Ceturtās paaudzes „Ford Mondeo” ir ne tikai nomaskējies aiz „Aston Martin” stilā ieturētas radiatora restes, bet ieguvis arī dažus, iepriekš tikai premium segmentā izmantotus tehnoloģiskos risinājumus.
Jaunajā paaudzē „Mondeo” iecerēts kā globāls modelis, proti, stratēģijas One Ford ietvaros auto veidotāji centušies izdabāt gan Amerikas, gan Eiropas lietotāju gaumei. Taču, kā zināms, vismaz dažās jomās tās ir kardināli atšķirīgas…
Ar amerikāņiem bija pavisam vienkārši. Viņi, kā saka, bērnībā neko saldāku par burkānu nebija ēduši un līdz šim D segmentā bijuši spiesti vizināties ar proletārisko „Fussion”, neko nezinādami par mums pieejamā „Mondeo” burvību. Tad pēkšņi 2012.gadā viņus pārsteidza jaunais globālais modelis (lai gan joprojām ar „Fussion” nosaukumu). Tas tika pieņemts ar milzu entuziasmu un 2013.gadā ASV tika pārdots rekordskaits „Fussion/Mondeo” – 295 tūkstoši eksemplāri. Pērn tirdzniecības apjomi joprojām turpināja augt tādā tempā, ka
aizokeāna lielā pieprasījuma dēļ Ford” vairākkārt bija spiesti atlikt modeļa startu Eiropas tirgū.
Okeāna šajā krastā publika ir izlutinātāka. Auto lietotājiem vēl aizvien svaigā atmiņā ir trešās paaudzes „Mondeo”, kurš ilgstoši ir bijis viens no labākajiem automobiļiem savā klasē, sacenšoties par tirgus līdera godu ar „VW Passat”. Piekritīsiet, ka šādos apstākļos izgatavot cienījamu pēcteci ir krietni sarežģītāks uzdevums.
Svaigs skats
Lai gan mūsu reģionu reāli aptaustāmā variantā pagaidām ir sasniedzis tikai hečbeks, faktiski „Mondeo” tirgū startē vienlaikus ar trijiem virsbūves tipiem – bez jau pieminētā piedāvājumā ir arī sedans un universāls.
Jūtams, ka jaunajā paaudzē „Mondeo” veidotāji daudz rūpju veltījuši auto dizainam. No priekšas tas, kā jau iepriekš minēts, nedaudz līdzinās „Aston Martin” – zīmīgā platā sešstūru radiatora reste, šauras, dusmīgi piemiegtas lukturu ‘acis’, dinamisks, piezemēts siluets, sānu spoguļi uz elegantām ’kājiņām’… Acīmredzot laikā, kad šis zīmols atradās „Ford” īpašumā (un kad tapa ceturtās paaudzes „Mondeo”), kompānijas dizaineri bija palaiduši savus iedvesmas pegazus ganīties britu sporta auto ražotāja iekoptajos aplokos. Savukārt no sāniem un aizmugures – vismaz „Mondeo” hečbeks – nedaudz joprojām atgādina iepriekšējās paaudzes modeli. To sauc par ģenētisko pēctecību.
Jaunais „Mondeo” ir pirmais Eiropā nonākušais modelis, kas tapis uz „Ford CD4” globālās platformas. Lai gan riteņu bāze ir palikusi bez izmaiņām (2850 mm), auto virsbūve pastiepusies vēl par pāris centimetriem garāka. Kā liecina ražotāja informācija, niansēs izmainīta priekšējās piekares ģeometrija, savukārt daudzsviru piekare aizmugurē tikusi rekonstruēta, kā rezultātā padarīta kompaktāka, darbībā klusāka, turklāt tā ir ražošanā lētāka.
Ne viss, kas mainās, mainās uz labu
Salonā tūdaļ atpazīstams „Ford” – labi zināmā stūre un kopējā interjera stilistika. Lai gan šeit viss ir jauns un izmainījies.., diemžēl ne viss uz labāko pusi.
Salona apdarē iezagusies amerikāniska vienkāršība
– vairāk lētas plastmasas un vietumis pamanāmi itin nepievilcīgi furnitūras elementi, ko nespēj nomaskēt pat interjera dekoru šķietami elegantais hroma mirdzums. Toties braucēju ērtībām ierīkots vairāk dažādu sīkmantu nodalījumu.
Mērinstrumentu blokā analogos „pulksteņus” nomainījis krāsains LCD monitors. Tas izskatās nudien efektīvi, taču nav īpaši ērts lietošanā. Ekrāns ir tik pārsātināts ar informāciju, ka nepieciešams zināms adaptācijas laiks, lai noorientētos, kur meklēt konkrētajā brīdī vajadzīgo.
Turpretim viduskonsole ir pārsteidzoši tukša – vidū novietota liela radio skaļuma regulācijas grozāmpoga, bet līdzās tai divas rindas klimata kontroles taustiņu. Lielākā daļa funkciju vadības uzticēta Ford SYNC 2 multimediju sistēmai, kas ir pazīstama jau no mazā brāļa „Focus”. Un nekādu jaunumu – saprotama saskarnes grafika, visnotaļ funkcionāla balss vadības sistēma, taču joprojām ļoti nesteidzīga reakcija uz skārienjutīgajā ekrānā izdarītajām komandām un kaitinoši lēndarbīga GPS navigācija. Toties „Sony” audiosistēma ar 12 skaļruņu instalāciju (top-versijā būs pat 16) nodrošina itin patīkamu radio vai līdzi paņemto ‘mp3 mūzikas konservu’ skanējumu.
Priekšējie sēdekļi ir stingri, ar teicamu sānu noturību, plašā diapazonā regulējami visos virzienos.
Dārgākajā versijā paredzēta pat muguras masāžas funkcija.
Otrajā rindā it kā ir daudz vietas gan pēdu/ceļu apvidū, gan arī plecu līmenī, tomēr kaut kā īsti ērti nav… Nolaidenie griesti salona aizmugures daļā – tā ir neizbēgama nodeva virsbūves dinamiskajam dizainam – un līdz ar to pazemās durvju ailas apgrūtina dzīvi raženāka auguma (virs 1,80 m) pasažieriem. Iespējams, ka „Mondeo” universālā braucējus nenomoka šāda klaustrofobiska sajūta.
Mēģinājums piesprādzēties pirmajā brīdī izraisa neizpratni:
kādēļ gan „Ford” izdomājuši drošības jostām tik neparastas konfigurācijas saslēgmehānismu?
Lieta tāda, ka „Mondeo” aizmugurējās jostas ir aprīkotas ar gaisa drošības spilveniem, kas avārijas gadījumā tiek piepūsti caur stiprinājuma sistēmu. Tādēļ bijušas nepieciešamas arī konstruktīvas izmaiņas jostu fiksācijas mezglam… Toties drošības latiņa pacelta jaunā līmenī!
Kā liecina ražotāja informācija, hečbeka bagāžnieka apjoms (līdz logu līnijai) ir tikai par 30 l mazāks nekā „Mondeo” universālam.
Izkopts raksturs
„Ford” flagmanis joprojām var lepoties ar vienu no labākajām šasijām savā klasē. Daža sāncenša krietni sarežģītākā un dārgākā adaptīvā piekare nespēj nodrošināt tik izsmalcinātas manieres kā „Mondeo”. Lielais hečbeks izceļas ne tikai ar nesatricināmu gaitas taisnvirziena stabilitāti, tas ar apbrīnojamu vieglumu paklausīgi un precīzi izpilda dažādas sarežģītības manevrus, nebaidoties arī no sportiskāka rakstura vingrinājumiem. Turklāt
elektriskais stūres pastiprinātājs netraucē pilotam sajust un kontrolēt riteņu atbildes reakcijas,
bet modernā gaitas stabilizācijas sistēma pat cenšas imitēt diferenciāla bloķēšanu, sānslīdes draudu gadījumā līkumā piebremzējot iekšējo velkošo riteni.
Būtiski, ka šī rūpīgi izkoptā „Mondeo” vadības precizitāte nav nelabvēlīgi ietekmējusi gaitas komfortu. Tas pat pa bezcerīgi izdangātu ‘nacionālās kvalitātes’ asfaltu slīd gludi kā ‘pletīzeris’ pa zīda galdautu, tik vien kā ar riepu plakšķēšanu signalizējot par šķērsojamo nelīdzenumu zonu.
„Mondeo” par bāzes motoru kalpo 1,5 l/150 ZS EcoBoost, lai gan, kā liecina ražotāja informācija, drīzumā dzinēju gammā tiks iekļauts arī „Ford” ņiprais mazulis – trīscilindru 1,0 EcoBoost ar 120 ZS.
Mūsu testa automobiļa aprīkojumā bija divlitrīgs turbodīzelis pārī ar PowerShift „automātu”. Tas ir nudien iekārojams komforta komplekts, taču jārēķinās, ka no plaukta dārgā gala. Iespaidīgais 400 Nm griezes moments nodrošina smagnējam automobilim vienmērīgu, lokomotīves cienīgu vilkmi un liek ātri vien aizmirst par „Mondeo” solīdajiem izmēriem. Tas ļauj vienlīdz komfortabli justies gan nevienmērīgi raustīgā pilsētas satiksmē, gan arī braucot autostrādes režīmā ar 130…150 km/h. Laba salona skaņas izolācija neļauj dīzeļa baritonam nogurdināt braucējus. Un, kas ne mazāk būtiski, „Ford” dīzeļdzinējs priecē ar visnotaļ pieticīgu apetīti – realitātē salīdzinoši tuvu tehniskajos datos uzrādītajai.
Solis „premium” virzienā
Skatīsimies patiesībai acīs – kvalitatīvi ceturtās paaudzes „Mondeo” nav pārspējis priekšteci un jau startā zaudē sacensībā ar „VW Passat”. Aiz šīs tā saucamās modeļa globalizācijas visai nepārprotami ir jūtama ekonomiskās depresijas uzspiesta līdzekļu ekonomija, kas daudzviet spraucas ārā kā īlens iz maisa. Lai gan atsevišķās jomās, tostarp
drošības aprīkojuma ziņā „Ford” flagmanis neatpaliek no klasi augstākiem premium modeļiem.
Šeit piedāvājumā ir gan adaptīvā kruīza kontrole, gan ceļa zīmju un gājēju atpazīšanas sistēma, joslu maiņas kontroles sistēma, paralēlās un perpendikulārās parkošanās asistents u.tml. Arī precīzā stūre un labi noskaņotā balstiekārta, komplektā ar ekonomiskajiem motoriem ļauj uz jauno „Mondeo” tomēr lūkoties kā uz visnotaļ pievilcīgu piedāvājumu.
„Ford Mondeo” vērtē Ojārs Vētra
– „vāji”; – „apmierinoši”; – „labi”; – „ļoti labi”; – „izcili”Vērtējums adekvāti salīdzināms tikai katras klases ietvaros un nav vispārināms
Testētā auto cenas eiro un konkurenti
| „Ford Mondeo 2.0 TDCi PowerShift Titanum” | no 29 870 |
| „VW Passat 2.0 TDI (190 ZS) DSG6 Highline” | no 35 349 |
| „Mazda6 2.2 Skyactiv-D Luxury 6AT” | no 34 770 |
| „Opel Insignia 2.0 CDTI EcoTech Sport” | no 30 638 |
| „Škoda Superb 2.0 TDI DSG6 Elegance” | no 32 362 |
Testētā auto tehniskie rādītāji (ražotāja dati)
| Garums (mm) | 4871 |
| Platums bez spoguļiem (mm) | 1911 |
| Augstums (mm) | 1482 |
| Riteņu garenbāze (mm) | 2850 |
| Bagāžas nodalījuma tilpums (l) | 458 / 1356 |
| Pašmasa (kg) | 1584 |
| Pilna masa (kg) | 2270 |
| Klīrenss (mm) | 145 |
| Motors | R4; četri vārsti uz cilindru; 1997 cm3;132 kW (180 ZS) / 3500 apgr.400 Nm / 2000-2500 apgr. |
| Atgāzu emisiju klase | Euro 6 |
| CO2 emisijas (g/km) | 128 |
| Degviela | Dīzeļdegviela |
| Maksimālais ātrums (km/h) | 223 |
| Dinamika 0-100 km/h (s) | 8,6 |
| Degvielas patēriņš (l/100 km) | Pilsētā – 5,3Uz šosejas – 4,4Jauktā režīmā – 4,8 |
| Degvielas tvertnes tilpums (l) | 62,5 |
| Velkošā ass | Priekšējā |
| Ātrumkārba | Sešpakāpju automātiskā |
| Stūresrata apgriezieni | 2,1 |
| Stūres pastiprinātāja tips | Elektrisks |
| Balstiekārta | Priekšā – McPhersonAizmugurē – neatkarīgā daudzsviru |
| Bremzes | Priekšā – ventilējami diskiAizmugurē – diski |
| Riepas | 235/45 R18 |
| Tehniskās apkopes cikls | 30 000 km vai reizi 2 gados |
| Garantijas laiks | 3 gadi vai 100 000 km |
Loading ...
