektācijā.

Izlasot, kas CX-30 būs jau Vision bāzītē, spriežu, ka dēļ izskatīguma gribēsies vien piepirkt klāt vieglmetāla diskus. Citādi nekā būtiska netrūkst.

Izvēle un cena

Latvijas medijiem izsūtītajā paziņojumā “Mazda” ļaudis raksta, ka CX-30 ir, citēju: “…stūrakmens modelis jaunajā “Mazda” modeļu klāstā”. Pie mūsējo joprojām nepārvarētās lielummānijas! Nu, nu… Savukārt CX-30 izstrādes programmas vadītājs Naohito Saga ir izteicies, ka šis auto paredzēts autovadītājiem – vientuļniekiem jeb precētiem ļaudīm, kas tikko sāk veidot kuplāku ģimeni. Pārim ar diviem gados vēl nelieliem bērniem būs pat ļoti ok, bet arī sievasmāti garākā kopīgā ceļā labāk neaicināt.

Uz kopējā fona cenu lapā piedāvāto komplektāciju izvēle šķiet plaša, bet tas galvenokārt dēļ diviem piedziņas veidiem, kā arī uz tā rēķina, ka visos aprīkojuma līmeņos iespējama izvēle starp manuālo kārbu un automātu.

Lai kā tur tagad tiek no augstām tribīnēm mēģināts iestāstīt, ka dīzeļmotors – tas ir slikti, domāju, ka mūsu pircēji gaidīs arī dīzeļa parādīšanos. Cenas no 23 490 eiro par SkyActiv-G priekšpiedziņu ar manuālo kārbu un no 30 290 eiro par SkyActiv-X pilnpiedziņu. Cena, šķiet, nav CX-30 pievilcīgākais faktors.

„Mazda CX-30 SkyActiv-G 2,0 SkyActiv-Drive” vērtē Ainārs Zariņš*

*Vērtējums adekvāti salīdzināms tikai katras klases ietvaros un nav vispārināms