“AutoMedia.lv” tests: “Nissan Leaf” – auto, kas izmainījis Norvēģiju, Latvijā nerullēs

Nissan Leaf_Oslo 04

Pirmais pilnvērtīgais piecvietīgais elektroauto “Nissan Leaf” Norvēģijā šogad iekļuvis starp Top 15 visvairāk pārdotajiem auto. Savukārt Latvijā ir jābūt vismaz pustrakam jeb pilnīgi apsēstam ar “zaļo” domāšanu, turklāt krietni turīgam, lai šādu auto varētu atļauties pirkt.

Francūži un japāņi kopīgi ir izskaitļojuši, ka elektriskie transportlīdzekļi 2020.gadā veidos 10% no pasaules tirgus. “Renault-Nissan” alianses mērķis ir būt galvenajam spēlētājam šajā jaunās mobilitātes jomā. Plānots sasniegt 1,5 miljonus pārdotu “Renault” un “Nissan” elektrisko auto jau līdz 2016.gadam! Alianse nulles emisiju programmā ir investējusi 4 miljardus eiro. Tādēļ nav jābrīnās, ka “Nissan Motors” spējis uzbūvēt vienu no šobrīd perspektīvākajiem masveidā ražotajiem elektroauto.

Taču vidēji statistiskais auto lietotājs pret šiem sasniegumiem ir relatīvi vienaldzīgs, jo, izrādās, ir praktisku labumu īstermiņā redzoša būtne, kura īsti nav gatava piemaksāt par elektriskā transporta “pārākumu” pār fosilās degvielas spēkratiem.

Bez tiesību aktos pamatota varas “pabalsta” elektroauto pašlaik faktiski ir rotaļlieta bagātiem “dīvainīšiem”.

Daži vēstures fakti
170 gadus pēc tam, kad kāds elektroauto ripoja pirmoreiz, savulaik utopiskā ideja par braukšanu ar elektriskām mašīnām 2012.gadā tomēr kļuvusi par pilnvērtīgu realitāti. Pirmsākumi meklējami 1842.gadā, kad kāds Endrjū Dāvidsons Edinburgas ielās bija redzams, vadot dīvainu ekipāžu, kas aprīkota ar divām elektromagnētiski darbināmām asīm. 1899.gada jūnijā beļģa Kamilla Ženatci būvētais “Jamais Contente” jau gozējās Parīzes autoizstādē. Šo elektrisko automašīnu darbināja divi elektromotori, katrs ražojot 50 kW enerģijas. 28.aprīlī ar “Jamais Contente” tika pārspēts tā laika ātruma rekords, sasniedzot fenomenālus 106 km/h. Interesanti, ka 1900.gadā Parīzē bija tikai 10 ar benzīnu darbināmi transportlīdzekļi, bet jau ap 30 elektriskās “karietes”. Tām bija jāatgriežas garāžā ik pēc katriem 60 kilometriem, lai no jauna uzpildītu akumulatorus.

“Leaf” Latvijā gandrīz visdārgākais pasaulē
Jāatmet doma, ka šis auto ātri vien būs lēts, bet zīmīgi, ka “Leaf” gala cena ir tieši atkarīga no varas zaļās domāšanas. Gandrīz visur attiecībā uz “Nissan Leaf” darbojas valstu valdību noteiktas subsīdijas par nulles atgāzu emisijas transportlīdzekļiem, kā arī īpašas straptautiskās atbalsta programmas.

Eiropā “Leaf” ir vidēji par 10 000 eiro dārgāks nekā ASV, kur šī auto cena sākas no 32 780 dolāriem, kas būtu ap 17 700 latiem (te un turpmāk valūtu vērtības salīdzinājumam izmantota “CoinMill.com” konvertācija). Turklāt ASV pats “Nissan” piedāvā līzingu uz 36 mēnešiem ar pirmo iemaksu tikai 1999 dolāri un ikmēneša maksu 349 dolāri. ASV uz visiem elektroauto pircējiem darbojas 2009.gadā pieņemtais Federālais likums par 7500 dolāru cenas atlaidi (šo starpību finansē valdība) elektrauto pirkuma stimulēšanai. Papildus Kalifornijā, Oregonā un Džordžijā darbojas vēl šo štatu noteiktie atvieglojumi.

Kanādā “Leaf” maksā 38 395 (ap Ls 20 722) turienes dolāru. Portugālē, atskaitot valdības 5000 eiro subsīdiju, 30 250 eiro (ap Ls 21 260). Spānijā auto cena ir 35 950 eiro (ap Ls 25 265), bet 6000 eiro no cenas subsidē valdība. Apvienotajā Karalistē “Leaf” var nopirtkt par 23 990 britu mārciņām (ap Ls 20 871), kas ir tikai par 4000 mārciņām vairāk nekā populārā hibrīda “Toyota Prius” bāzes komplektācija.

Tikmēr “Nissan Leaf” cena Latvijā (Ls 28 990) ir viena no visaugstākajām pasaulē.

Citviet reti šis elektriskais piecvietīgais hečbeks tik maksā pat bez valdību subsīdijām. Līdzīgi ir bagātajā Šveicē un Austrālijā, kur “Leaf” tiek tirgots bez jebkādām valdības subīdijām par attiecīgi 49 950 (ap Ls 28 800) Šveices frankiem un 51 500 (ap Ls 28 840) Austrālijas dolāriem.

Norvēģijas fenomens? Nē, mērķtiecīga politika
Taču neviena no iepriekš nosauktajām Eiropas valstīm elektro auto ieviešanā nespēj sacensties ar Norvēģijas centieniem. Tie šobrīd Oslo ļauj saukt par Eiropas elektroauto galvaspilsētu, jo valstī ar pieciem miljoniem iedzīvotāju līdz šī gada septembrim pārdoti 2118 “Nissan Leaf”. Februārī tirgus daļa pat sasniedza 2,0% no visiem jaunajiem pārdotajiem auto! Oslo elektroauto sortiments nozīmē ne tikai “Leaf”, bet arī lēto pašmāju ražojumu “Buddy” (20% elektroauto tirgus), kas vairāk atgādina padomju laikos ražotu invalīdu vāģi, prestižo amerikāņu elektroauto “Tesla Roadster” (“Lotus Elise” elektriskā versija), kā arī “Mitsubishi i-Miev” un no ražošanas noņemtos tā franču radiniekus “Peugeot iOn” un “Citroen C-Zero” (pavisam Norvēģijā ir 2741 japāņu/franču elektroauto).

Protams, “Leaf” panākumu pamatā ir Norvēģijas vides politika un praktiski ieguvumi, ko bauda ikviens elektro auto īpašnieks. “Leaf” cena Norvēģijā nebūt nav no zemākajām (255 000 kronu jeb ap Ls 24 225), taču auto ir atbrīvots no jebkādiem nodokļiem (arī PVN), ikgadējās trasnportlīdzekļa nodevas, maksas par ceļu, tiltu un tuneļu šķērsošanas, kā arī maksas par stāvvietu izmantošanu. Turklāt, ar elektroauto drīkst lietot sabiedriskajam transportam un taksometriem paredzēto braukšanas joslu, kas ievērojami atvieglo kustību sastrēgumstundās.

Norvēģijā laikus ir izveidots sazarots uzlādes punktu tīkls ar 3500 vietām, no kurām lielākajā daļā par akumulatoru uzlādi pat nav jāmaksā. Tiesa, tā saucamo “Power charging” vietu, kur pusstundas laikā Leaf” akumultoru bloku uzlādē par  80%, pagaidām ir tikai 30. Šai ziņā mūsu kaimiņi igauņi būs tikuši talāk, jo Igaunijā lielākā daļa no 400 uzlādes punktiem būs ar pastiprinātu jaudu un saīsinātu lādēšanas laiku.

Ražošanas ģeogrāfija un fakti
“Nissan Leaf” ir pirmais elektroauto, kas izcīnījis Eiropas gada auto un Pasaules gada auto  titulus 2011. gadā, kā arī divkārt (pērn un aizpērn) uzvarējis dzimtenē Japānā. Kopš debijas 2010.gada decembrī līdz šī gada oktobra vidum izgatavoti ap 40 000 “Leaf”, padarot to par populārāko elektroauto pasaulē. Līdz šim visvairāk pārdots dzimtenē Japānā (17 710 līdz šī gada augustam) un ASV (14 905 līdz šī gada septembrim). Eiropā pārdoti nedaudz virs 5000. “Leaf” līdz šim tiek ražots tikai Oppama rūpnīcā Japānā, taču pēc  pagājušā gada 11.martā notikušās postošās zemestrīces un cunami, nolemts ražošanu pārnest arī uz Smirnas pilsētu Tenesijas štatā ASV un Sanderlendas rūpnīcu Apvienotajā Karalistē. Sākot ar 2011.gada sākumu “Leaf” piedāvāja jau 25 valstīs.
Mazliet par akumulatoriem un tehniku
“Leaf” akumulatoros apkopoti 192 enerģijas moduļi, kas katrs ietver četras vienkāršas šūnas. Šo šūnu iekšpusē notiek elektroķīmiskās reakcijas, kā rezultātā iespējams ražot strāvu vai uzglabāt enerģiju. Šos litija jonu akumulatorus piegādā “Nissan-NEC” kopuzņēmums “AESC”. Būtiski, ka akumulatorus neietekmē tā dēvētais atmiņas efekts, kas parastajiem akumulatoriem rodas no nepabeigta lādēšanas cikla. Turklāt “Leaf” akumulatoriem nav nepieciešama apkope.

Maiņstrāvas elektromotors attīsta 110Zs jaudu un 280 Nm griezes momentu, ļaujot elektroauto sasniegt maksimālo ātrumu 145 km/h. Elektromotoru piedzen no 240kw/h litija jonu bateriju bloka ņemtā elektroenerģija. Bateriju bloka uzlāde normalā režīmā no 230V sadzīves elektrotīkla ilgst 8 stundas, bet, lietojot īpašu augssprieguma lādētāju, 30 minūtēs bateriju var uzlādē par 80%. Ražotājs bateriju blokam piemērojis astoņu gadu vai 160 000 km nobraukuma garantiju. Tiesa, tā attiecas tikai uz materiāliem un darbu. Garantija, netiek piemērota “Nissan Leaf” lietošanas intrukcijā aprakstītos kaitīgos apstākļos. Proti, vairāk kā 24 stundas ilgu ekspluatāciju +49 ºC temperatūrā, kā arī atstājot bez ekspluatācijas vairāk nekā 7 diennnaktis apstākļos, kad gaisa temperatūra  zemāka par -25 ºC.

“AutoMedia.lv” pieredze

Lai man piedod visu hibrīdu un plug-in hibrīdu ražotāji, taču režīmā EV ierobežotā mobilitāte (2 līdz 20 km) un relatīvā dārdzība līdz šim nebija ļāvusi jūsmot par šādu auto prioritātēm. Taču pēc braucieniem ar elektrisko “Renault Fluence Z.E.” un “Nissan Leaf”, šķiet, sākšu domas mainīt. Kad braucat elektriskā transportlīdzeklī, pamatīgu mulsumu rada deniņos pulsējošais klusums – nav dzinēja trokšņa. “Leaf” 280 Nm griezes moments pieejams jau starta brīdī, nodrošinot tūlītēju un konstantu paātrinājumu visā 110 Zs jaudas diapazonā. Pārsteidzoša sajūta, ka auto gatavs joņot kā satracināts kumeļš, tiklīdz iespiežat gazes pedāli grīdā, teju neatkarīgi no kustības ātruma. Tie ir tikai daži elektroauto plusi bez draudzīguma apkārtējai videi. Tomēr ar “Leaf” viss vēl nebūt nav gludi.

Sākot testu pie dīleru centra “Norde” Skanstes ielā, mēraprāti rādīja, ka “Leaf” nobrauks 140 km. Drēgnas un lietainas oktobra dienas braucienā līdz “Līčiem” un Rīgas apvedceļam (aptuveni 30 km) teorētiskais kilometru atlikums strauji saruka nevis līdz 110 vai 100, bet uzreiz līdz 70. Tas pakrūtē radīja neomolīgu sajūtu, spiežot griezties atpakaļ. Radās bažas, ka var sanākt kā kolēģei, kurai izbraukums ar “Leaf” uz Cēsīm beidzās ar evakuatora meklēšanu, jo saskaņā ar instrukciju, vilkt sakabē šo auto nedrīkst. Taču, sasniedzot akumulatora enerģijas zemāko robežu, “Leaf” uzreiz pēkšņi neapstājas, bet turpina braukt samazinātā ātrumā vairākus kilometrus. Tas dod iespēju  nobraukt no lielceļa un varbūt pat tikt līdz rozetei.

“Nissan” lepojas, ka “Leaf” ir izturējis Euro NCAP drošības testus ar piecu zvaigžņu vērtējumu un aprīkots ar tādiem komforta elementiem kā gaisa kondicionieris, GPS navigācija, atpakaļskata kamera un sēdekļu apsilde. Taču visas šīs lietas kļūst liekas brīdī, kad saprotat, ka aukstumā vai lielā karstumā elektro auto nobrauktais attālums ir tieši atkarīgs ne tikai no braucēja vadīšanas stila, kustības ātruma, bet arī no tā, cik daudz no dārgās enerģijas rezervēm iztērē papildu aprīkojums.

Jo agresīvāk brauksiet, jo mazāku attālumu “Leaf” vedīs. Turklāt, vismaz vēsā laikā, iesakām labāk neticēt uzrādītājam nobraucamā attāluma radījumam, jo reizēm “Leaf” vienu nobraukto km uzskata par diviem, bet reizēm pat par četriem. Traucē arī aizmugurējo sēdekļu šaurība un nelielais bagāžnieks, jo aizmugurē izvietotais akumulatoru bloks prasa savu tiesu. Toties akumulatoru svars un zemais novietojums palīdz “Leaf” būt ļoti stabilam pat straujos pagriezienos. Taču bremzes! No 100 km/h “Leaf” apstājas 52,5 metros. Tas ir sliktāk par žiguli!

Iesaka pilnveidot
Teorētiski ASV Vides aizsardzības aģentūras oficiāli prasītais darbības tālums (73 jūdzes jeb 117 km) elektromobiļiem ar vienu uzlādi atpaliek no “Leaf” spējām. Taču populārais izdevums “Consumer Reports”, izmēģinājis “Nissan Leaf” neatkarīgajos testos, kad gaisa temperatūra bija no -7 līdz -1 grādam pēc Celsija, saskāries ar līdzīgām situācijām kā “AutoMedia.lv”. Auto uzrādījis vidēji 105 km nobraukšanas attālumu līdz uzlādei. Pat kā bīstamu “Consumer Reports” min gadījumu, ka -12 grādos “Leaf” mēraparātu bloks uzrādījis iespēju nobraukt 32 km, taču jau pēc nobrauktiem 12 km, auto automātiski izslēdzis komforta aprīkojumu un kustējies vairs tikai gājēja ātrumā. “Consumer Report” iesaka “Nissan” izstrādāt precīzāku nobraucamā attāluma mērītāju un labāk piemērot “Leaf” braukšanai aukstā laikā.

Rezumējums
Kamēr neatradīsies kāds serbu izcelsmes amerikāņu izgudrotāja Nikolā Tesla mēroga mūsdienu ģēnijs, kurš radīs revolūciju elektroenerģijas uzkrāšanā, tikmēr  elektroauto, kam bez varas un likuma atbalsta izdzīvot grūti pat siltākās zemēs, tādā valstī kā Latvija, kur valda 80% gaisa mitrums un ziemā nedēļu vai pat divas gaisa temperatūra var noturēties pie -25 grādu pēc Celsija atzīmes, ir un paliks eksotika. Neskatoties uz visu, noteikti jau drīz elektroauto spēs nobraukt kādus 500 km un būs uzlādējams 15 minūtēs, turklāt vairs nemaksās salīdzinoši sasodīti dārgi. Ja neticat, atcerieties, ko spēja un cik maksāja pirmie video magnetofoni vai plazmas televizori un cik par tiem prasa šobrīd. Iesaku visiem atcerēties saīsinājumu Z.E. jeb zero emision, kas būs tikpat pašsaprotama un tuva tehnoloģija kā “Bluetooth” vai “Skype”.

Konkurenti

“Mitsubishi i-MiEV”
Mūsu ziemeļu kaimiņu igauņu iemīļotais, daudz mazākais un neērtākais “i-MiEV” (valsts pasūtījums – 507 eksemplāri) aprīkots ar 64 Zs jaudīgu (180 Nm) elektromotoru un litija jonu akumulatoriem. Bez atkārtotas uzlādes spējīgs nobraukt aptuveni 160 kilometrus, bet akumulatoru uzlāde no tradicionālās mājsaimniecības elektrorozetes (230V) aizņem sešas stundas. Ar speciālu uzlādes ierīci akumulatorus par 80% var uzlādēt 30 minūtēs. Cena sākot no Ls 24 495.

“Renault Fluence Z.E.”

Pagaidām eksotiska Turcijā ražotā sedana elektriskā versija, kas par cenu Ls 19 880 “Better Place” projekta ietvaros 1540 eksemplaros pārdota Dānijā, Izraēlā un Francijā Zīmīgi, ka lītija jonu akumlatoru bloks neietilpst auto cenā, bet jāīrē par Ls 65 mēnesī. Ar kombinēto 185 km attāluma ciklu “Fluence Z.E.” piemērots lielākajai daļai ikdienas braucienu, taču, ja katrā krustojumā ar īpašu cinismu alksiet piesmiet kārtējo “Porsche” vai “BMW”, elektroauto akumulatora jaudas pietiks vien kādiem 80 km.

 “Nissan Leaf SV” tehniskie dati

-Dzinējs: maiņsstrāvas pastāvīgo magnētu sinhronais dzinējs
-Jauda: 110 Zs pie 2730 ~ 9800 apgr./min.
-Griezes moments: 280 Nm pie 0 ~ 2730 apgr./min.
-Piedziņa: priekšējā
-Tiešais pārnesums: 7,94:1
-Piekare: priekšā neatkarīgā, aizmugurē daļēji atkarīgā.
-Garums / platums / augstums: 4445 / 1770 / 1550 mm
-Riteņu bāze: 2700 mm
-Bagāžnieka tilpums: 330/660 l
-Riepas: 205/55R16
-Pašmasa: 1521kg
-Maksimālais ātrums: 145km/h
-Paātrinājums 0-100km/h: 11,7s
-Veiktspēja: 175 km
-Akumulators: litija jonu
-Kopējais spriegums: 360V
-Kopējā enerģija: 24 kWh