Francūžu-japāņu jeb „PSA Peugeot Citroen” un „Toyota” sadarbībā jau otrā uz vienas platformas radītā mazo trīnīšu „Peugeot108”, „Citroen C1” un „Toyota Aygo” paaudze, kā saka, ir devusies tautās. „AutoMedia.lv” jau ir publicēts apskats pēc japāņu versijas jeb „Aygo” izmēģinājumiem starptautiskā testu sesijā, taču „Toyota Baltic” piedāvājums tikties ar šo mazuli vēlreiz mājas apstākļos mums ļauj piedāvāt, iespējams, svaigu skatījumu uz šo pilsētniecisko braucamrīku.
Par kinoklasisku kļuvušajā filmā „Tikšanās vietu mainīt nedrīkst…”, kas vairumam asociējas ar kriminālizmeklētāju Žeglovu jeb harizmātisko krievu aktieri Vladimiru Visocki, otrs galvenais varonis Šarapovs (lomas atveidotājs Vladimirs Konkins) kādā epizodē runā par izlūku darbību: „Uzdevumā centos sūtīt divus – vienu pieredzējušu un rūdītu, bet otru ‘jauniņo’. Gadās, ka pieredzējušais aiz rutīnas, kaut ko nepamana vai redz to, kā nav. Bet ‘jauniņais’ ar svaigu, pieredzes neaizplīvurotu skatu pārbauda biedra redzēto…”
Tad nu kaut kā līdzīgi „AutoMedia.lv” šoreiz centās ‘izlūkot’ „Toyota Aygo” – pieredzējušā autoeksperta Ojāra Vētras vērtējumam pievienojam šai lauciņā vēl pavisam ‘zaļās’ reportieres Agitas skatījumu.
„Aygo” dažādos medijos nereti tiek atzīmēts kā vispievilcīgākais no trijotnes
apaļīgo formu un nedaudz aziātiskā izskata dēļ. Eksterjerā acīs visvairāk krīt „X” kontūra auto priekšpusē. Var jau smiet, ka ražotāji paši šo modeli pārsvītrojuši jau pirmsākumos, bet jāatzīst, ka „Aygo” ir viens no glītākajiem mazajiem hečbekiem, kādi vispār ikdienā redzami ielās. Ārējais dizains izveidots mūsdienīgs un nedaudz agresīvs, kas šāda izmēra autiņam ir nozīmīgi, lai tas tiktu ievērots, kā arī tādēļ varbūt vairāk respektēts ceļu satiksmē.
Salons, neraugoties uz auto niecīgajiem izmēriem, vismaz priekšdaļā ir plašs. Priekšējos sēdekļos sēdošie noteikti neiebildīs arī pret garākiem izbraucieniem, jo sēdekļi ir ērti un kājām vietas ir pietiekami. Aizmugurē nonākušajiem gan varētu rasties diskomforts pat īsākos pārbraucienos, it īpaši garāka auguma cilvēkiem, kuri vispār būtu spiesti sēdēt pa diagonāli. Kā ģimenes auto „Aygo” varētu derēt vienīgi taupības nolūkos, jo tā 1,0 litru 3 cilindru benzīna dzinējs pēc ražotāja datiem patērē vien 4.1 litrus uz 100 kilometriem. No trīnīšu kompānijas „Aygo” ir brālis ar šaurāko spēka agregātu piedāvājumu, jo „Citroen C1” un „Peugeot 108” startē ne tikai ar tādu pat 1,0 motoru, bet arī ar 82 Zs vērtu 1,2 litru tilpuma motoru. Taču „Aygo” nez vai tādēļ var saukt par pastarīti. Uz šosejas 69 zirgspēki bez problēmām ļauj apdzīt priekšā braucošās smagās automašīnas un pie luksofora izpogāt pat vienu otru garā it kā spēcīgāku autiņu.
„Aygo” tiek komplektēts kā ar manuālo, tā pusautomātisko ātrumkārbu. „ AutoMedia.lv” rīcībā bija pusautomāts, kas ikdienā funkcionē gandrīz tāpat kā īsta automātiskā ātrumkārba.
Auto ātrumu 100 km/h spēj attīstīt 14,2 sekundēs, kas 69 zirgspēkus jaudīgam motoram šķiet pietiekami. Tehniskie dati rāda, ka maksimālais ātrums, ko ņiprais „Aygo” var sasniegt, ir 160 km/h. Mēģinot šo rādītāju pārbaudīt puspamestā lidlaukā, kas līdzinājās daudzviet nelīdzenajiem Latvijas ceļiem, pie ātruma 150 km/h braukt palika tik neomulīgi, ka tālāk pedālis spiests grīdā vairs netika, jo mazais auto sāka nelāgi lēkāt, un šķita, ka tas brīžam atraujas no zemes. „Euro NCAP” drošības testos „Aygo” gan izpelnījies četras zvaigznes no piecām, kas norāda, ka auto drošība ir nebūt ne zemā līmenī.
Auto interjers kopumā izveidots vienkāršs un saprotams. Salonā ievietots 7 collu skārienjutīgs ekrāns, kas ne tikai ļauj multimediju sistēmu savienot ar viedtālruni, bet arī atspoguļo atpakaļskata kameras attēlu. Komplektācija ietver arī KeyLess Go sistēmu, kas ļauj vadītājam iedarbināt auto tikai ar pogas palīdzību. Arī auto durvju atslēgšanas/aizslēgšanas mehānisms darbojas ar pogu, kas atrodas uz priekšējām durvīm kā arī uz bagāžnieka durvīm, tāpēc vadītājam nav jādomā par atslēgas meklēšanu kabatās vai somā. Visā visumā auto salons izveidots parocīgs un no lietošanas viedokļa praktisks.
Mazliet nepraktiski likās vien tas, ka „Aygo” piektās jeb bagāžas nodalījuma durvis veidotas tikai no stikla
un tām apkārt nav metāla rāmja. Viss jau būtu kārtībā, ja vien auto īpašniekam nekad nenāktos bagāžnieku piepildīt visā tā iespējamajā tilpumā. Bagāžnieks ir neliels un, lai to aizpildītu, nepieciešams pavisam neliels daudzums lietu. Lielai daļai auto īpašniekiem taču ir gadījušās situācijas, kad palielāks mantu daudzums liek stingrāk piespiest bagāžnieka durvis, lai tās vispār dabūtu ciet. Tad nu ar „Aygo” nāksies nedaudz piesargāties, lai šādā gadījumā, cērtot bagāžnieka durvis ciet, stikls nesaplīstu, mantu klāstā uzdūries kam cietākam.
Respektablāku izskatu „Aygo” piedod oriģināli komplektācijā piedāvātie 15 collu diski. Tas gan nenozīmē, ka pa bedrēm un gar augstām trotuāru apmalēm var braukt paviršāk.
Kopumā auto atstāja patīkamu iespaidu. Piemēram, jaunai sievietei vai studentiem (ja vien mūsu sabiedrības dzīves līmenis to ļautu), kuri novērtē praktiskumu, vieglu braukšanu, atvieglinātu parkošanos pilsētā un degvielas taupīšanu, šī modeļa iegāde būtu apsvēršanas vērta. Kurjerdienestiem un līdzīga biznesa pārstāvjiem arī ir uz ko paskatīties.