„AutoMedia.lv” tests: izmēģinām jauno „Opel Corsa”

Ja pirmo triju paaudžu „Corsa” bija nepretenciozs un cenas ziņā ļoti demokrātisks auto, sākot jau ar iepriekšējo – „Corsa D” –, tas ir kļuvis par salīdzinoši izsmalcinātu eiropieti, ko Riselsheimas ražotājs cenšas iepārdot jau pārtikušākai un izvēlīgākai publikai. Tādai, kas ir gatava pārsēsties tajā no kompaktklases, bet nav gatava samierināties ar „Dacia Sandero” askētisko vienkāršību. Nu klāt jau „Corsa E”…

Kopš „Corsa” pirmās paaudzes pirmizrādes 1982. gadā „Opel” ir laidis klajā aptuveni 12,5 miljonus šī modeļa automobiļu, turklāt lielākā daļa no tiem realizēti tieši Eiropas tirgū.

Pragmatiskajā Vecajā Pasaulē mazo hečbeku segments jau sen ir kļuvis par vismasveidīgāko. Turpretim mēs esam tik bagāti, ka šādas izmēru kategorijas spēkratus dižmanīgi uzskatām par studentu un guvernanšu automobiļiem. Bet, kā varat nojaust, pirktspējīgu ļaužu šajās sociālajās grupās ir gaužām maz… Tomēr pamazām rodas aizvien vairāk progresīvi domājošu cilvēku, kuri savā izvēlē ekonomisku apsvērumu dēļ nonāk līdz B klases automobiļiem. Un nemaz neizskatās vīlušies.

Nevis jauns, bet “dziļi” rekonstruēts

Ja gribam būt pavisam godīgi, jāatzīst, ka piektā paaudze, kas tiek apzīmēta kā „Corsa E”, būtībā ir modernizēts līdzšinējais modelis. Auto pamatā ir vecā labā SCCS platforma, kas tika veidota aptuveni pirms divpadsmit trīspadsmit gadiem – tai īsajā laika posmā, kad „General Motors” draudzējās ar „FIAT”. Jaunais hečbeks ir saņēmis mantojumā ne tikai pilnīgi analogu šasiju un neizmainītu bāzes garumu, bet arī virsbūves arhitektūru.

Noliekot abus līdzās, tūdaļ pamanāms, ka D un E paaudzes „korsām” ir līdzīgs virsbūves siluets un aizmugurējo durvju loga forma. Lai gan „Opel” dizaineri – gods, kam gods – ir pastrādājuši dūšīgi, piešķirot automobilim jaunākā brāļa „Adam” svaigos sejas vaibstus un dažus citus nepieciešamos korporatīvos elementus, kā rezultātā jauno ar priekšteci sajaukt nebūs iespējams. Turklāt „Corsa E” ir paaugusies – par 22 mm garumā un 9 mm platumā.

Patīkams salons

Toties interjers nu gan nemaz neatgādina priekšteci. Tas padarīts stilīgāks, vizuāli pievilcīgāks un kvalitatīvāks. Vienīgi durvju palodzes vēl gribētos no mīkstākas plastmasas, lai jūtami uzlabotas kvalitātes iespaids būtu pilns. Viduskonsoles apakšējā daļa ar klimata kontroles bloku ir pārņemta no mazā brāļa „Opel Adam”, bet pārējais

priekšējais panelis, eleganto vadības centru ieskaitot, izskatās jau ļoti solīdi, lai neteiktu – dārgi.

Nu, piekasīties varbūt var tam, ka multimediju sistēmas monitors ir novietots nevis acu priekšā, bet neierasti zemu – virs klimata regulācijas pults, kur brauciena laikā nolasīt informāciju, neatraujot skatu no ceļa, nav iespējams. Taču pati Intellilink sistēma ir lietošanā vienkārša, ar glītu, atraktīvu grafiku un ‘paklausīgu’ skārienjutīgo ekrānu. Tā ir kārtējā „GM” variācija par multimediju sistēmu tēmu. Tās funkcionālās iespējas nav īpaši plašas – ne navigācijas programmas, ne GPS uztvērēju, taču idejas autori galveno uzsvaru likuši uz sistēmas spēju labi saprasties ar citām modernajām viedierīcēm, kas cita starpā ļauj veikt zvanus, sūtīt un saņemt e-pasta vēstules, kā arī izmantot mobilā telefona GPS programmatūru. Ražotāja pārstāvji neslēpj, ka Intellilink galvenais pluss ir lētums, kas panākts uz ‘apgraizītā’ satura rēķina.

Priekšējie sēdekļi izskatās lieliski, regulēšanas iespējas diapazons ļauj iestatīt cik-necik komfortablu pozu, taču to forma ir mānīga: atzveltnes izliekums izrādās piemērots ne katrai mugurai, turklāt plecu daļai ir pašvaks sānu atbalsts. Un vēl viens nepatīkams pārsteigums – kad sēdeklis nolaists zemākajā stāvoklī, stūre (zemākajā stāvoklī) atrodas neierasti, neērti augstu… Vismaz vienam no diviem „AutoMedia.lv” izmēģinātajiem tā šķita.

Tas jau ir gluži ikdienišķi, ka mazās klases automobilī arī otrajā sēdekļu rindā ir pietiekami vietas, un pasažieru ceļi nespiežas priekšējo sēdekļu atzveltņu muguriņās. Arī galvas/plecu apvidū pat lielāks par vidēja auguma sēdētāju šeit (hečbeka piecdurvju versijā) varēs izbaudīt brīvību.

Nav nekāds brīnums, ka „Corsa” ietilpīgā salona telpa ir atņēmusi daļu apjoma bagāžniekam. Taču Riselsheimas dizaineri ir parūpējušies par tā iespējami racionālu iekārtojumu: taisnas sienas, divos līmeņos novietojama ‘falšgrīdiņa’, ērts sīkmantu nodalījums rezerves riteņa nišā. Mēdz uzskatīts, ka mazi auto ir dāmu auto., taču ir viens moments, kas daiļo dzimumu vienkārši aizvainos. Blakussēdētāja saules sargā nav pat mazītiņa spogulīša…

Dizains ir ‘apēdis’ daļu no sānskata spoguļu funkcionalitātes. Kā ne vienā vien automobilī, cenšoties radīt skaistu formu, nākas nest upuri – mazliet ir apgrūtināta mazā auto gabarītu kontrole, braucot atpakaļgaitā.

Litrs uz trim vai tomēr kas lielāks?
„AutoMedia.lv” ir izdevies pabraukt ar divām jaunajām benzīnmotoru „Corsām”. Pirmā mūsu rokās nonāca ar 1,4 litru četrcilindru turbomotoru, kam bija 100 Zs jauda. Griezes moments it kā solīdi 200 Nm, bet īsti labs cēliens autiņam parādās tikai īsi pirms 3000 apgriezieniem. Pirms tam – īsti ne šis, ne tas… Taču, ja neesat delveris, to kā trūkumu nez vai izjutīsiet. Taču šī paša motora mazjaudīgākā 90 Zs versija, visticamāk, apmierinās vien īsti rāmus braucējus… Toties par trokšņu līmeni salonā, kas mēdz būt mazmašīnu vājais punkts, sūdzēties laikam nenāksies nevienā modifikācijā, Pārī ar šo motoru bija manuālā sešpakāpju ātrumkārba. Patīkama no slēgšanās viedokļa, tikai ļoti ‘īss’ pirmais pārnesums.

Arī 1,4 litru 100 Zs motoram būtībā nav ne vainas

Riselsheimas ražotājs ar lepnumu prezentē EcoTec saimes jauno 1,0 SIDI – litrīgo trīscilindru turbomotoru, kas bija mūsu testu otrs objekts. Tam ir tiešā degvielas iesmidzināšana, dinamiski maināmu gāzu apmaiņas fāzu sistēma, šāda tipa dzinējam neparasti augsta kompresijas pakāpe (10,5:1) un balansējošā vārpsta, kas mazina trīscilindrinieka aritmiskss darbības izraisītās specifiskās vibrācijas un parazīttrokšņus. Neraugoties uz šķietami pieticīgo darba tilpumu, tas jaudīgākajā versijā attīsta 115 Zs un 170 Nm.

Tikai nepadomājiet, ka šis motors kļuvis par „Corsa” bāzes dzinēju. Gluži otrādi – tas šobrīd ir ne tikai tehnoloģiski modernākais agregāts, bet arī teju pats dārgākais no benzīna dzinēju paletes.

Motors nudien darbojas klusi un nemanāmi. Automobilis uzsāk kustību viegli, bez minstināšanās. Kad tahometra bultiņa tuvojas 1600 apgriezienu (minūtē) robežai, tas sasniedz jau 90% no griezes momenta maksimuma, nodrošinot mazajam hečbekam enerģisku un vienmērīgu vilkmi. Savukārt, kad motors iegriežas aiz 4000 apgr./min., tas burtiski iegūst otro elpu, paužot gatavību izrādīt savu sportisko temperamentu. Sešpakāpju pārnesumkārba strādā viegli un korekti, sajūgs darbojas precīzi.

Pat ļoti saturīga gaita

SCCS platforma ir vienkārša kā lemesis, taču jaunā „Corsa” to ‘nenodod’. Priekšējai balstiekārtai izmantoti tradicionālie McPherson statņi, bet aizmugurē – klasiskā vērpes sija. Taču „Opel” pārstāvji apgalvo, ka to ir pamatīgi izrevidējuši un pilnveidojuši teju katru šasijas elementu, kā rezultātā padarījuši piekari stingrāku un par 5 mm pazeminājuši auto smaguma centru.

Un grēks būtu sūdzēties – uz ceļa „Corsa” turas apbrīnojami braši, pārliecināti un paklausīgi, turklāt, kā izrādās, ne tikai uz lielceļa asfalta, bet spēj saglabāt savu stabilitāti arī izdangāta lauku ceļa līkločos. Īpaši mūs pārsteidza jaunās „Corsas” gaitas stabilitāte un piekares darbības saturīgums uz Lietuvas pierobežas totāli bedraina lauku ceļa. Šis mazais auto to pievarēja ar parasti lielākiem un dārgākiem auto raksturīgu nevērību un vieglumu. Radās sajūta, ka piekares ir ‘biezākas’ nekā patiesībā. Nudien šasijas inženieru grupa ir labi pastrādājusi.

Toties elektriskais pastiprinātājs ir padarījis „Corsa” stūres reakcijas vāji informatīvas. Tomēr jāatzīst, ka reakciju precizitāti tas būtiski neietekmē. Interesanti, ka līdzīgi kā „Fiat” mazautomobiļiem arī „Opel” hečbekam ieviests City režīms. Nospiežot viduskonsolē attiecīgu taustiņu, auto stūre kļūst tik viegla, ka to var grozīt gandrīz vai ar mazo pirkstiņu.

Aprīkojums

Piektās paaudzes „Corsa” no priekšteča saņēmusi mantojumā veselu elektroniskā aprīkojuma kolekciju: aklo zonu kontroles sistēmu, palīgsistēmu braukšanas uzsākšanai pret kalnu, ceļa zīmju atpazīšanas sistēmu, joslu maiņas asistentu, distances kontroles sistēmu, parkošanās palīgu u.tml. ierīces

„Opel Corsa” vērtē Ojārs Vētra un Ainārs Zariņš

Dizains

Tehnika

Vadāmība

Komforts

Izvēle/cena

– „vāji”; – „apmierinoši”; – „labi”; – „ļoti labi”; – „izcili”

Vērtējums adekvāti salīdzināms tikai katras klases ietvaros un nav vispārināms

„Testētā auto” cenas eiro un konkurenti

Testēto auto tehniskie rādītāji (ražotāja dati)

„AutoMedia.lv” degvielas patēriņa rezultāti pēc „Opel Corsa 1,4 Turbo 6MT”  borta datora

„AutoMedia.lv” ar „Opel Corsa 1,4 Turbo 6MT” veikto izmēģinājumu rezultāti – ceļa segums sauss asfalts

Drukāt

Lasi vēl:

1. „AutoMedia.lv” tests: izmēģinām dvīņus – „Renault Trafic” un „Opel Vivaro” Ja no vidēja izmēra furgonu piedāvājuma subjektīvi gribas izvēlēties „Renault...
2. „AutoMedia.lv” tests: izmēģinām jauno „Subaru Outback” Piektās paaudzes „Outback” pārsteidz ne tikai ar savu komfortu un...
3. „AutoMedia.lv” tests: izmēģinām gāzi ar „Opel Mokka LPG” Atšķirībā no virknes autoražotājiem, kas nopietni aizrāvušies ar hibrīdtehnoloģijām un...
4. Parāda gadrīz gatavu jauno „Opel Corsa” Pēc ilgām spekulācijām beidzot ir skaidrs – iepazīties ar jauno...
5. Nākamās paaudzes „Opel Corsa” būs franču brālīši Kā paredz šā gada martā noslēgtais sadarbības līgums, „General Motors”...