Februāra sākumā teju nedēļu „AutoMedia.lv” pavadīja „Lexus” zīmē, vienu pēc otra izmēģinot divus dažādus modeļus – RX un IS, kuru vienojošais faktors bija jauns benzīna divlitru turbomotors.
Nav jau pieņemts krosoveru salīdzināt ar klasisku sedanu, jo ideoloģisku atšķirību šādos automobiļos ir pārāk daudz. Turklāt, ja par „Lexus RX”, kas ceturtajā paaudzē tikai nesen debitēja Latvijā, vēstīt jauna ir gana daudz, tad ar IS kā tādu daudzi „Lexus” interesenti jau noteikti ir iepazinušies paši. Taču vienojošais indekss 200t šoreiz vedina noteikumus pārkāpt.
Un atkal benzīns!
Lielākā Japānas autoražotāja arsenālā nebija un joprojām nav dīzeļmotoru, kas varētu pilnvērtīgi konkurēt ar lielā vācu trijnieka (BMW, Audi un Mercedes-Benz) spēka agregātiem premium klases automobiļos. To atzīst pat paši „Lexus” ļaudis. Taču uzreiz piemetina, ka „Toyota Motor Corporation” (arī „Lexus” zīmola īpašnieks) nemaz nav mērķa investēt šajā virzienā.
“Lexus RX” var doties arī uz mežu, bet tur nav šī auto īstā stihija
Kā plaši zināms, „Toyota” un arī „Lexus” savukārt ir vieni no vadošajiem zīmoliem pasaulē benzīna-elektro hibrīdautomobiļu jomā. Hibrīda versijas visā „Lexus” modeļu gammā šodien nav vienīgi ielas sporta mašīnai RC-F. Pieminētais vācu trijnieks ar tik plašu hibridizāciju palepoties pagaidām nevar, jo galvenais uzsvars joprojām tiek likts uz efektīgiem dīzeļiem un benzīnu.Taču „Lexus” cilvēki apgalvo, ka mobilitātes nākotne ir elektrībā, nevis dīzeļdegvielā vai benzīnā. Tādēļ arī
jaunais RX kā alternatīvu hibrīdversijai 450h un V6 ir saņēmis to, kas „Toyota Motor” pa spēkam bez īpašas saspringšanas.
Proti, jaunu, tagad modē esošajai degvielas taupībai un ekoloģiskajiem žņaugiem atbilstošu neliela tilpuma benzīna turbomotoru.
Efektīgāks un elegantāks
Pirmais mūsu rokās nonāca „RX 200t”. Ja trešās paaudzes RX dizainā bija vērojama nepārprotama modeļa ideoloģiskā evolūcija, kas bagātināta ar svaigiem akcentiem, tad jaunākais RX salīdzinājumā ar priekšgājēju ir pārvērties daudz, daudz vairāk. Es pat teikšu, ka RX beidzot atstāj visai spilgtu vizuālo iespaidu, ko grūti bija piedēvēt iepriekšējiem modeļiem. Asās virsbūves šķautnes un dziļais to reljefs atklāj atlētiski muskuļotu ‘augumu’, kas bez plika spēka izstaro arī ātri uztveramu dinamiku un pat agresiju. Nu īsts kiborgs! Tehnokrātiska dizaina piekritēji, domāju, nudien priecājas. Kopējā virsbūves arhitektūrā modeļa pārmantojamība tomēr ir redzama un pārpratumiem ar jaukšanu būt nevajadzētu.
Asās virsbūves šķautnes un dziļais to reljefs atklāj atlētiski muskuļotu ‘augumu’,
Arī salons ir ievērojami pārvērties, taču tas ieturēts salīdzinoši klasiskākā manierē. Turklāt, manuprāt, gan pēc dizaina, gan ergonomikas kļuvis tāds kā eiropeiskāks. Nu, piemēram, pārnesumkārbas svira no viduskonsoles lejas ir pārceļojusi uz daudz ierastāko vietu uz tuneļa starp sēdekļiem. Jūtams, ka dizaineri centušies arī RX iekštelpai piešķirt vairāk sportiskuma, jo viduskonsole mazliet vērsta uz stūrētāju. Priekšas paneļa arhitektūra ir mazliet sarežģīta, taču prieks par parādījušos analogo pulksteni, kas teju visur izskatās eleganti un ir arī citu „Lexus” modeļu vizītkarte. Mērinstrumentu sekcijā jūtami ir uzlabots bortdatora displejs.
Salons kļuvis ne tikai plašāks, bet arī kvalitatīvāks
Atzinīgi vārdi jāvelta salona apdarei. Viss nostrādāts ļoti akurāti un glīti. Pakāpi smalkāk un Premium segmentam atbilstošāk nekā priekšgājējam. Tomēr, negribu jauno RX pārlielīt – līdz Eiropas Premuim ražotāju perfektumam RX apdare vēl īsti nepavelk, jo mazāk uzkrītošās vietās salīdzinoši daudz izmantota visnotaļ vienkārša plastmasa.
Arī ietilpīgāks, bet ar dīvainībām
Jaunais RX ir kļuvis par veseliem 12 cm garāks nekā priekštecis un arī mazliet platāks, taču auto augstums palicis nemainīgs. Lai gan par 20 mm līdz apaļiem 20 cm (hibrīdam 19,5 cm) ir audzis klīrenss, jumta augstums no grīdas tomēr ir palielinājies, jo grīda virsbūvē nosēdināta dziļāk. Attiecīgi galvas rajonā radies telpas pieaugums. Taču, ņemot vērā, ka RX ir saglabājis visnotaļ slīpu jumta aizmuguri, garākiem ļaudīm konkurentu spēkratos otrajā rindā tomēr būs ērtāk.
Arī aizmugurē ērti, vienīgi slīpais jumts mazliet ierobežo augumā garus pasažierus
Kas tad ir tie konkurenti? Pēc ārējiem izmēriem tie paši iepriekšējie – „BMW X5”, „Audi Q7”, arī „Range Rover Sport” un tamlīdzīgie. Tiesa,
ir dažas dīvainības, kas liek aizdomāties, kur tad īsti ir RX vieta.
Proti, pie minēto 12 cm pieauguma garumā, RX riteņu bāze ir ieguvusi vien plus 5 cm un tagad tā ir 2790 mm gara. Pieminētajiem konkurentiem ir jūtami vairāk. Piemēram, „BMW X5” ir 2933 mm. Un kas interesanti – pat virknei konkurentu mazākas klases krosoveriem riteņu garenbāze var izrādīties garāka nekā RX. Lieta tāda, ka neskatoties uz pamatīgām izmaiņām dizainā, jaunais RX ir veidots uz modernizētas iepriekšējās paaudzes platformas.
Jau par to vien “Lexus” var mīlēt.
Par otru dīvainību uzskatīšu klīrensa palielināšanu vienlaicīgi ar priekšējās pārkares pagarināšanu uzreiz par būtiskiem 8 cm. RX saposies bezceļiem?! Hm, bet pārkares jūtama palielināšana taču krietni samazina uzbraukšanas leņķi, kas būtisks šķēršļotā apvidū. Arī piedziņas izpildījumā nekas neliecina par nopietnāku kā agrāk potenciālu.
Pilnpiedziņa joprojām ir vienkārša – elektronisks viskosajūgs,
kas priekšējo riteņu izslīdēšanas gadījumā līdz 50% jaudas var pārnest uz aizmugures asi. Viskosajūga segmenti spēj pilnībā saslēgties 20 milisekunžu (!) laikā un pakaļējie riteņi vilkmi iegūst zibenīgi. Standarta apstākļos pilnpiedziņas RX kustību nodrošina priekšējie. Ātrumos līdz 40 km/h 4×4 var ieslēgt arī piespiedu kārtā – ar speciālu pogu, bet tas tad arī viss…
Garā priekšējā pārkare apēd vairāk nekā RX ieguvis, palielinot klīrensu
Tad kāda jēga bija palielināt klīrensu? Lai dāmām, kuras visai bieži ir RX auditorija, grūtāk būtu iekāpt un izkāpt? Nesaprotu īsti…
Toties bagāžas telpa ir pieaugusi par ļoti saprotamiem vairāk nekā 50 litriem un tagad ir 553 litri.
Ja piemirstam par slīpo jumtu aizmugurē, kas iespaido ērtības garākiem pasažieriem, par komfortu RX salonā sūdzēties būtu grēks. Komforta un izklaids arsenāls cieši līdzīgs kā konkurentiem, ja nu vienīgi izpildījums ar „Toyota/Lexus” niansēm. Priekšējie beņķi ir ne tikai kvalitatīvi nostrādāti, bet arī ļoti ērti. Pildījums ir stingrs, bet tie braucējus satver maigi un kustības neierobežo, tomēr spēj nodrošināt arī labu sānisko atbalstu. Arī pasīvās un aktīvās drošības arsenāls līmenī. Piemēram, jau bāzē iekļauti kā frontālie tā sānu ‘airbagi’, kā arī drošības aizkari abām sēdekļu rindām un vadītāja ceļgalu sargs. Sēdekļu apsilde ir pieeejama arī aizmugurē.
Jērs vilka ādā
„Lexus” jaunais kurss esot modeļu sportiskuma vairošana, to kompānijas vadība paudusi visaugstākajā līmenī. Lai pasludinātajam kursam atbilstu arī RX, balstiekārtā izmantotās gumijas detaļas esot izgatavotas stingrākas, priekšējai McPherson piekarei ielikts resnāks stabilizatora stienis, amortizatori padarīti cietāki, virsbūve stiprināta pret vērpi un kas tik vēl ne… F-Sport pakotne pat ieguvusi adaptīvos amortizatorus un aktīvos stabilizatorus, kas pretojas sānsverēm. Tādi risinājumi uz RX pieejami pirmoreiz. Mums uz testu gan bija ticis parasts nevis F-Sport RX.
Alumīnija 1998 сm³ trubomotors ir jaunākais „Toyota” motoristu darinājums un vispirms tas tika mazākajam krosoveram „Lexus NX”. Pēc tam to saņēma arī tādi modeļi kā sedani IS un GS, bet tagad arī RX. Šis motors ir gudrītis, kas apvieno darbošanos kā benzīna iekšdedzes dzinēju klasiskajā četrtaktu Otto ciklā, tā arī modificētajā Atkinsona ciklā, kas ļauj ietaupīt degvielu. RX gadījumā tā jauda ir 238 Zs, bet griezes moments 350 Nm plašā diapazonā. Komplektā sešpakāpju ECT automāts.
Brauciens parāda, ka agresīvā āriene šoreiz ir mānīga – „RX 200t” tomēr izrādās tikai nasks, bet ne ātrs. Dinamika ieskrējienā 0-100 km/h sportiskuma izpratnē ir pieticīga – 9,5 sekundes. Ar to nevienu nepārsteigt. BMW X3 ar līdzīgas jaudas (245 Zs) divlitru motoru (tiesa, BMW ir mazliet vieglāks svarā) ir jūtami ņiprāks – 6,5 sekundes. Paša RX šaurajā gammā hibrīds 450h, kam spēka kompleksā ir elektromotors un 3,5 litru V6 benzīna motors, ir naskāks par „RX 200t” – 7,7 sekundes līdz simtiņam.
Ātrumam sekot tagad var arī uz vējstikla apakšmalas
Aktīvu braukšanas stilu mīlošiem 200t dinamika gan jau šķitīs nepietiekama, bet rāmākie, visticamāk, būs mierā, jo par kuslu šo auto jau nu arī nevar saukt. „RX 200t” dvēselītei aizdusas nav. Auto ātrumu uzņem vienmērīgi un raiti, kā arī stabili turas uz ceļa pat ļoti lielos ātrumos. Taču no sportiskuma nav ne smakas. Un pat ne tik daudz dēļ dzinēja salīdzinoši viduvējām dinamikas spējām, bet vairāk dēļ vadāmības īpašībām. Piekare, šķiet, tiešām ir saturīgāka kā iepriekšējam modelim, taču stūrēšana nu pagalam nav sportiska.
Tikai bez panikas – auto stūrei klausa labi. Taču sportiskai braukšanai tā ir pārāk viegla un ar pavāju labi uztveramu atpakaļreakciju. Ātrumos rats, protams, paliek smagnējāks, taču
izjustam ‘draivam’ adaptīvais stūres mehānisms nav piemērots.
Un arī piekares darbība, neskatoties uz iepriekš sacīto, tomēr nav sportiska. Tā ir efektīgāka un drošāka ātrumos, taču kopumā vairāk vedina uz relaksējošu braucienu. Labi nopakotā motortelpas siena un grīda, kas lieliski slāpē dzinēja skaņu un ceļa trokšņus, arī svaru kausus spiež nevis sportiskuma, bet miera un komforta virzienā. Nez vai vadāmībā citāds ir arī jaudīgākais 450h. Varbūt vienīgi F-Sport modifikācijas ar pieminēto adaptīvo piekari ir mazliet sportiskākas. Vēl jau ir arī tīrais benzīna V6 „RX 350”, taču mūsu dīleru piedāvājumā to neredz, jo līdz ar 200t parādīšanos „RX 350” visos Eiropas tigos vairs piedāvāts netiek.
Panākt patēriņu zem 10 litriem uz 100 km, nav viegli pat uz šosejas
Vācu ‘prēmiumam’ alternatīvu meklējošo rindās, jaunais „Lexus RX” gan jau būs vēl pieprasītāks kā aizgājušais, bet nez vai Latvijā liels pieprasījums gaida tieši „RX 200t”. Sportiskuma pamaz, bet reālais degvielas patēriņš mūsu ikdienas satiksmē nebūt nav tik cerīgs, kā to sola ražotājs. „AutoMedia.lv”, pat apzināti taupīgi braucot, bija vismaz divu litru attālumā no solītā. Savukārt, paspriņģojot, uzreiz sanāca savs pusotrs spainis benzīna uz 100 km (skat.tabulas raksta beigās).
Laikam jau pat, neskatoties uz aptuveni 8000 eiro cenas atšķirību, pieprasītākais RX būs hibrīdversijā.
„IS 200t”- pavisam cita dziesma
Tūlīt pēc brauciena ar krosoveru „RX 200t” mūsu rīcībā tika nodots vidusklases sedans IS ar to pašu motoru. IS ir jūtami vieglāks svarā, kas, protams, uz motora spējām atsaucas pozitīvi. Jauda zem IS motora pārsega ir mazliet lielāka kā RX gadījumā – 245 Zs. Arī maksimālo griezi 350 Nm šajā komplektā divlitru turbīnnieks spēj noturēt vēl mazliet plašākā diapazonā. Taču ir vēl dažas būtiskas atšķirības.
IS motortelpā dzinējs ir novietots gareniski nevis šķērsām kā RX.
Tas dod labāku svara sadalījumu, kas avukārt ietekmē vadāmību. Un vēl – „Lexus” sedanos komplektā ar šo motoru tiek likta nevis pieminētā sešpakāpju automātiskā pārnesumkārba, bet gan progresīvākā un ātrdarbīgākā astoņpakāpju Sport Direct Shift.
Jā, arī „IS 200t” ar līdzīga motora tilpuma ātrākajiem „BMW” un „Audi” dinamikā sacensties nevarēs, taču ieskrējiens 7 sekundēs līdz simtam jau ir kaut kas azartiski taustāmāks kā „RX 200t” sniegums.
Spēka agregāta pavisam citāds sniegums kombinācijā ar astoņpakāpju automātu ir viena lieta, kas abus izmēģinātos auto ar vienu un to pašu motoru ļoti atšķir. Taču, tā kā šī kombinācija IS vēl ir savienībā ar pavisam citādi strādājošu stūres mehānismu, kas ir atsaucīgs, asi un precīzi reaģējošs, ar „IS 200t” jau var ķert gana pietiekošu ‘draiva’ kaifu, kas „RX 200t” nu nemaz nav raksturīgs.
„Lexus RX200t” vērtēAinārsZariņš
– „vāji”; – „apmierinoši”; – „labi”; – „ļoti labi”; – „izcili”Vērtējums adekvāti salīdzināms tikai katras klases ietvaros un nav vispārināms
“Lexus RX” cenas eiro
| Lexus RX 200t (238 Zs) 6ECT | no 48 900 |
| Lexus RX 450h (313 Zs) CVT | no 56 500 |
“Lexus IS 200t” cenas eiro
| Lexus IS 200t (245 Zs) 8SPDS | no 33 900 |
| Lexus IS 300h (223 Zs) CVT | no 34500 |
Testēto auto tehniskierādītāji (ražotājadati)
| Lexus RX 200t | Lexus IS 200t | |
| Garums (mm) | 4890 | 4665 |
| Platums bez spoguļiem (mm) | 1895 | 1810 |
| Augstums (mm) | 1690 | 1430 |
| Riteņugarenbāze (mm) | 2790 | 2800 |
| Bagāžas nodalījuma tilpums (l) | 553 | 480 |
| Pašmasa (kg) | 2100 | 1645 |
| Pilna masa (kg) | 2575 | 2090 |
| Klīrenss (mm) | 200 | 135 |
| Motors | R4; četri vārsti uz cilindru; 1998 cm3 turbo;175 kW (238 ZS) pie 4800-5600 apgr.350 Nm pie 1650-4000 apgr. | R4; četri vārsti uz cilindru; 1998 cm3 turbo;180 kW (245 ZS) pie 5800 apgr.350 Nm pie 1650-4400 apgr. |
| Atgāzuemisijuklase | Euro 6 | Euro 6 |
| CO2emisijas (g/km) | 184/189 | 162 |
| Degviela | benzīns | benzīns |
| Maksimālaisātrums (km/h) | 200 | 230 |
| Dinamika 0-100 km/h (s) | 9,5 | 7,0 |
| Degvielaspatēriņš (l/100 km) | Pilsētā – 9.9/10.1Uz šosejas – 6.7/7.0Jauktā režīmā – 7,9/8,1 | Pilsētā – 9.2Uz šosejas – 5.8Jauktā režīmā – 7,0 |
| Degvielastvertnestilpums (l) | 72 | 66 |
| Velkošā ass | Elektroniski vadīta pilnpiedziņa | Aizmugures |
| Ātrumkārba | Sešpakāpju automātiskā | Astoņkāpju automātiskā |
| Stūresrataapgriezieni | 2,7-2,8 | 2,58 – 2,84 |
| Stūrespastiprinātāja tips | Elektrisks ar mainīgu slodzi | Elektrisks ar mainīgu slodzi |
| Balstiekārta | Priekšā – McPherson statņiAizmugurē – neatkarīgā dubultsviru | Priekšā – neatkarīgā dubultsviruAizmugurē – neatkarīgā daudzsviru |
| Bremzes | Priekšā – ventilējami diskiAizmugurē – ventilējami diski | Priekšā – ventilējami diskiAizmugurē – ventilējami diski |
| Riepas | 235/50 R20 | 225/40 R18 priekšā255/35 R18 aizmugurē |
| Tehniskāsapkopescikls | 15 000 km vai reizi gadā | 15 000 km vai reizi gadā |
| Garantijaslaiks | 3 gadi vai 100 000 km nobraukums | 3 gadi vai 100 000 km nobraukums |
„AutoMedia.lv” testa degvielas patēriņa rezultāti pēc „Lexus RX 200t” borta datora
| Rīgā – pilsētas režīmā | 47 km ar vidējo ātrumu 21 km/h – 13,8 l/100 km |
| Rīga-Jēkabpils-Pļaviņas-Madona – kombinētā režīmā | 196 km ar vidējo ātrumu 46 km/h – 10,2 l/100 km |
| Madona-Jēkabpils-Pļaviņas – kombinētā režīmā | 94 km ar vidējo ātrumu 67 km/h – 15,4 l/100 km |
| Pļaviņas-Līvāni-Preiļi-Jēkabpils-Rīga – kombinētā režīmā | 341 km ar vidējo ātrumu 42 km/h – 9,9 l/100 km |
| Kopā testa laikā nobraukti 678 km. Odometra rādījums testa sākumā 4751 km, testa beigās – 5429 km |
„AutoMedia.lv” testa degvielas patēriņa rezultāti pēc „Lexus IS 200t” borta datora
| Rīga-Jēkabpils – kombinētā režīmā | 163 km ar vidējo ātrumu 56 km/h – 7,4 l/100 km |
| Jēkabpils-Pļaviņas-Jēkabpils-Aknīste – kombinētā režīmā | 105 km ar vidējo ātrumu 68 km/h – 13, l/100 km |
| Aknīste-Birži (Lietuva)-Aknīste-Jēkabpils-Pļaviņas-Aizkraukle-Rīga – kombinētā režīmā | 320 km ar vidējo ātrumu 54 km/h – 7,8 l/100 km |
| Kopā testa laikā nobraukti 588 km. Odometra rādījums testa sākumā 5129 km, testa beigās – 5717 km |
-
- “Lexus RX” var doties arī uz mežu, bet tur nav šī auto īstā stihija
-
- Asās virsbūves šķautnes un dziļais to reljefs atklāj atlētiski muskuļotu ‘augumu’,
-
- Salons kļuvis ne tikai plašāks, bet arī kvalitatīvāks
-
- Panākt patēriņu zem 10 litriem uz 100 km, nav viegli pat uz šosejas
-
- Ātrumam sekot tagad var arī uz vējstikla apakšmalas
-
- Jau par to vien “Lexus” var mīlēt.
-
- Arī aizmugurē ērti, vienīgi slīpais jumts mazliet ierobežo augumā garus pasažierus
Loading ...
