„Chevrolet” mārketinga speciālisti uzskata, ka mazā krosovera „Trax” mērķauditoriju pamatā veido jauni cilvēki vecumā no 25 līdz 35 gadiem, kuri dzīvo lielās pilsētās, strādā par vidēja līmeņa menedžeriem, aizraujas ar mūsdienīgām tehnoloģijām un stilīgām lietām (ko bieži vien simbolizē labi zināmais aizkostā ābola logotips). Līdzīgi ir ar „Trax” dvīņubrāli „Mokka”.
“AutoMedia.lv” centās palūkot, ko ražotāji ir sagatavojuši modernajiem menedžeriem?
Mazie brālīši
Līdz šim kompaktākie sportiski utilitārie automobiļi (SUV) „Chevrolet” un „Opel” ģimenēs attiecīgi bija „Captiva” un „Antara”. Taču, tāpat kā virknei citiem autoražotājiem, arī „General Motors” mieru nedeva „Nissan Juke” negaidītā popularitāte, tādēļ dizaina nodaļām tika dots uzdevums apgūt sabiedrībā aizvien lielāku popularitāti iemantojošo mazo krosoveru jeb SUV-B segmentu. Tā rezultātā tapa trīnīši – „Chevrolet Trax”, „Opel Mokka” un „Buick Encore”. Pēdējais gan paredzēts tikai Amerikas tirgum, tādēļ mums nav aktuāls…
Automobiļi veidoti uz korejiešu „GM DAT” (agrākais „Daewoo”) izstrādātās „GM Gamma II” platformas, kas līdz šim kalpojusi par pamatu „Chevrolet Aveo” un tagad arī „Opel Adam”. „Trax/Mokka” riteņu bāze gan ir par 30 mm garāka nekā „Aveo” un arī automobiļu virsbūves ir pastieptas garumā – „Trax” gadījumā par 208, bet „Mokka” pat par 238 mm.
Ja „Opel Mokka” ar savām apaļīgajām formām vairāk it kā cenšas izpatikt daiļā dzimuma auditorijai, tad „Trax” dizaineri acīmredzot iecerējuši kā zēnu auto.
Tas ar savu robusto ārieni mēģina radīt dusmīgu, pat nedaudz agresīvu iespaidu.
Mazais „Chevy” izskatās kā sabozies un ar maza vērsēna dusmīgi uz priekšu vērstu skatu. Turpretim „Mokka” purniņš smaida opeliski mīlīgā grimasē un ir brālim tiešs pretstats – mīlīgs un labestīgs. Piebildīsim, ka līdzīgā veidā dizaina pretmeti ir arī jau pieminētie „Captiva” un „Antara”. Taču gan „Trax”, gan „Mokka”, pateicoties slīpajai sānu logu līnijai, masīvai purna daļai un priekšējā bufera zemajai plastmasas apakšlūpai (tā, starp citu, ir atņēmusi auto klīrensam gandrīz 4 cm) , smaguma centrs šķiet vizuāli novirzīts tuvāk priekšējai asij.
Kā izrādās, neraugoties uz visai izteiktām vizuālām atšķirībām un sīkām nesakritībām izmēros, virsbūves konstrukcija abiem dvīņiem (droši vien arī „Buick Encore”) ir vienāda un pat durvis ir savstarpēji aizvietojamas.
Atšķirīgi arī iekšpusē
„Trax” interjers ir krietni vienkāršāks nekā „Opel Mokka”, kas ne tikai vizuāli, bet arī kvalitātes ziņā cenšas turēties hečbeka „Astra” līmenī. Savukārt „Chevrolet” salona nepretenciozā arhitektūra atsauc atmiņā sedanu „Cruze”, bet motorollera stila mērinstrumentu panelis šeit pārņemts no „Aveo”. Skumji pelēkā, plastmasīgā apdare, tāpat kā ievērojami īsākais
aprīkojuma saraksts nepārprotami norāda, ka „Trax” cenu un arī prestiža plauktā atrodas zemāk nekā „Mokka”.
Lai gan garumā un platumā „Trax/Mokka” ir mazāki par vidēju golfklases hečbeku, pateicoties augstajai jumta līnijai un platajām durvīm, automobiļa priekšējos sēdekļos var viegli iesēsties un iekārtoties itin ērti.
Kā liecina ražotāja informācija, priekšējo sēdekļu konstrukcija gan „Opel”, gan „Chevrolet” krosoveram ir analoga, taču pildījums un apdare – atšķirīga. „Mokka” var palepoties ar ortopēdiski pareiziem krēsliem, turpretim „Trax” tie ir parasti – plakani, ar visai formālu sānu noturību. Tomēr pietiekami plašs regulācijas diapazons ļauj iekārtoties itin ērti. Pēc vajadzības augstumā un tālumā pieregulējama arī stūre.
Lai gan šādus auto visbiežāk izvēlas ļaudis, kas lielāko ceļa daļu mēros vienatnē vai divatā, tomēr „Trax/Mokka” salonos iekārtota arī visnotaļ funkcionāla aizmugurējo sēdekļu rinda. Nu labi, reāli izvērtējot tur gan ir tikai 2,5 pilnizmēra vietas. Toties divatā otrajā rindā var iekārtoties relatīvi ērti – gana daudz „gaisa” ir galvas-plecu apvidū, kā arī pietiekami vietas sēdētāju kājām. Ar augumu 175-180 cm „aiz sevis” var sēdēt gana ērti.
„Chevrolet/Opel” dizaineri padomājuši arī par salona transformācijas iespējām. Kā liecina ražotāju informācija, „Trax/Mokka” paredzētas visnotaļ dažādas sēdekļu izvietojuma konfigurācijas. Aizmugurējais soliņš ir dalīts proporcijā 40:60. Katrai daļai ir atsevišķi nolokāma atzveltne. „Trax” atšķirībā no „Mokka” apveltīts arī ar priekšējā pasažiera sēdekļa atzveltnes iespēju nolaist horizontālā stāvoklī, kā rezultātā „Trax” salonā var ievietot līdz 2,3 m garus priekšmetus. Bagāžas nodalījuma tilpumu no sākotnējiem 356 litriem maksimālajā variantā var palielināt pat trīskārt.
Domājot par braucēju ērtībām, „Chevrolet/Opel” dizaineri apgādājuši salonu ar dažādiem funkcionāliem risinājumiem kā, piemēram, briļļu novietni virs vadītāja durvīm, apjomīgām durvju kabatām, atvilktnīti zem labā priekšējā sēdekļa, viduskonsoles aizmugures galā iekārtotu 230 V rozeti mazjaudīgiem patērētājiem, ērtu sīkmantu šālīti zem bagāžnieka „falšgrīdiņas” u.tml.
Gaitā
Tehnisko risinājumu pildījums abiem ir faktiski identisks, lai gan „Opel” inženieri arvien uzsvēruši, ka pie korejiešu izejmateriāla („Trax” tiek montēts Korejā) Saragosas rūpnīcā Spānijā piestrādāts, lai „Mokka” atšķirtos. Starp „AutoMedia.lv” izmēģinātajiem bija priekšpiedziņas „Trax” ar 1,7 litru dīzelīti un pilnpiedziņas „Mokka” ar analogu dzinēju. Korejietis ar automātu, spānis ar mehānisko transmisiju. Tehniskajā specifikācijā apsolītie 130 Zs sola mazajiem rūķiem aizraujošu raksturu. Taču nekā tamlīdzīga! 1,7-litrīgais dīzelis strādā smagnēji un uzkrītoši skaļi. Kolīdz dziļāk ieminat grīdā akseleratora pedāli, motors palaiž tik dusmīgu burkšķi, ka salonā kļūst grūti sadzirdēt blakussēdētāju. „Mokka” gan ir mazliet „biezāka” skaņas izolācija, taču tik un tā skaļi. Lai gan motors šķiet itin sparīgs, tas paātrina auto bez īpaša entuziasma. Taču „Trax/Mokka” dinamiskā potenciāla tomēr pietiek, lai iekļautos nevienmērīgajā pilsētas satiksmes straumē.
Automātiskā pārnesumkārba (pieejama tikai versijai ar dīzeļdzinēju un priekšējo riteņu piedziņu) paredzēta mierīgam kruīza režīmam un neļauj cerēt uz panākumiem „krustojumu dragreisā”. Tai gan ir arī manuālais režīms, taču pārnesumu slēgšanas taustiņš novietots tik „oriģinālā” vietā – selektora roktura kreisajā sānā –, ka to lietot nerodas ne mazākā vēlēšanās. „Mokkas” mehānika izrādās pateicīgāka kombinācija, taču uz dinasmisku „dauzīšanos” tik un tā īpaši nevedina.
„Trax/Mokka” uz ceļa turas stingri, paaugstinātās virsbūves līkumos svārstās salīdzinoši nedaudz. Tiesa, nekādas viegli uztveramas braukšanas īpašību atšķirības, uz ko cenšas norādīt „Opel” ļuadis, neieslīgstot ekstrēmos izmēģinājumos, atklāt nenācās. Stūre abiem viegla un vāji informatīva, taču ar ļoti konkrētu nulles stāvokli.
Mazajam „Chevrolet” krosoveram līdzīgi citiem zīmola radiem ir pamīksta piekare, ar jūtami vāju energoietilpību. Auto uzstājīgi cenšas izdriblēt ikvienu asfalta plaisu un enerģiski noskurinās pie katra ceļa nelīdzenuma. Gaitas komforta ziņā gan „Mokka” ir maķenīt saturīgāka.
Lai gan abiem automobiļiem ir kompakti izmēri, to manevrēšanu pilsētas ielu šaurībā sarežģītāku padara apgrūtinātā sānu un atpakaļ redzamība, ko nosaka virsbūvju noapaļojumi un sānskata spogulīšu vairāk dizainam kā labai redzamībai pakļautās formas.
Par bezceļu i nedomājiet!
Lai gan „Trax/Mokka” apveltīti ar tipiski „džipisku” ārieni un var tikt aprīkoti arī ar elektroniski vadāmu pilnpiedziņu, par braukšanu neceļos i nedomājiet!
Tie gan spēs uzveikt nopietnāku bezceļu kā, piemēram, „Chevrolet Aveo” vai „Opel Corsa”, taču tas noteikti līdzi nesīs priekšējā bampera lielākus vai mazākus postījumus. Vienā no pievienotajām bildēm varat vērot, ka bampera „apakšlūpa” knapi iet pāri pēc standarta ieliktai ielu apmalei. Smagāku ceļu vai apvidus braukšanā „Nissan Juke” un citi klasesbiedri „Trax/Mokka” noteikti atstās „jaņos”, ja izsakāmies zolītes terminoloģijā.
Taču mēs jau sākumā uzzīmējām pašu autoražotāju noteikto teorētisko mērķa pircēja portretu. Un tā raksturojumā nebija minēti tādi vaļasprieki kā sēņošana un/vai makšķerēšana. Proti, auto paredzēts galvenokārt braukšanai pilsētas apstākļos – no darba uz biroju, no biroja uz veikalu, no veikala uz sporta zāli utt., tādēļ tādām prozaiskām lietām kā klīrensam un (smieklīgi maziem) piebraukšanas un nobraukšanas leņķiem šeit laikam nav nozīmes…
Labi vismaz, ka konkrētais dīzeļdzinējs ikdienas ritmos vismaz ir ar pieņemamu apetīti. Piemēram, „Mokka” pārvietojoties ar pilnu komandu (četri pieaugušie un bērns) uz borta, droši iekļāvās zem sešiem litriem uz 100 km. „AutoMedia.lv” izmēģināja arī citu „Mokka” – ar 1,4 litru 140 Zs benzīna turbodzinēju un mehānisko transmisiju. Trokšņu komforta un arī dinamikas rādītāju ziņā tas bija krietni patīkamāks par dīzeļmašīnu, taču ja dīzelīša degvielas patēriņš ir tuvs rūpnīcas datiem, tad ar turbobenzīna mašīnu tiem nekādi neizdevās pietuvoties.
Būtisks faktors ir cena
„Chevrolet” atšķirībā no „Opel” iekļāvies tirgū ar konkurētspējīgāku cenu pozicionējumu. „Trax” bāzes komplektācijā (LS 1.6 FWD) maksā 15 160 eiro. Tā galvenais sāncensis „Nissan Juke” tiek piedāvāts, sākot no 15 295 eiro, bet nesen tirgū nākušais „Renault Captur” vispār palien zem 14 tūkstošiem eiro. Taču der palūkoties arī tālāk. Piemēram, „Škoda Yeti”, kas ir klasi lielāks auto, ir nopērkams (ar 1,2 l/105 ZS TSI motoru) jau no 14 916 eiro.
Rezumējums
Praksē redzam, ka šādas klases un stila automašīnas mūsu apstākļos biežāk lieto sievietes. „Mokka” mīlīgumu viņas varbūt arī novērtēs, taču „Trax” nu nemaz nav sievišķīgs. Savukārt jaunie un ambiciozie menedžeri, kas mūsu ekonomiskajā situācijā pārsvarā tomēr nav tik pārtikuši, lai pirktu jaunas mašīnas, biežāk tomēr izvēlas desmitgadīgu „bumeri”.
„Chevrolet Trax” vērtē Ojārs Vētra un Ainārs Zariņš
„Opel Mokka” vērtē Ojārs Vētra un Ainārs Zariņš
– „vāji”; – „apmierinoši”; – „labi”; – „ļoti labi”; – „izcili”Vērtējums adekvāti salīdzināms tikai katras klases ietvaros un nav vispārināms
„Testēto auto” cenas eiro un konkurenti
| Chevrolet Trax 1.7 D 6AT FWD LT | no 20 780 |
| Opel Mokka 1.7 DTS 6AT FWD Cosmo | no 23 749 |
| Opel Mokka 1.7 DTS 6MT AWD Cosmo | no 24 112 |
| Nissan Juke 1.5 dCi DPF FWD Tekna | no 20 133* |
| Peugeot 2008 1.6 e-HDi 6MT FWD Allure | no 20 202* |
| Renault Captur 1.5 dCi 90 Intens | no 18 097* |
* Nav dīzeļa komplektācijas ar automātisko pārnesumkārbu
„Testēto auto” tehniskie rādītāji (ražotāja dati)
| Chevrolet Trax | Opel Mokka | |
| Garums (mm) | 4248 | 4278 |
| Platums bez spoguļiem (mm) | 1766 | 1774 |
| Augstums (mm) | 1674 | 1658 |
| Riteņu garenbāze (mm) | 2555 | 2555 |
| Bagāžas nodalījuma tilpums (l) | 356/785/1370 | 356/785/1370 |
| Pašmasa (kg) | 1395 | 1521 |
| Pilna masa (kg) | 1892 | 1919 |
| Klīrenss (mm) | 168 | 168 |
| Motors | R4; četri vārsti uz cilindru; 1686 cm3; (130 ZS) / 4000 apgr.300 Nm / 2000-2500 apgr. | R4; četri vārsti uz cilindru; 1686 cm3; (130 ZS) / 4000 apgr.300 Nm / 2000-2500 apgr. |
| Atgāzu emisiju klase | Euro V | Euro V |
| CO2 emisijas (g/km) | 139 | 129 |
| Degviela | Dīzeļdegviela | Dīzeļdegviela |
| Maksimālais ātrums (km/h) | 183 | 184 |
| Dinamika 0-100 km/h (s) | 10,5 | 10,5 |
| Degvielas patēriņš (l/100 km) | Pilsētā – 6,4Uz šosejas – 4,6Jauktā režīmā – 5,3 | Pilsētā – 6,2Uz šosejas – 4,4Jauktā režīmā – 5,1 |
| Degvielas tvertnes tilpums (l) | 52 | 53 |
| Velkošā ass | priekšējā | pilnpiedziņa |
| Ātrumkārba | sešpakāpju automātiskā | sešpakāpju mehāniskā |
| Stūresrata apgriezieni | 2,9 | 2,7 |
| Stūres pastiprinātāja tips | Elektrisks | Elektrisks |
| Balstiekārta | Priekšā – McPhersonAizmugurē – torsionuvērpes sija | Priekšā – McPhersonAizmugurē – torsionuvērpes sija |
| Bremzes | Priekšā – ventilējamidiskiAizmugurē – diski | Priekšā – ventilējamidiskiAizmugurē – diski |
| Riepas | 205/70 R16 | 215/55 R18 |
| Tehniskās apkopes cikls | 20 000 km vai reizi gadā | 20 000 km vai reizi gadā |
| Garantijas laiks | 5 gadi ar 150 000 kmnobraukuma ierobežojumu | 2 gadi bez nobraukuma ierobežojumu |
„AutoMedia.lv” degvielas patēriņa rezultāti pēc „Opel Mokka 1,7 CDTI 6MT AWD” borta datora
| Pļaviņas – Šauļi – Paņevēža – Rīga (kombinētā režīmā) | 560,7 km ar vid. ātrumu 57,6 km/h – 5,4 l/100 km |
| Kopā testa laikā veikti | 560,7 km (odometra rādījumi: testa sākumā 10 395 km – testa beigās 10 955 km) |
„AutoMedia.lv” degvielas patēriņa rezultāti pēc „Opel Mokka 1,4 Turbo 6MT AWD” borta datora
| Rīgā (pilsētas režīmā) | 83,7 km ar vid. ātrumu 35,6 km/h – 8,1 l/100 km |
| Rīga – Ventspils (šosejas režīmā) | 190,3 km ar vid. ātrumu 82,3 km/h – 6,7 l/100 km |
| Ventspils – Irbe – Ventspils – Ugāle – Venstpils – Pope (kombinētā režīmā) | 249,6 km ar vid. ātrumu 48,7 km/h – 8,3 l/100 km |
| Pope – Tukums – Rīga (kombinētā režīmā) | 229,4 km ar vid. ātrumu 52,6 km/h – 7,3 l/100 km |
| Kopā testa laikā veikti | 753 km ar vid.ātrumu 53,7 km/h – 7,6 l/100 km (odometra rādījumi: testa sākumā 9305 km – testa beigās 10 058 km) |
Loading ...
